Celta 1902. gadā kā muižas zirgu stallis, bet līdz 1919. gada 20. novembrim tā pārbūvēta skolas vajadzībām. Sākotnēji skolas nosaukums ir Vaboles pamatskola, bet pēc Vaideru skolas pievienošanas 1920. gada rudenī – Vaideru 1. pakāpes pamatskola.1922./23. m. g. skola tiek nosaukta par Vaboles sešklasīgo pamatskolu, bet kopš 1945. gada tā darbojas kā vidusskola.
Skolas ēka iesvētīta 1925. gada 22. februārī, piedaloties 500 – 600 personām. Skolas ēku iesvēta Līksnas draudzes prāvests P. Vaičuļonis. Pirmā skolas koka ēka celta 1896. gadā. Ēkā izvietota muižas īpašnieku veļas mazgātava, kalpotāju dzīvokļi un muižas skola, kurā strādā pieņemts skolotājs – audzinātājs. Skolas vajadzībām ēka tiek izmantota līdz 1924. gadam, bet turpmāk pārbūvējot, tiek piemērota skolotāju dzīvokļu un skolas internāta vajadzībām. Līdz 1993. gadam ēkā darbojas skolas ēdnīca.
Skola atvērta 1919. gada 20. novembrī Līksnas pagasta Vaboles muižā grāfa Teofīla Plātera – Zīberga mājā. Sākotnēji skolā ir tikai 35 skolēni, bet jau 1920./21. m. g. – 121 skolēns.
1936./37. m. g. skolā mācās 326 skolēni. Skola ir kā viens no tūrisma objektiem Līksnas pagastā un kā pagasta skolu centrs, kur notiek skolotāju sanāksmes un skolu sarīkojumi. Skolas pārziņi: Pēteris Lazdāns (1919. – 1920. g.) Marija Ruštāns (1920. – 1921. g.)Antons Rubenis (1921. – 1941. g.)
A. Rubenis skolu vadīja, sākot ar 1921. g. 9. augustu. Pēc tautības latvietis, beidzis pilsētas skolu, absolvējis ģimnāziju nokārtojot pārbaudījumus ģeogrāfijā, teoloģijā un matemātikā, beidzis skolotāju sagatavošanas kursus. 1941. gada jūnijā pēc „troikas” sprieduma nošauts. Sākoties padomju okupācijai Latvijā, 1941.gadā kā lielākie valsts ienaidnieki uz Sibīriju tiek izsūtīti arī skolotāji Dreimanis un Vaivods.
1940. – 1960. gadi ir smagi. 1941. g.14. jūnija represijās cieš skolotāji, represijas skar veselas ģimenes. Vācu okupācijas laiku raksturo grāmatu un mācību līdzekļu trūkums. Jauna okupācija 1944. g. nāk atkal ar represijām. 50. – 60. gados skola pamazām atspirgst, bet arvien nomācošāka kļūst komunistisko ideju propoganda.
1960. – 1980. gados skolai raksturīga komunisma cēlāju morāles kodeksa ieviešana mācību un audzināšanas darbā. Skolēnus var atpazīt pēc vienotiem zilas krāsa formas tērpiem, melniem priekšautiem ikdienā un baltiem – svētkos. Skolā darbojas oktobrēnu, pionieru un komjauniešu organizācijas. Notiek plaši metodiskā darba semināri un atklātie mācību un audzināšanas pasākumi dažāda ranga pedagoģiskajiem darbiniekiem. Skolēni piedalās Maija un Oktobra svētku demonstrācijās, svin Uzvaras svētkus kopā ar LTK kritušo piederīgajiem no Ukrainas un Baltkkrievijas.
1980. – 1990. gadi. Šim laika posmam raksturīga kabinetu sistēma skolā. Skolas galvenais atbalstītājs – kolhozs „Vabole” (priekšsēdētājs V. Baiks). Vasarās skolēni un skolotāji veido ražošanas brigādes un LOTOS vienības šefības kolhozā, kā arī septembrī piedalās rudens ražas novākšanas darbos.
1988. g.18. novembrī jaunie skolotāji un skolēni kopā ar pirmajiem LTF ideju nesējiem piedalījās Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanā Vaboles pagastā. Tam seko iesaistīšanās sabiedrības un skolas vides demokratizācijas procesā.
1994. gadā notiek skolas ēku rekonstrukcija, kā rezultātā skola iegūst sporta zāli kā arī 1. – 4. klašu un skolas internāta vajadzībām atbilstošas bijušā bērnudārza telpas.
