Simbolika

Ģerbonis

Dalīts galvā ar viļņotu griezumu: zils un sudrabs. Augšējā laukā plīvojošs sudraba karogs ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, apakšējā – no zaļas pamatnes izaugošs tāds pats ozols.

Jaunais novads veidojies, apvienojot Daugavpils un Ilūkstes novadus.

Daugavpils novada ģerboņa pamatā ir plīvojoši sudraba karogi, kas norāda uz novada īpašo un nozīmīgo vietu uz Latvijas robežas. Vairoga augšdaļā attēlots karogs, kas atvasināts no viduslaiku Dinaburgas pils bruņinieku karogiem, savukārt zilā krāsa simbolizē Latgali.

Ilūkstes novada ģerboņa simbolikas pamatā ir nostāsts par zirgu un ozoliem, attiecīgi vairoga lejasdaļā, sudraba laukā attēlots zaļš ozols, kas ir arī mūsu tautas spēka simbols. Koks attēlots Sēlijas zaļajā krāsā – vienā variantā ar spēcīgām saknēm, vienā - izaugošs no zaļas pamatnes.

Abus šos simbolus nodala viļņots griezums, kas vizuāli simbolizē Daugavas loku līkločus.

Karogs

Mastā uzvelkamajam Augšdaugavas novada karogam ir vertikāls dalījums. Karoga kreisajā malā ir vertikāla zilas krasas svītra, savukārt labais laukums ir balts. Dalījuma attiecība ir 1:3. Baltās joslas vidū ir iecentrēts Augšdaugavas novada ģerbonis.

Karoga krāsas un dalījums simbolizē uz augšu plūstošo Daugavas upi. Tāpat dalījums simboliski attēlo Latgali un Sēliju, kas savienojas Augšdaugavas novadā.

Karoga krāsas – zila, zaļa, tumši pelēka, balta un gaiši pelēka ir noteikta ar speciālo kodu jeb nosaukumu, taču pantoņi var tikt mainīti atbilstoši karoga izgatavošanas un drukas vajadzībām.

Karoga dalījums: zils un balts. Baltajā laukā novietots ģerbonis.

Izgatavojot karogu ikdienā sudraba vietā tiek attēlots gaiši pelēks, izņemot gadījumus, kad to pieļauj tehnoloģiskie risinājumi (piemēram, sietspiede, u.c.).

150X75 cm tiek izmantots pie ēku fasādēm, bet 200X100 cm - gan pie fasādēm, gan mastos.