Augšdaugavas novada Kultūras pārvalde īstenoja projektu „Slutišķu sādžas kultūrvēsturisko vērtību izpēte, inventarizācija un saglabāšanas metodikas izstrāde”, kuru finansiāli atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds Kultūras mantojuma nozarē. Projekta īstenošanas laiks no 2021. gada 7. jūlija līdz 2022. gada maijam.
Projekta rezultātā SIA “Konvents” sagatavoja arhitektoniski mākslinieciskā inventarizāciju (turpmāk AMI) un digitālu izdevumu ar detalizētām rekomendācijām, ko var izmantot Slutišķu māju īpašnieki, pašvaldība, muzeju darbinieki, tūrisma industrija, valsts organizācijas un citi interesanti. Pētījums ietver jaunus, nozīmīgus kultūrvēsturiskus atklājumus, 1944.g. vācu armijas gaisa flotes uzņemto Slutišķu sādžas aerofo, kā arī senāku kartogrāfisko informāciju par Slutišķiem, kas datēta 1890.g. izdotajā Daugavas atlantā.
Projekta finansējums: 7000 EURO, 5000 EUR no tām finansē Valts kultūrkapitāla fonds, 2000 EUR Augšdaugavas novada centrālā administrācija.
Slutišķu sādža atrodas Naujenes pagastā, Markovas pilskalna pakājē un kopā ar Daugavas loku apvidu ir iekļauta UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā, 2016. gadā Slutišķu sādža atzīta par valsts nozīmes aizsargājamu arhitektūras pieminekli (Nr. 8986). Tā pārstāv 18./19.gs. Latgales vecticībnieku apdzīvotībai raksturīgo arhitektūru, iepazīstina ar zemnieku dzīvesveidu un kultūru pēc brīvlaišanas, Latgales vecticībnieku tradīcijām. Daugavas loku apvidum raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru saplūšana, kas atspoguļojas vietvārdos un sadzīvē. Sādža kā tautas celtniecības piemineklis ir vecticībnieku sabiedrības daļas dzīves veida spilgts raksturotājs, kas šeit uztverams dabiskajā ainavā.
Slutišķi tika izvēlēti par vecticībnieku apmešanās vietu, jo atradās izolēti no citām apdzīvotām vietām, mežu ieskautā Daugavas krastā. Šāda lokalizācija atbilda vecticībnieku noslēgtas dzīves modelim, kas ļāva caur gadsimtiem nemainīgi saglabāt savas kultūras īpatnības un tradīcijas.
Slutišķu sādžas pirmsākumi meklējami 1765. gadā un tā ir viena no retajām vietām Latvijā, kur saglabājusies 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta sākuma vecticībnieku dzīvojamo māju apbūve. Tās ir koka ēkas, celtas tradicionālajā kaķētu apaļbaļķu guļbūves tehnikā, raksturīgajiem divslīpju jumtu veidojumiem,logu apmaļu rotājumiem, slēģiem, ārdurvju vērtnēm, kas liecina par māju īpašnieku estētiskajām prasībām. Senākie saglabājušies ēku paraugi liecina par divtelpu māju - istabas cirtnis un sinces vai divu cirtņu savienošanu ar sincēm. Jaunākās celtas kā vienota būvmasa, kur vizuāli neizdalās to sastāvdaļas. Vairākās mājās ir saglabājušas apkures ierīces – ķieģeļu krāsni, kuru izveides principi attiecināmi uz 19.gs. beigu – 20.gs.sākuma periodu. Kā vienotas apbūves neatņemama sastāvdaļa uztveramas arī saglabātās koka saimniecības ēkas, kas veido ar dzīvojamo māju divrindu saistījumu un noslēgtu pagalmu.
Šajā vietā – Augšdaugavā Markovas un Slutišķu ciemos sākās sabiedriskie procesi, kas tuvināja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Redzot, kā tiek forsēta HES būvniecība, izraktas Augšdaugavas kapsētas, žurnālists D.Īvāns 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā „Literatūra un Māksla” sāka publicēt rakstu „ Par Daugavas likteni domājot”, kas izraisa plašu rezonansi sabiedrībā un apturēja Daugavpils HES celtniecību. Šie notikumi graujoši ietekmēja kultūras mantojuma stāvokli Slutišķos, jo vietējie iedzīvotāji pameta vai sāka nojaukt savus īpašumus, šajā procesā zuda daudzi nozīmīgi vecticībnieku sadzīves un tradīciju priekšmeti. Lai mazinātu kultūras mantojumam radītā zaudējuma sekas, Daugavpils novada pašvaldība pārņēma savā īpašumā divas Slutišķu sētas muzeja darbībai.
Dabas parka “Daugavas loki” izveide, muzeja darbība ir izveidojusi Slutišķus par nozīmīgu tūrisma objektu. 2019. gadā Dabas parku “Daugavas loki” apmeklējuši vairāk kā 7000 tūristu, savukārt Slutišķu muzeja ekspozīciju - 2327 apmeklētāji, organizētas 92 ekskursijas.
Augšdaugavas novada pašvaldība piedāvā atbalsta programmu Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu un kultūras mantojuma objektu saglabāšana Augšdaugavas novadā” iedzīvotāji, lai saglabātu savus īpašumus, vēlas saņemt atbalstu no nacionālajām un pašvaldības mantojuma glābšanas programmām, tomēr līdz šim grūtības sagādājis tas, ka māju īpašniekiem nav pieejami pamatojumi, nav arī pietiekoši zināšanu kā vislabākajā veidā saglabāt un atjaunot sava īpašuma kultūrvēsturiskās vērtības, tāpēc Slutišķu sādžas tēlā diemžēl ieviesušies neatbilstoši mūsdienīgi materiāli, apstādījumi u.c. detaļas, kas mazina vietas vērtību.
Daugavpils novada pašvaldība, veicot divu sētu restaurāciju, pirms tam ir pasūtījusi tām AMI - īpašuma “Slutiški 2” arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un kultūrvēsturisko izpēti 2016.g. veica arhitekts P.Blūms, bet īpašumā “Slutiški 1” 2014.g. izpēti veica arhitekts L.Šmits. Slutišķu sādžas kopējā ainavtelpas izpēte un kultūrvēsturiskā inventarizācija nav veikta, bet bija ļoti nepieciešama, jo ļauj apzināt un atklāt sādžas oriģinālās vērtības, kas vēl pastāv, arī tās, kas paslēptas zem neatbilstošiem materiāliem vai aizkrāsotas. Tika apsekoti arhīvu, muzeju materiāli, un teritorija, vāktas iedzīvotāju atmiņas, lai iegūtu sādžās senākās apbūves plānu, kas sniegtu plašāku informāciju par sādžas sadzīves un saimnieciskās darbības vēsturi, kā arī radītu iespēju nākotnē plānot zudušo ēku daļu atjaunošanu ģimeņu saimnieciskiem vai tūrisma pakalpojumu mērķiem.
