Zaļumballe XIX gadsimta stilā

AKTUĀLI

Raiņa māja Berķenelē 11. maijā pulcēja Augšdaugavas novada folkloras kopas, iedzīvotājus un ciemiņus uz pirmo zaļumballi, kuras galvenā ideja bija aktualizēt brīvdabas deju tradīcijas lauku vidē. Pasākuma gaitā uzstājās un deju meistarklases vadīja ģimeņu folkloras studija “Garataka” no Rīgas un Augšdaugavas novada folkloras kopas “Atzola”, “Neicgalīši”, “Pylna Sāta” un “Dyrbyni”.

“Zaļumballei Berķenelē” bija savs īpašs ģērbšanās stils – visi pasākuma dalībnieki tika aicināti ierasties 19. gadsimta beigu svētku tērpos vai tautastērpos. Visneparastāk latviešu tautastērpos izskatījās mobilitātes programmas Erasmus+ dažādas etniskās izcelsmes studenti, kuri piedalījās visās piedāvātajās izdarībās.

Brīvdabas deju tradīciju aktualizēšanu iedvesmoja starpnozaru mākslas grupas “Serde” 2018. gadā veiktais pētījums par zaļumbaļļu tradīcijām Latvijā un tās izdotā tradīciju burtnīca “Zaļumballes”, kurā tika iekļauti arī astoņi stāsti par zaļumbaļļu tradīcijām Augšdaugavas novada teritorijā. Raiņa mājas direktore Inese Baravika bija gandarīta par folkloras kopu atsaucību un vēlmi kopīgi veidot krāšņus svētkus. Muzejā tiek šūti vēsturiski 19. gadsimta tērpi, kas noder, gan veidojot tūrisma piedāvājumu, gan īpašos pasākumos, kuriem pieskaitāma arī pirmā zaļumballe. “Iedvesma rīkot šo pasākumu nāca pati par sevi. Visapkārt šī vēsturiskā atmosfēra, viss zaļo. Pirms 10 gadiem mums bija Līgo pasākumi, no kuriem mēs atteicāmies. Taču zaļumballes ir viena no lietām, kas tieši te var notikt. Tā doma bija parādīt mūsu cilvēkiem, kā tad svinēja zaļumballi,” stāsta Inese.

Pasākuma īpašie viesi – ģimeņu folkloras studija “Garataka” no Rīgas darbojas kopš 2012. gada. Tās vērtība ir ģimene, tāpēc vislielākā motivācija ir iegūtās zināšanas un prasmes nodot saviem bērniem. Studijas pamatdarbība balstās uz cilvēka mūža godu un gadskārtu ieražu svinēšanu. Tajā pulcējas ģimenes, kurām saknes meklējamas visos Latvijas novados. Dalībnieki rūpīgi izzina un apgūst savas vietējās tradīcijas, brauc lauka pētījumos, piedalās nometnēs un meistarklasēs, kā arī apmeklē konferences. Ģimeņu folkloras studijas „Garataka” vadītāja Asnate Rancāne teic, ka vissvarīgākais iemesls atbraukt ir parādīt sevi un iepazīt citas folkloras kopas, iegūt jaunus draugus. Viņa uzsver, ka daudzas 20.–30. gadu dejās vērojama Vācijas un Krievijas impērijas ietekme. Balles dalībniekiem rīdzinieki piedāvāja iemācīties tādas dejas kā “Diksītis”, “Stūrsteps”, “Šotis” vai ”Fūrmans”. Viesi varēja degustēt kulinārā mantojuma labumus: bukstiņputru un sīpolu bliņas no Dubnas, bet visvairāk izsalkušajiem tika piedāvāts iegadāties arī uzkodas un dzērienus bufetē.

Berķeneles pusmuiža ir valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865–1929) bērnības zeme. Tajā līdz pat mūsdienām ir saglabājusies 19. gadsimta lauku vide: māja stallis, klēts, dārzs. Muzejā var iepazīt Raiņa un viņa ģimenes dzīvi: multisensorā veidā sastapt Raini bērnībā, apgūt dažādas seno amatu prasmes, radoši darboties – zīmēt un apgleznot, kārst, vērpt un aust, šūt un līmēt, kā arī savārīt ziepes vai gardu dzejas putru, doties izzinošā pastaigā pa Pliekšānu dārzu, baudot vismaigākos dabas pieskārienus.

Sarīkojums notika ar Augšdaugavas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finansiālo atbalstu.

Teksts: Kristīne Kuņicka

Foto: Inese Minova

Sociālā rehabilitētāja vakance Skrudalienā