Mārtiņdienas svinības Špoģu vidusskolā

Izglītība

“Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atnāca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.”

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mācoties no senajiem latviešiem, kuri, beidzoties rudens darbiem, sevi attīstīja garīgi un fiziski – kopīgi lustējās un darbojās, 10. novembrī Špoģu vidusskolā norisinājās Mārtiņdienas pasākums "Mārtiņdienas lustes", kurā piedalījās 5.-8.klases izglītojamie.

Pēdējā laikā Latvijā mainoties dzīves paradumiem un pastiprinoties komercializācijai arvien populārāki jauniešu vidu ir kļuvuši Helovīni, bet Mārtiņi ir palikuši par novārtā atstātiem svētkiem. Tos svin, galvenokārt, bērnudārzos vai  sākumskolas klašu grupās. Šogad 7.a klases izglītojamie organizēja Mārtiņdienas pasākumu, lai veicinātu pusaudžu interesi par latviešiem raksturīgiem svētkiem un rosināja viņus iesaistīties tautas tradīciju izkopšanā.

Pasākumā laikā visi klātesošie izzināja Mārtiņdienas tradīcijas, skandēja tautasdziesmas, minēja mīklas, mācījās Mārtiņdienas ticējumus, kurus centās izprast un piemērot mūsdienām, piemēram, ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Daži skolēni varēja palepoties ar pašu audzētajiem ķirbjiem ķirbju izstādē. Un kā gan Mārtiņos bez rotaļām! Katra klase bija sagatavojusi rotaļu, kuru izspēlēja kopā ar citu klašu skolēniem. Par lustīgāko rotaļu skolēni atzina Latviešu tradicionālo rotaļu "Ādamam bij septiņ' dēli".  

Neatņemama Mārtiņdienas sastāvdaļa ir maskas. Tās – senčus godinot. Pasākumā

maskās ģērbušies ķekatnieki izmēģināja Mārtiņdienai raksturīgos trokšņa mūzikas instrumentus.

Noslēgumā notika tradicionālais Mārtiņdienas gadatirgus, kur 5.un 6.klases čaklākie bērni bija sagatavojuši daudzveidīgu preču piedāvājumu – saldus un sāļus gardumus, augļus. Paldies visiem skolēniem, klašu audzinātājiem par aktīvu dalību pasākumā, vecākiem par sniegto atbalstu!

Špoģu vidusskolas skolotāja Ludmila Kārkliņa

Atklās izstādi “Neironu spēles un cerību stari”