Šobrīd Pilskalnes pagasta bibliotēkā var apskatīt brīnišķīgu ilustrāciju izstādi, kuras autore ir Inese Sarbaja. Māksliniece teic, ka šīs izstādes vēstījums ir iedrošināt cilvēkus darīt lietas, kas viņiem patīk un to neslēpt, rādīt savu talantu citiem: “Es cenšos darīt to, kas man patīk un darīt to ar mīlestību. Šī izstāde var būt kā uzmundrinājums citiem izpausties un neslēpt savus talantus”.
Šūpulī ieliktais talants ir jāliek lietā
Inese Sarbaja ir māksliniece kopš bērnības. Jau skolas laikā viņai paticis zīmēt dažādas ilustrācijas, arī skolotāji pamanījuši Ineses talantu un ļāva izpausties – uzticēja noformēt pasākumus, veidot dekorācijas, zīmēt karikatūras skolas avīzei. Kādreiz bija doma arī mācīties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, bet, kā saka Inese, pietrūcis pašpārliecinātības un atbalsta, lai to izdarītu. Neskatoties uz to, Inese nav metusi plinti krūmos un turpināja ar savu talantu iepriecināt sevi un savus mīļos. Ineses ilustrācijas var apskatīt ne tikai izstādē. Kādreiz, kad darbojās izdevums “Ilūkstes novada vēstis”, tur tika publicēta arī bērnu lappusīte, kurā varēja iepazīties ar mākslinieces radošajiem darbiem: “Man bija bērnu lappusīte, kur es rakstīju stāstiņus, pasaciņas, tur bija arī melnbaltie zīmējumi, kurus bērni varēja izkrāsot”. Lidijas Vasaraudzes pagājušajā gadā izdotajās dzejoļu grāmatās var apskatīt Ineses ilustrācijas, taču māksliniece neapstājas tikai pie šāda formāta darbiem – Ilūkstes pirmsskolas izglītības iestādē “Zvaniņš”, Bebrenes pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš” un Dvietes muižas “Zaļajā klasē” var apskatīt Ineses lielformāta darbus uz sienām, kas ļoti iederas šajās ēkās. Inese arī apgūst jaunas prasmes mākslā – apmeklē gleznošanas meistarklases pie Ilonas Linartes-Ružas, iemācoties ko jaunu, mūsdienīgu un citādāku, nekā ir ierasts.
Iedvesmu rod no saviem mīļajiem cilvēkiem
Inese iedvesmu smeļas dzīves notikumos – ja ir kaut kas priecīgs, top vieni zīmējumi, ja kaut kas bēdīgs, tad citi. Liels iedvesmas avots ir mākslinieces mazmeita Elizabete, kurai ir veltīts pirmais dzejoļu un ilustrāciju krājums: “Šie dzejolīši nebija domāti tam, ka tagad tos publicēšu un kļūšu slavena. Man vienkārši bija prieks, ka man piedzima mazmeitiņa!” Šobrīd top vēl viens krājums, kas veltīts vēl divām mazmeitām – Terēzei un Miai, ko Inese cer izdot arī plašākai sabiedrībai.
Radošais darbs kā kino filma
Mākslinieces dzejoļi un ilustrācijas ir veltīti bērniem. Darbos caurvijas dažādi notikumi iz dzīves, stāsti ar dažādiem pasaku tēliem, rūķiem, miega pelēm, bitēm. Inese stāsta: “Kad es zīmēju, es ieslēdzu savu fantāziju, visu redzu kā multfilmu, kā kino filmu. Sākumā rodas tēls, pēc tam atnāk arī pārējie papildinājumi. Es nemāku zīmēt bez detaļām, man gribas izskribināt visus sīkumus”. Inese ir apņēmības pilna izdot grāmatu ar saviem stāstiem, dzejoļiem un ilustrācijām. Šo grāmatu viņa vēlas izveidot tādu, lai tā mudinātu bērnus lasīt, izzināt un darboties: “Savā darbā sastopos ar dažādiem bērniem. Reizēm tie ir bērni, kuriem ir ļoti mazs vārdu krājums, ir vārdi, kurus viņi nesaprot. Tāpēc savā grāmatā vēlos iekļaut arī tādu kā skaidrojošo vārdnīcu sarežģītākiem vārdiem un arī ilustrācijas veidot tā, lai tās paskaidro blakus esošo tekstu”. Māksliniecei netrūkst ideju arī nākotnes plāniem – sadarbībā ar draugiem ir plāns izveidot arī elektronisku grāmatiņu ne tikai ar dzejoļiem, bet arī ar dažādiem uzdevumiem, lai bērni var darboties kopā ar vecākiem.
Katram cilvēkam ir sava sūtība
Kā teic Inese, cilvēkam ir vajadzīgs iedrošinājums un atbalsts, kad ir šaubas par sevi, tāpēc viņa ir ļoti pateicīga savai ģimenei, kas viņu iedrošina, uzmundrina un iedvesmo darboties, kas ir arī kā paraugs iet uz priekšu un nepadoties. Inese teic: “Mūsu paaudze dara daudzas lietas, kas ir jādara, nevis ko gribas darīt, tāpēc es domāju, ka cilvēks ir nelaimīgāks, ja visu laiku tā ir jādzīvo. Tā ir liela laime, ka tev ir laiks un iespēja nodarboties ar tām lietām, kas tev patīk.” Māksliniece ir ļoti priecīga, ka viņas talants tiek pamanīts, ka cilvēkiem patīk tas, ko viņa dara, tāpēc ir vēl lielāka motivācija zīmēt, rakstīt dzeju un darīt. Inese ir pateicīga ne tikai ģimenei, bet arī līdzās esošajiem cilvēkiem, kas iedvesmo, pamana un atbalsta. Inese teic, ka katram cilvēkam jābūt apziņai, ka viņš ir nācis uz šīs pasaules ar kādu sūtību, ir jādomā pa to, ko pēc sevis šeit atstāsi: “Man liekas, ka tad ir vērts dzīvot, ja esi kaut ko labu izdarījis un tas iepriecina citus”.
