Folkloras kopa izveidota 2007.gadā. Folkloras kopas pirmā un tagadējā vadītāja ir Anna Briška. Kopu ir vadījušas arī Vita Briška un Ilze Mežniece.
“Dyrbyni” ir piedalījušies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos (2008, 2013, 2018), “Jauniešu etnodienās” (2010), starptautiskajos folkloras festivālos Latvijā “Baltica” (2009, 2012, 2015, 2018), “Pa Pēteriem” (2010), “Augšdaugava" (2010, 2011, 2012, 2013, 2016) un ārzemēs – Krievijā (2016, 2019, 2020), Baltkrievijā (2017), Lietuvā (2011, 2014), Francijā sadarbībā ar TDA „Dzintariņš” (2008, 2009), Polijā, Ungārijā un Bulgārijā – ar Daugavpils novada deju kolektīviem (2009, 2015). Folkloras kopa regulāri piedalās dažādos pasākumos, rīko danču vakarus. Kopas dalībnieki ir studenti un strādājoši jaunieši un pieaugušie, kuri aktīvi izmanto iespējas apgūt tradicionālās dziedāšanas prasmes, spēlēt tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli, stabuli, vijoli, bungas, cītaru, cimboli, ermoņikas u. c.), mācīties latgaliešu, latviešu un cittautu dančus un vadīt rotaļas. Kopas nosaukums apzīmē darbīgus cilvēkus, kuri nevar mierīgi nosēdēt uz vietas. Latgaliešu vārda "dyrbyns" izcelsme ir no lietuviešu valodas "dirbti" – ‘strādāt’. 2019. gada sezonā Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” kapela piedalījās akustiskās mūzikas festivāla “Sudraba kaija” konkursā, kur saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra balvu par labāko skaņdarbu skatuves dejas horeogrāfijas izveidei un apmaksātu iespēju veikt skaņdarba profesionālu skaņu ierakstu. Studijā "Lauska" tika ierakstīts "Višķu daņcs" (2019). 2021. gada sezonā folkloras kopa sagatavoja un nosūtīja video ierakstu Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” skatei.
Misija:
Izzināt, saglabāt un tālāk nodot latgaliskās tradīcijas, dziesmas, dančus.
Kolektīvs muzicē un priecē ļaudis jau kopš 2012. gada. Tās vadītāja Rita Kalvāne ir sava darba entuziaste un virzītāja. Ne velti folkloras kopai ir dots tik ritošs, virzošs un plūstošs nosaukums – “Ritam”. Šī folkloras kopa ir piedalījusies Dziesmusvētkos, neskaitāmos koncertos, Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2015” , kā arī piedāvā savas koncertprogrammas uz dažādiem svētkiem, piemēram: Kāzas, Līgo pasākums, Meteņi, Lieldienas, Ziemassvētki, tā cildinot un popularizējot ne tikai tautas mūziku, bet arī savu pagastu, novadu un visu mūsu senču mantojumu. Folkloras kopas “Ritam” dalībnieki prezentē arī Sēlijas kultūrvēsturisko mantojumu.
Folkloras kopa ,,Kolupka” dibnāta 2017.gadā, apgūstot tautas tradīciju izzināšanu un popularizēšanu. Vāc materiālus pie tautas teicējiem, kur arī apgūst tradicionālo dziedāšanas un muzicēšanas mākslu, izmantojot tautas mūzikas instrumentus. Kolektīva sastāvā ir 10 sievietes vecumā no 50-65 gadiem , vadītāja Māra Leleva.
Folkloras kopa ,,Kolupka” piedalījās Starptautiskajā folkloras festivālā skatē- ,,Baltika 2022”.
Kolektīva repertuārā ir Ziemassvētku un Lieldienu dziesmas, patriotiskās dziesmas un gadskārtu tautas dziesmas. Folkoras kopa ,,Kolupka” piedalās pagasta un novada rīkotajos poasākumos: barikāžu aizstāvju atceres dienā, senioru pasākumā, vasaras saulgriežu svētkos, Miķeļdienas gadatirgū, Lāčplēša dienā, LR proklamēšanas dienā, Ziemassvētku pasākumā un Annas dienas pasākumā Vabolē.
Dibināta 1996. gadā, folkloras kopas misija ir apgūt un popularizēt Latgales nemateriālo mantojumu un nodot to jaunajai paaudzei.
Folkloras kopā darbojas dažāda vecuma dziedātāji un tradīciju saglabātāji, jaunākajam dalībniekam ir 11, bet vecākajam dalībniekam ir 88 gadi. Folkloras kopa ir dziesmu un deju svētku kustības dalībnieks. “Rūžeņa” regulāri piedalās Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica”, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumā “Satiec savu meistaru!”.
“Dziesmu dziedam, kāda bija, ne tā mūsu sacerēta…” – folkloras kopa savā darbībā uztur visus latviešu tradicionālos svētkus un ar tiem saistīto repertuāru, savā darbības laukā ietverot ne vien dziedāšanu, bet arī latviešu tradicionālo instrumentu spēles apgūšanu, mutvārdu folkloru, kulināro mantojumu, rokdarbu prasmju apgūšanu.
“Rūžeņa” regulāri piedalās ne tikai Naujenes kultūras centra pasākumos, bet arī koncertē pa visu Latviju. Kolektīva vadītāja ir talantīgā un zinošā Inga Zeile.
Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansamblis „Radenie”
Dibināts 2018. gadā, kolektīva misija ir pētīt slāvu tradīcijas, ieražas, kā arī mutvārdu folkloru. 2021. gadā kolektīvs piedalījās Latvijas mazākumtautību festivālā “Zeme zied”.
Ansambļa specifikā ir svēto rakstu dziedāšana, kur tiek izmantoti nevis nošu pieraksti, bet gan āķīši. Šajā metodē tiek dziedāti ne tikai svētie raksti, bet arī sadzīviski motīvi. Kolektīva repertuārā ir slāvu svēto rakstu dziedājumi un sadzīviska rakstura dziesmas.
“Radenie” darbības laukā ir ietverta arī mutvārdu folkloras vākšana un slāvu kulinārā mantojuma izpēte un popularizēšana. Kolektīvs labprāt piedalās Naujenes kultūras centra, novada rīkotajos pasākumos, kā arī ir uzstājies citur Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Kolektīva vadītāja ir laipnā un kompetentā Tatjana Čuprova.
Nīcgales pagasta Tautas nama folkloras kopa „Neicgalīši”
Nīcgales pagasta Tautas namafolkloras kopa "Neicgalīši" ir dažādu paaudžu vienojošs elements Nīcgales pagastā. Pamatā folkloras kopu pārstāv jaunieši un bērni, kuri patiesi aktīvi darbojas - dzied, spēlē, iepazīst latviešu folkloru un vēlas uzzināt arvien vairāk. Folkloras kopai ir bijuši vairāki vadītāji un pašreiz kolektīvu vada Evelīna Ašķeļaņeca. Kolektīvs aktīvi piedalās Nīcgales pagasta pasākumos, reizēm arī organizē tos, labprāt dodas uzstāties citos pagastos, piedalās folkloras kopu skatēs un Starptautiskajā folkloras festivālā ,,Baltika”. Mēs, "Neicgalīši", ar lielāko prieku eksperimentējam, mācāmies, dziedam, spēlējam, reizēm sapulcējamies pie tējas tases un vienmēr esam atvērti jauniem folkloras kopas dalībniekiem! Mūsu programmā ir Ziemassvētku, Meteņu, Lieldienu un Līgo dziesmas, kā arī dziesmas, kuras patīk dziedāt pašiem.
Vaboles pagasta kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis”
2006.gadā Vaboles pagastā no vietējām teicējām tika izveidots etnogrāfiskais ansamblis, kuram pašas ansambļa dalībnieces piešķīra nosaukumu "Vabaļis".
Ansambļa misija ir saglabāt Dienvidlatgales raksturīgās tradīcijas un autentisko dziedāšanas veidu, veicināt latgaliešu tradicionālās kultūras saglabāšanu un pārmantošanas procesu nākamajām paaudzēm un popularizēt folkloru kā mūsdienu kultūrvides sastāvdaļu. Par jauku tradīciju izveidojies ikgadējs pasākums "Aizgavienī cīmūs braucu", uz kuru tiek aicināti ciemos folkloras kolektīvi arī no citām pašvaldībām.
