Špoģu skola dibināta 1900. gadā. Skolā mācījušies apmēram 110 - 120 skolēni viena skolotāja vadībā. Pie skolas darbojies internāts, kurā dzīvoja līdz 60 bērnu. Pirmā Pasaules kara laikā skolas telpas bija stipri bojātas un izpostītas. 1930. gadā skolas telpas atjaunoja un oktobra mēnesī iesvētīja. Telpas tik lielam skolēnu skaitam bija par šaurām, tāpēc pagasta pašvaldība īrēja skolas vajadzībām vienu māju, kurā izvietojās sagatavošanas skolai klase, klašu komplekts ar krievu mācību valodu un skolas rokdarbu darbnīcas.
Latvijas Valsts pastāvēšanas pirmajos gados, kamēr skola bija I pakāpes, to apmeklēja 140 - 160 skolēni.
1930./31. mācību gadā skola kļuva par sešgadīgo pamatskolu. Skolēnu skaits sasniedza 200.
1930./31. mācību gadā klašu komplektā ar krievu mācību valodu mācījās 75 skolēni, bet vēlāk to skaits samazinājās, jo pārgāja mācīties klasēs ar latviešu valodu.
Skolā trūka solu un mācību līdzekļu, bet 1934. gadā apstākļi uzlabojas. Ar Draudzīgā aicinājuma palīdzību tika saņemtas grāmatas, radioaparāts un citas skolai noderīgas mantas.
Politiskās pārmaiņas Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē 1940. gadā skāra arī skolu. Pēckara gados Špoģu skola kļuva par septiņgadīgo skolu, bet 1951. gadā par astoņgadīgo – Špoģu latviešu-krievu pamatskolu (tāds nosaukums tolaik tika lietots).
1952. gada 1. septembrī Špoģos sāka darboties vidusskola. Vidusskolas pirmais izlaidums bija 1955. gada 26. jūnijā. Vidējās izglītības atestātu saņēma piecdesmit jaunietes un jaunieši.
Palielinoties skolēnu skaitam, sāka pietrūkt mācību telpu, tāpēc tika uzcelta vienstāvīgā koka ēka, bet pēc 1940. gada skolas mācību procesa nodrošināšanai nodeva advokāta privāto vasarnīcu Dubnas upes krastā (kuras īpašnieki tika represēti) un bijušo 30. gados būvēto pagastmāju. Tā kā telpu joprojām pietrūka, tad 60. gados zirgu iebrauktuvi (stadulu) blakus pagastmājai pārbūvēja kā divstāvīgu ēku skolas vajadzībām. Pirmajā stāvā vienā telpā izvietojās gan aktu zāle, gan sporta zāle.
70. gados blakus vecajai skolas ēkai no silikātķieģeļiem uzbūvēja divstāvīgu ēku ar divpadsmit klašu un mācību kabinetu telpām.
Mājturības kabineti zēniem un skolas ēdnīca atradās atsevišķās vienstāvīgās ēkās. Tā kā skola atradās piecās ēkās, tas radīja nopietnas problēmas mācību procesa organizēšanai.
Špoģos skolēni un vecāki ilgi gaidīja solīto jauno skolas ēku.
1990. gada 1. septembrī jaunā četrstāvīgā skolas ēka tika atklāta.
Špoģu vidusskolu ar zelta medaļu absolvējuši: – Ina Korženevska (1982. gads); – Inese Pudāne (1983. gads); – Jānis Stašulāns (1987. gads); – Ilona Jefimova (1991. gads); – Olga Škunova (1991. gads).
Skolā tāpat kā visā republikā vidusskolas absolventi kārto centralizētos eksāmenus.
No 2009. gada izveidots skolu reitings, izvērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus 2009., 2011., 2012. un 2013. gadā skola starp republikas lauku vidusskolām bija 2. vietā, bet 2011. gadā – 1. vietā.
Paralēli mācībām skolā notiek pulciņu nodarbības, interešu programmu īstenošana. Skolā aktīvi nodarbojas ar sportu. Tradicionāli tā bija vieglatlētika. No 1980. gada līdz 1988. gadam skolā darbojās smaiļošanas un kanoe airēšanas sekcija. Uzceļot jauno sporta zāli ļoti populārs skolā ir basketbols.
Jau no 60. - 70. gadiem skolā darbojas koris, tautas deju kolektīvi.
60. - 80. gados skolā bija skolēnu pūtēju orķestris, bet no 1990. gada skolā ir zēnu koris. Pēdējos desmit gadus aktīvi darbojas skolēnu folkloras kopa.
1997. gadā savu darbību atjaunoja mazpulku organizācija. Atjaunotā mazpulku pirmā vadītāja bija skolotāja Tekla Voiteka.
1995. gada 4. februārī gaismu ieraudzīja skolas avīzes „Videnes Expresis” pirmais numurs ar nosaukumu „Špoģu vidusskolas vēstis”.
Tika atjaunotas Latvijas valsts tradīcijas: Latvijas Republikas proklamēšanas svinības 18. novembrī, Lāčplēša dienas , Mātes dienas, Mārtiņdienas, Ziemassvētku, Lieldienu un citu nozīmīgu dienu svinēšana.
Skolā ienāk jaunas tradīcijas un svētki: skolas prezidenta vēlēšanas, „Špoģu vidusskolas Mis un Misters”, dažādu nomināciju piešķiršana labākajiem skolēniem un skolotājiem.
No 2009. gada skolā par tradicionālu kļuvis Žetonu vakars.
Skolas kolektīvs aktīvi piedalās dažādos projektos: – Sorosa fonda – Latvija projektā „Soli pa solim”; – Sorosa fonda – Latvija projektā „Atvērtā skola”; – latviešu valodas aģentūras projektos; – Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas projektos; – izglītības atbalsta centra projektā „Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”, un citos.
