Visu dzīvi skolas zvana tuvumā

AKTUĀLI

Atskanot skolas zvanam Medumu pamatskolā, tas reizē skan arī pagasta bibliotēkā, kas atrodas skolas paspārnē. Bibliotekāre Aelita Kožemjakina, novadījusi latviešu valodas stundas skolā, dodas uz nākamo darba cēlienu un līdz vakaram gremdējas grāmatu pasaulē. Pēc stundām te ielūkojas pašas audzēkņi, nāk arī vietējie ļaudis pēc jaunas lasāmvielas un pie viena aprunāties, dalīties jaunumos. Pēc 30 skolā nostrādātiem gadiem šeit Aelita jūtas kā savdabīgā oāzē, kur darba ir pietiekami, bet reizē var izbaudīt klusumu.

Aelita Kožemjakina ir dzimusi Ilūkstē, kur pavadīta bērnība un skolas gadi. Pēc vidusskolas prātojusi, ko darīt tālāk. Sākumā nebijis drosmes stāties augstskolā, tāpēc gadu nomācījusies Rīgas pionieru vadītāju skolā. Kādu laiku iegūtās zināšanas noderēja, strādājot Ilūkstes pionieru namā un vēlāk Dvietes pamatskolā par pionieru vadītāju, taču ātri sapratusi, ka šī joma nesaista. Aelita iestājās neklātienē Liepājas Viļa lāča pedagoģiskajā institūtā un ieguva sākumskolas pedagoga izglītību. Pēc dēla piedzimšanas Dvietes skolā vairs neatgriezās, bet saņēma piedāvājumu nākt strādāt uz Medumu vidusskolu. “Tolaik pat nezināju, ka ir tādi Medumi, atbraucu iepazīties un paliku šeit. Skola toreiz tikai sāka strādāt ar latviešu valodas mācību programmu, bērnu bija daudz,” stāsta Aelita. Diemžēl ar gadiem demogrāfiskā situācija visā valstī aizgāja uz leju, skolēnu skaits saruka. Medumu pamatskola kļuva par Sventes vidusskolas programmu īstenošanas vietu “Medumi”, kur šobrīd mācās 12 skolēni un 9 pirmsskolas vecuma bērni, skolā ir tikai 3. un 5. klase. Viens skolas stāvs nodots Medumu speciālās pamatskolas vajadzībām. “Bija jādomā, kā iztikt līdz pensijai. Ja esi te iesakņojies, negribas nekur braukt prom,” saka Aelita. Turklāt pēc 30 gadiem pedagoga darbā jutusies nogurusi un sevi izsmēlusi, gribēja pārmaiņas, tāpēc pirms gada labprāt pieņēma piedāvājumu vadīt pagasta bibliotēku pensijā aizgājušās bibliotekāres vietā.  

“Domāju, ka tā nav nejaušība. Bibliotekāra darbs mani saistījis visu dzīvi, jo bērnībā apmeklēju Ilūkstes bērnu bibliotēku, kur strādāja mana krustmāte. Es gāju ne tikai pēc grāmatām, man patika pastaigāt un skatīties, kā krustmāte šķirsta formulārus, izsniedz grāmatas, veic ierakstus. Palīdzēju viņai kārtot grāmatas plauktos. Laikam tāpēc man patīk šis darbs,” saka bibliotekāre.

Pirmais gads jaunajā darbā bijis ļoti spraigs. Viss krājums tika ievadīts bibliotēku informācijas sistēmā ALISE, visām grāmatām ir uzlīmēts svītrkods. Aelita atzīst, ka viņai it visā patīk kārtība, jo īpaši darbā, tāpēc bibliotēkā viss ir rūpīgi pārdomāts. ”Vienīgi nepatīk ar papīriem krāmēties un atskaites rakstīt, bet saprotu, ka tas jādara,” smejas Aelita un piebilst, ka pašlaik lielākais izaicinājums ir sagatavoties akreditācijai, kas gaidāma šoruden.

Aelita pabeigusi skolas bibliotekāra kursus, turpina strādāt arī par skolas bibliotekāri, kur gan ir pavisam niecīga slodze, jo tiek izsniegtas vien mācību grāmatas.

Darba bibliotēkā esot daudz, un laiks skrien nemanot. Visu dzīvi nostrādājusi ar bērniem, Aelita cenšas piesaistīt bērnus arī grāmatām, rīkojot bibliotēkā dažādus pasākumus, piemēram, pērn vasarā katru ceturtdienu notika nodarbības “Vasara bibliotēkā”, ko bērni apmeklēja ļoti aktīvi, jo īpaši jaunākā vecuma. Bibliotekāre bērnus piesaistīja ar dažādām intelektuālām un radošām spēlēm, piemēram, Zini vai mini un Spiegu spēles, kas bērnus īpaši aizrauj. Grūtāk esot ar jauniešiem, kurus vairāk saista citas lietas.

Mūsdienās bibliotēka ir kļuvusi par tādu kā sabiedrisko centru, kurp cilvēki nāk arī aprunāties, pēc padoma, lūdz palīdzību rēķinu apmaksā. Pie viena Aelita piedāvā arī paņemt līdzi kādu lasāmvielu. Visaktīvākie lasītāji ir vecākā gadagājuma iedzīvotāji. Dažkārt Aelita nes grāmatas uz mājām veciem ļaudīm, kam pašiem grūti atnākt. Pandēmijai beidzoties, bibliotēka esot atdzīvojusies un ļaudis nāk. Visiem patīk lasīt jaunas grāmatas, arī dažādus žurnālus un avīzes. Uzklausot iedzīvotāju vēlmes, tiek iegādāta attiecīga jauna literatūra. Vietējiem patīk pašķirstīt žurnālus ar receptēm, rokdarbiem un vēstures aprakstiem. No literatūras labprāt izvēlas kaut ko atslodzei vai kriminālromānus. Vecvecāki nāk ar skolas literatūras sarakstiem saviem mazbērniem.

Ja pašai jāizvēlas sev vakaram lasāmviela, Aelita izvēlas kaut ko no vakara romānu sērijas. Vislabāk pati orientējas bērnu literatūrā, jo tās lasa kopā ar savu mazdēlu Adrianu, kad viņš atbrauc ciemos. Mazais pirmklasnieks jau ļoti raiti lasa, ik vakaru pirms miega ņem rokā grāmatu, bet visvairāk viņam patīkot, ja vecmāmiņa palasa priekšā.

Aelita stāsta, ka no bērnu grāmatām pašlaik vispopulārākā esot grāmatu sērija par Pūķi Kokosriekstu, kas sarakstītas vieglā un bērniem saprotamā valodā. Mazākie lasītāji iesaistās arī Bērnu žūrijā.

Lai piesaistītu lasītājus, bibliotēkā notiek dažādas izstādes, piemēram, pašlaik var aplūkot Laucesas ciema iedzīvotājas Innas Štekles veidoto leļļu pasauli un adīto apģērbu izstādi. Bibliotēka nāk palīgā pagasta kultūras namam organizēt dažādus kultūras pasākumus, jo sadarbība esot ļoti nepieciešama. Viņa cer, ka izdosies rīkot kopīgus pasākumus arī ar blakus topošo pirmā pasaules kara muzeju un skolas muzeju.

Brīvdienās Aelita priecājas sagaidīt ciemos dēla vai meitas ģimeni, sestdienās jau izveidojusies tradīcija baudīt pirts rituālus pie radiem, bet pārējo brīvo laiku viņa labprāt pavada ar kafijas tasīti, izbaudot klusumu, vientulības mirkli un kādu labu kinofilmu.

Teksts, foto: Inese Minova

Filma “Mātes piens” Kultūras centrā “Vārpa”