19. Tautas muzikantu saiets Vabolē

AKTUĀLI

23. aprīlī jau 19. reizi Vabolē notika Tautas muzikantu saiets, kas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latgales novada muzikantiem. Vaboles Kultūras nama pilnu skatītāju zāli atkal piepildīja ermoņiku un akordeona melodijas un muzikantu balsis, skanēja joki un anekdotes.

Ceļu uz Vaboli mēroja muzikanti no Augšdaugavas novada, Daugavpils un citiem Latvijas novadiem. Pasākumā piedalījās arī Augšdaugavas novada folkloras kopa “Dyrbyni” un “Speiga”, etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, Gintaras Andrijauskas (Lietuva, “Čiv vir vyrai”), “Večerinkas muzykanti” (Lidija Kriškāne), Līvenhofas muzikanti (Jānis Daugavietis).

Tautas muzikantu saiets Vabolē jau kļuvis par tradīciju. Galvenais mērķis ir apzināt un celt godā seno tautas mūzikas instrumentu spēlētājus - talantīgos cilvēkus, kuri paši iemācījušies spēlēt un savulaik muzicējuši dažādos pasākumos - ballēs, kāzās vai večerinkās.

Vecmeistari izvilka no skapja savu instrumentu - ermoņiku jeb garmošku vai arī akordeonu, lai ļautos jaunības atmiņām, un uzdziedātu kopā ar citiem.

Tautas muzikantu saieta iniciators un rīkotājs ir mūziķis Artūrs Uškāns. Viņš uzsver, ka pirmajā saietā bija kādi septiņi muzikanti un pāris rindas skatītāju, bet nu pasākums izvērties par īstu vietējo festivālu, muzikanti pavelk cits citu un viņu rindas par laimi neizsīkst, apliecinot, ka tautas mūzika Latgalē joprojām ir dzīva.

Lai arī vecmeistari pamazām aiziet aizsaulē, viņu vietā nāk citi, kas mācās no vecajiem mūziķiem vai meklē video pamācības Youtube kanālā, apgūstot dažādu senu tautas instrumentu spēli. Šajā pasākumā izskanēja mūzika latgaliski, latviski, krieviski un lietuviski. Tā ir mūzika, kas senāk Latgalē skanējusi dažādos pasākumos un danču vakaros. Ikvienam no viņiem aiz muguras lielāka vai mazāka muzikālā dzīves pieredze, daudzi savulaik bijuši pieprasīti kāzu muzikanti, kāds savas ermoņikas tagad ņem rokās vien savam priekam, bet daudzi muzicē joprojām dažādos pasākumos. 

Artūra Uškāna vadītajā meistarklasē muzikanti pastāstīja par savu dzīves pieredzi un izvēlētajām melodijām. Te varēja dzirdēt dažādus dzīvesstāstus un atgadījumus no muzikantu ikdienas. Artūrs atzīst, ka muzikanti ir kā viena kopiena, kur cits citu jau gadiem pazīst, mainās instrumentiem, palīdz tos noskaņot vai labot.

Viens no tautas muzikantu leģendām ir līvānietis Staņislavs Zabiņako, kurš restaurē mūzikas instrumentus. Ar mūziku viņš aizraujas kopš bērnības - onkulis viņam uzdāvinājis vijoli ar vienu stīgu, ko viņš astoņu gadu vecumā spēlējis. Pēckara gados ermoņikas nopirkt nebija iespējams, jo tās bijušas divu govju vērtībā. Ap 1948. gadu Staņislavs tomēr ticis pie ermoņikām, pats iemācījies spēlēt. Kaimiņš spēlējis mandolīnu, ar viņu kopā sācis spēlēt večerinkās, būdams vēl bija pusaudzis. Vēlāk jau nopircis bajānu uz nomaksu. Daudzus gadus mūzikai bija metis mieru, dzīvojot pilsētā. Tad atkal atgriezies pie mūzikas, sācis pats arī remontēt instrumentus, pie viņa labot un noskaņot instrumentus brauc muzikanti no malu malām.

Pirmo reizi muzikantu saietā piedalās Andris Rutķis no Skrīveriem. Viņš stāsta, ka spēlēt mūzikas akordeonu sāka 4. – 5. klasē. “Sākotnēji biju tikai spēlējis, nebiju dziedājis. Kad draugam bija jubileja, uzsāku arī dziedāt. Šodien spēlēšu un dziedāšu savu sacerēto dziesmu.” Aleksandrs Baginskis no Daugavpils stāsta, ka spēlē daudzus instrumentus, viņam pat esot kanāls Youtube platformā, kur viņš spēlē harmonikas. Muzikantu saietā Aleksandrs piedalās jau 10. Reizi: “Šeit man notika pirmā publiskā uzstāšanās.” Jānis Rajeckis no Rēzeknes piedalās saietā pirmo reizi. Akordeonu viņš sāka spēlēt pavisam nesen – tikai pirms dažiem gadiem: “Gribējās iemācīties spēlēt neliela izmēra akordeonu.” Jānis Gipters no Vaboles atminas, ka harmonikas iemācījies spēlēt no sava tēva. “Kad tēvs gāja darbā, es biju spēlējis un mācījies pats. Cik man bija gadu? Laikam, maz, jo atceros, ka biju apsolījis svētbildes priekšā, ka nospēlēšu “šai tantei” uz bildes.” Pats Jānis nesen sāka arī dziedāt Līksnas baznīcas korī, kaut gan iepriekš nekad to nav darījis. Savulaik padomju armijā viņš dienēja pulka pūtēju orķestrī un spēlēja atbildīgu instrumentu – baritonu. Genādijs Skubilovs muzikantu saietā piedalās trešo reizi, harmonikas iesaka spēlēt jau bērnībā, kuru bija nopircis tēvs. Muzikālās izglītības viņam nav, vienkārši bija gājis un spēlējis kāzās. “Biju spēlējis arī ģitāru, bet harmonikas vairāk tīk dvēselei,” teic Genādijs.

Tautas muzikantu saieta piedalījās arī daudzi citi – Irēna Vaikule no Daugavpils, Mairis Iesalnieks (Līvāni), Nikolajs un Aija Bogdanovi no Jēkabpils novada, Jānis Mukāns un Jāzeps Usāns no Daugavpils, Antons Savickis no Kaunatas, Renāte Litiņa un Ilmārs Malnačs no Vaboles, Einārs Kvilis un Diāna Logina no Rīgas, Jānis Baiks no Kalupes, Artūrs Uškāns no Rīgas, Gintaras Andrijauskas no Zarasiem, Tālivaldis Linde no Rīgas, Pēteris Justs no Rēzeknes novada.

Pēc meistardarbnīcas muzikanti uzstājās trīs stundas ilgajā koncertā. Dalībniekiem no Vaboles pagasta pārvaldes tika pasniegtas pateicības par piedalīšanos pasākumā.

Baltā galdauta svētki Augšdaugavas novadā