Starptautiskās nometnes ietvaros Višķu sinagogas pamatos notiek izrakumi

AKTUĀLI

Višķu bijušās sinagogas pamatos starptautiskās jauniešu nometnes ietvaros visu nedēļu notika arheoloģiskie izrakumi. Šeit darbojas jaunieši no Latvijas, Ukrainas un Vācijas. Viņiem palīdz arī pētnieks no Latvijas Universitātes Rūdolfs Brūzis. Viņš skaidro, ka iepriekš Latvijā arheoloģiskā izpēte tika veikta tikai vienu reizi – Rīgā, kur 90. gados tika atsegti nodedzinātās sinagogas pamati. Rīgā pēc arheoloģisko izrakumu noslēgšanas tika uzstādīts memoriāls, kas varētu notikt arī pie bijušās Višķu sinagogas.

“Šī ir jaunāko laiku arheoloģija, jo sinagoga ir gājusi bojā 20. gs. otrajā pusē, bet līdz galam drupas tika novāktas padomju okupācijas periodā. Šeit mēs saskaramies apmēram 60 – 70 gadu senu vēsturi. Taču tā arī ir vēsture,” teic R. Brūzis.

Arheologs skaidro, ka citu avotu par sinagogas vēsturi saglabājies maz. Ļoti vērtīgs informācijas avots ir vietējo cilvēku atmiņas, pašu ebreju atmiņas, šeit dzīvojušo ebreju pēcteču atmiņas. Diemžēl nav saglabājies arī sinagogas plāns, vismaz līdz šim tādi nav atrasti. Arheoloģija ir viena no tām metodēm, kā var gūt priekšstatu par ēku, par izmēriem un sastāvdaļām. Patlaban darbi tika aizsākti pie galvenās ieejas Dienvidu pusē. Izrakumi tika uzsākti arī pie nelielās palīgēkas jeb piebūves sinagogas Ziemeļu pusē.

Viena no nometnes dalībniecēm, vietējā jauniete Selīna Germane, teic, ka iepriekš viņai jau bija iespēja darboties arheoloģiskajos izrakumos Osnabrikā, Vācijā, kur darbs notika koncentrācijas nometnē. Pie viena no memoriāliem, jauniešiem bija dots uzdevums atrast un attīrīt bruģēto ceļu, bet šogad Selīna tika aicināta darboties Višķos: “Viss sākas ar mērīšanu, ar fotografēšanu, tiek pielietots drons. Tiek nomērīti kvadrāti, kuros mēs strādāsim.” Selīna stāsta, ka pati atradusi tukšu vīna pudeli, kas varētu būt datēta ar 19. gs. beigām.

Višķu pagasta jaunietis Rūdolfs Lukaševičs skaidro, ka pats ieradies palīdzēt tikai nedēļas nogalē, bet viņam arī ir pieredze līdzīgā darbā Vācijā: “Mēs strādājam ar daudziem darbarīkiem, lēnām pa dažiem centimetriem noņemot zemi, skatāmies, kas ir atrasts. Ļoti daudz ir naglu, stikla, keramikas.” Rūdolfs arī piebilst, ka darba temps ir atkarīgs no zemes sastāva. Višķu sinagogas vietā tā ir diezgan viegla, tādēļ īpaša piepūle nav nepieciešama.

Turpina arheologs R. Brūzis: “Katrs cilvēks strādā savā ritmā – nav konkrētu uzstādījumu par darba apjomu. Katrs objekts ir individuāls un šeit jo īpaši ir nepieciešama ļoti liela uzmanība. Ja kaut kas tiek paveikts sasteigti, tad pastāv iespēja palaist garām kādu svarīgu informāciju, kas pēc tam būtiski ietekmēs iespējamo šī objekta atjaunošanas vai memorializēšanas gaitu.”

Sinagogu arheoloģija ir diezgan jauna nozare, jo ir pārāk daudz nezināmā. Nav zināms, ko varētu saglabāt bijušās sinagogas. Kādreiz tās tika nežēlīgi, nodrupinātas, nodedzinātas, iznīcinātas. Tipiskākie priekšmeti ir trauku lauskas, sadzīves piederumi, monētas, trauki – katrs no nosauktajiem priekšmetiem jau tika atrasts nelielā daudzumā. Atsegtās konstrukcijas tiks konservētas jeb pasargātas no laika apstākļiem, lai tie nepostītu atsegtos mūrus.

Atrastie priekšmeti tiks nogādāti Naujenes Novadpētniecības muzejā, lai šīs vērtīgās vēstures liecības paliek tepat mūsu novadā.

Teksts, foto: Dainis Bitiņš

Noritēja informatīvais seminārs Augšdaugavas novada uzņēmējiem