Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” saņēma grupa “Dvinskas muzikanti”

AKTUĀLI

26. februārī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, svinīgā ceremonijā tika paziņoti Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2016“ saņēmēji – īpašākie notikumi, aktivitātes un ļaudis latgaliešu kultūrā 2016. gadā.  

2016. gads bijis ražīgs latgaliešu mūzikā, kurā vissīvākā konkurence jau vairākus gadus ir tradicionālās mūzikas nominācijā, kurā kā pērnā gada labāko sniegumu žūrija atzina tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas“ veikumu par koncertdarbību un izdevumu „Trīci, munu ustabeni!“, kas veltīts Kārsavas un Ludzas apkārtnes tradicionālajai dziedāšanai. Kā gada debitanti balvu saņēma grupas „Dabasu Durovys“ līdera Arņa Slobožaņina vadītā meiteņu grupa „Piparmētra“, kas 2016. gadā bijusi ļoti aktīva – gan koncertējot, gan ierakstot dziesmas un veidojot videoklipu dziesmai „Elpoj“. Par 2016. gada labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā žūrija atzina Rīgas kamerkora „Muklājs“ veikumu albumā „Ar laimeņu runojūt“ – tajā apkopotas dažādos laikos tapušas latgaliešu tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas.  Kā aktīvākie šlāgermūzikas laukā balvu saņēma grupa „Dvinskas muzikanti“ no Daugavpils novada par dziesmas „Hei, bruoļ latgalīt“ panākumiem, bet balvas par labāko videoklipu dziesmai „Sirds. Sirds. Sidrs“, kurā netrūkst humorpilnas ironijas par šlāgermūziku, un labāko sniegumu alternatīvajā mūzikā saņēma projekts „Jezups i Muosys“, kas ir Latvijā labi zināmās latgaliešu grupas „Bez PVN“ dalībnieku projekts. Kā labākais sniegums pop/rock mūzikā, pašai žūrijai gan nedaudz mulstot par nominācijas nosaukumu attiecīgajam mūziķim, novērtēts Sovvaļnīka veikums albumā  „Napaseitynuots“. Šogad vairs netika pasniegtas balvas nominācijā Radio hits”, jo diemžēl balvas rīkotājiem nākas atzīt, ka jauna mūzika latgaliski Latvijas radio stacijās gandrīz neskan vai skan ļoti reti.
Visplašākā balvas sadaļa jau tradicionāli ir par sabiedrisko aktivitāti un sasniegumiem jeb kategorijā „Sabiedrība un kultūra”. Novērtējot gan vairākos gados padarīto, gan tieši 2016. gadā paveikto par gada amatnieku/saimnieku tika atzīti Preiļu tirdzniecības centra „Ūga“ saimnieki Ingūna un Aigars Zīmeļi, kuri latgalisko nepazaudē un popularizē arī mūsdienīgajā lielveikalu nozarē. Par labāko sniegumu vizuālajā mākslā novērtēts mākslinieces Dainas Salmiņas veikums 2016. gadā, strādājot gan ar latgaliešu grāmatu, gan latgalisku pasākumu plakātu un logotipu māksliniecisko radīšanu, bet kā labākais sniegums skatuves mākslā atzīts Rēzeknes Tautas teātra izrāde – no lietuviešu valodas latgaliski tulkotā Daivas Čepauskaites luga „Pupas“. Balvu nominācijā „Gada sniegums audiovizuālajā mākslā“ saņēma Latvijas Televīzijas īsfilmu konkursa „Latvijas kods“ dalībnieki, režisora Daiņa Kļavas un scenārija autora Gunta Bojāra dokumentālā filma par latviešu valodas dažādību – „Runātāji“. Balvu par latgaliešu valodas popularizēšanu šogad saņēma latgaliešu kultūras ziņu portāls Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv, kas ir vienīgais portāls pasaulē, kurš ikdienā ziņas publicē pilnībā latgaliski. Trešo gadu tika pasniegta balva nominācijā par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē, novērtējot nominantus, kas latgaliešu kultūru popularizē ne tikai latgaliski, un to saņēma režisora Jāņa Ozoliņa-Ozola dokumentālā filma „Likteņzeme“ (filmu studija RIJA), kas vēsta par Amerikas latgalieša Pētera Ragauša satikšanos ar radiem Latgalē un Sibirijā, vēstot slavenā Latgales dižgara Andriva Jūrdža dzimtas likteni. Par pērnā gada „Gada cilvēku“ latgaliešu kultūrā tika atzīta latgaliešu kultūrvides viena no šī brīža spožākajām personībām, filoloģijas profesore un daudz latgalisku projektu iniciatore un vadītāja Ilga Šuplinska, bet kā nozīmīgākais notikums latgaliskajā kultūrā 2016. gadā tika sveikts Latvijas Radio Latgales multimediju studijas atklāšana, pateicoties kuras aktīvajai darbībai par notikumiem Latgalē visā Latvijā uzzina biežāk un vairāk. Ceremonijas noslēgumā kā viens no aizkustinošākajiem brīžiem bija balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ pasniegšana diriģentu un skolotāju pārim Antoņinai un Vitoldam Milaševičiem, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā – bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.

Literatūras kategorijā balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Sandra Ūdre un Juoņs Ryučāns ar literātam, politiķim un kultūras darbiniekam Francim Kempam veltīto romānu „Aizlauztais spaits“ – romāns latgaliski mūsdienu latgaliešu kultūrā ir ļoti rets tādēļ jo īpašs notikums. Par 2016. gada labāko izdevumu/grāmatu atzīts izdevums „Škilbanu sīvas“, kas veltīts Ziemeļlatgales tradicionālajai dziedāšanai un Viļakas novada Šķilbēnu puses dziedātāju godināšanai, iekļaujot gan dziedātāju dzīvesstāstus, gan tradīcijas aprakstu, gan arī dziesmu materiālu notīs un audio ierakstā.

Avots - latgalesgors.lv

Foto -  baltictravelnews.com

 
Latgali popularizēja Dienvidvācijas lielākajā tūrisma izstādē “f.re.e 2017”