Konkursā “Eiropas kultūras mantojuma radītāji” uzvar stāsts par Briģenes muižu

Kopš 2013. gada notiek konkurss, ko izsludina Eiropas Kultūras Mantojuma dienu organizācija un organizē katras valsts mantojuma institūcija - Latvijā tā ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Piedalīties konkursa tiek aicināti 6 -17 gadus veci bērni un jaunieši ar domu rosināt jaunajā paaudzē cieņu, zinātkāri un pētniecisku līdzdarbošanos tik plašā tēmā kā “kultūras mantojums”. 2021. gadā Latvijā tika pieteikti tikai nedaudzi darbi, taču tie priecēja ar dažādību, deva pozitīvas emocijas un uzrādīja mantojuma daudzveidību.

Latvijas pārstāvji saņēmusi divas balvas – Penkules bērni starptautiski vēstījuši par vēja ģeneratoru pie “Sēju” mājām, bet Purvciema vidusskolas jaunieši – par Briģenes muižu. Šis Zemgales mantojums ir izgājis pasaulē caur jaunās paaudzes prizmu un viņu veidotos video darbos.

Vēstījums par Briģenes muižu Latvijas klāstā tika novērtēts kā “aizkustinošākais un  poētiskais” – tas veidots muzikāla video klipa veidā un lakoniski atklāj arī ģimenes stāstu. Darbs ir vizuāli nevainojams un izglītojošs, tā pamatā ir rūpīgi izpētīts vēsturiskais materiāls. Īsajā formātā atklāta ne vien politekonomisko, bet arī cilvēcisko attiecību ietekme uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Smalkās detaļas un asociatīvā montāža sniedz vispārinājuma līmeni, radot emocionālu līdzpārdzīvojumu. Pateicība Rīgas Purvciema vidusskolas skolotājai Gitai Pohevicai un darba autoriem – Marijai, Karinai, Andželikai un Edgaram.

Jauniešu pētījums par Briģenes muižu

Stāsts ir par Briģenes muižu, kas ir daļa gan Latvijas, gan pasaules vēstures, gan arī kādas dzimtas stāsts vēstures un laika krustceļos.

Ziņas par Briģenes muižas apbūvi ir sākot no 17.gadsimta beigām, muiža piederējusi baronam fon Engelhardam. Līdz mūsdienām daļēji saglabājies mauzolejs, ko muižas īpašnieks Maksimiliāns fon Engelharts lika uzcelt savai agri mirušajai sievai Dorotejai (1862-1898). Tiek uzskatīts, ka kapličas autors ir arhitekts Vilhelms Neimanis. Kapličas greznās kaltās durvis izgatavotas Rīgas Bergmaņa atslēdznieku darbnīcā pēc arhitekta V.Neimaņa skicēm. Fasādes flīzēs attēlots stilizēts ziedošas pasifloras vītenis, tā sauktais kaislības augs – jūtu simbols 19.gadsimtā, kas samērā reti izmantots dekoratīvajā apdarē Latvijas teritorijā. Uz kapličas fasādes ir rakstīts “CETREU BIS IN DEN TOD”, kas nozīme “Uzticība līdz nāvei”. Kapliča un tam piegulošais romantisma laikmeta parks rada angļu dārza noskaņu, veidots ar mākslīgu reljefu – trīs pakāpju terasējumu, kas noslēdzas pie ezera, veidojot ainaviski ļoti pievilcīgu vidi.

Ar šo kapliču ir saistīta kāda leģenda. Briģenes muižas īpašnieks un mantinieks bija barons Maksimilians Engelharts, kura viens no senčiem bijis ļoti ļauns un cietsirdīgs pret saviem ļaudīm, reiz pat prāta aptumsumā un naidā nogalinot savu kalponi. Kalpones māte bijusi ragana, kura uzlikusi Engelhartu dzimtai baisu lāstu. Lāstā bija teikts, ka turpmākajās paaudzēs  laimīgākajam no Engelhartiem nebūs bērnu, pie tam, viņš vai viņa zaudēs savu mīļoto un piedzīvos milzīgas sāpes. Lūk, pēc gadiem Maksimilians Engelharts, cietsirdīgā barona pēctecis, iemīlējās Dorotejā un viņu jūtas bija abpusējas. Zinot seņču lāstu, Maksimilians un Doroteja audzināja pieņemtus bērnus, bija laimīgi, bet reiz pēkšņi Doroteja nomira, iespējams no čūskas kodiena. Maksimilians izveidoja kapliču, kurā stikla zārkā gulēja Doroteja. Pirms pirmā pasaules kara, bēgot no Briģenes muižas uz Vāciju, Maksimilians mīļotās pīšļus paņēma līdzi.

Pirms pirmā pasaules kara Engelharts bija Ilūkstes apriņķa muižniecības vecākais. Muiža tika izpostīta I pasaules karā, padomju okupācijas varas laikā. 1919.gadā Engelhartam muiža tika konfiscēta kā Bermonta atbalstītājam.

Kas notiek tālāk ar Briģenes muižu? Tālāk ir stāsts par to, kā turpinājās Briģenes dzīve, kurā ievijās jau manas dzimtas stāsts. 1933./1934. gadā divi brāļi Pjotrs Poļikarpovičs un Grigorijs Poļikarpovičs Mihailovs no Latvijas Zemes bankas nopirka 50 hektārus Briģenes zemes, sāka dzīvot, apsaimniekot, veidot jaunu vēsturi. Pienāca traģiskais 1949.gads. 1949. gadā Pjotrs Mihailovs ar ģimeni un 7 bērniem bija represēts un izsūtīts uz Sibīriju, tomēr, izturot badu, aukstumu, nežēlību, 1956.gadā ģimene atgriezās dzimtajās mājās. Neskatoties uz tā laika izaicinājumiem un grūtībām, Pjotra Mihailova visi bērni tika izglītoti, un viena no meitām Jevdokija Finogejeva kļuva par vienu no pirmajiem onkoloģijas ķirurgiem Latvijā.

Briģenes muižas liktenis vijas vairāku gadsimtu garumā, sākot no muižas dibināšanas, īpašnieku maiņām, kariem, postažu un atdzimšanu.

Kas notiek ar skaisto Briģeni mūsdienās? Pjotrs Mhailovs 25 hektāru lielu īpašumu  mantojumā sadalīja vairākās vienlīdzīgās daļās savu 7  bērnu starpā, izņemot 6 hektāru zemes gabalu, kas ietver kapliču, parku, fermu un dzīvojamo māju. Šī teritorija kopš deviņdesmitajiem gadiem piederēja visiem 7 bērniem kopīpašumā, kas vienlaikus vienoja un arī šķīra. 2020.gadā zemes īpašnieks kļuva 2.pakāpes Jevdokijas Finogejevas mazdēls  -  ārsts trešajā paaudzē. Viņš spēja apvienot 7 ģimenes kopā un vienuviet, spēja saglabāt savas dzimtas piemiņas vietu un valsts kultūras mantojuma objektus. Uz īpašnieka ģimenes pleciem šobrīd ir liels un svarīgs mērķis – saglabāt vēsturisko nozīmi, ar cieņu un godu nodot šo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

Briģenes kapliča ir nesavtīgas mīlestības apliecinājums un ir arī vairāku gadsimtu posta piemērs, par ko liecina ložu bedres, izjauktās sienas un pagrabs, kurā savulaik slēpušies mūsu senči ar maziem bērniem, skaitot dienas līdz kara beigām. Cik daudz stāstu par tiem laikiem mums stāstīja astoņdesmit deviņus gadus vecā daktere Jevdokija Finogejeva, visu ļoti sīki atcerēdamās un ik pa laikam noslaucīdama asaras.

Šis stāsts vēlreiz apliecina, ka kultūras mantojums ir nevis viena cilvēka, bet dažkārt veselu ģimeņu un tautu nopelns. Kultūrai nav robežu, jo tikai mēs paši  spējam saglabāt tādas vietas, kas nes veselu paaudžu vēsturi. Lepojos ar savas dzimtas piemēru, spēju ieraudzīt svarīgāko, spēju vienoties, spēju nest tālāk senču vērtības. Tas ir kā pozitīvs piemērs, mums, jauniešiem, raugoties nākotnē un spējot saprast , kas ir īstās vērtības.

Briģenes muiža ir kā materiālās un garīgās kultūras mantojums, un piemērs tam, ka katrs cilvēks veic ieguldījumu pasaules kultūras mantojumā, spēj izjust kultūrvēstures mantojuma diženumu un godu – tāds ir arī mērķis vietai – Briģenes muiža.

Avots: Nacionālā Kultūras Mantojuma pārvalde