Bebrenē uzsākta pirmsskolas izglītības iestādes renovācija

AKTUĀLI

Bebrenes pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš” jau šogad tiks uzsākti vērienīgi renovācijas darbi, pašvaldībai īstenojot projektu “Pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” filiāles Bebrenē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi”.

Pērnā gada nogalē Augšdaugavas novada pašvaldība pieņēma lēmumu iesniegt projektu ēkas renovācijai un šogad jūlijā noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta īstenošanu.

Šī gada sākumā Ilūkstes bērnudārza “Zvaniņš” Bebrenes filiāle tika pievienota Bebrenes vispārizglītojošajai un profesionālajai vidusskolai, kura pašu spēkiem jau uzsākusi iekštelpu remontdarbus, piesaistot vietējo celtnieku brigādi un iesaistot dažādu palīgdarbu veikšanā skolas darbiniekus, lai process ātrāk virzītos uz priekšu.

Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktore Ērika Šaršune atzīst, kas ēka gan no ārpuses, gan iekšpuses ir degradēta vide. “Bērnam jāaug un jāattīstās sakoptā vidē. Tas veido mazliet citādāku izpratni par apkārtni, par to, kā jādzīvo, kā jāsaudzē. Un bērnudārzam noteikti ir jābūt tādai vietai, uz kurieni gribētos nākt, kaut vai tās pašas sakoptības dēļ.”

Padomju laikos celtā ēka ir morāli novecojusi un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Kādreiz tajā darbojās sešas bērnu grupiņas, bet pašlaik ir tikai viena grupiņa ēkas pirmajā stāvā, kurā apvienoti 30 bērni vecumā no diviem līdz sešiem gadiem. Otrais stāvs jau ilgāku laiku nav apdzīvojams, jo sliktā jumta seguma dēļ lietus laikā ēkā līst ūdens. Arī visas komunikācijas ir novecojušas.

Ilūkstes pilsētas administrācijas plānošanas nodaļas projektu koordinatore Zanda Lisovska atzīst, ka projekta mērķis ir paaugstināt ēkas energoefektivitāti un samazināt ēkas ekspluatācijas izdevumus, sekmēt ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, vienlaicīgi uzlabojot vides pievilcību. Projekta īstenošana sniedz arī iespēju uzlabot bērnu uzraudzības un izglītības pakalpojumu kvalitāti. “Lai sasniegtu projekta mērķus, sākotnēji, iesniedzot projektu, tika veikta projekta ēkas apsekošana, tika izstrādāts energosertifikāts un izvērtēta situācija, noskaidrojot problēmas, ar ko pašvaldībai jāsaskaras, veicot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus pašvaldības ēkā. Projekta īstenošanas laikā tiks veikti būvdarbi, kuru rezultātā tiks veikta ēkas cokola un fasādes siltināšana, jumta seguma siltināšana. Kā arī tiks veikta logu un durvju nomaiņa, pagraba pārseguma siltināšana, apkures un ventilācijas sistēmu pārbūve, elektrosistēmas rekonstrukcija un gaismekļu nomaiņa. Kā arī, rūpējoties par vides pieejamību, tiks uzstādīts diagonālais pacēlājs,”’ stāsta Zanda Lisovska.  

Daudzās telpās remonts nav veikts jau gadu desmitiem, novecojušas arī iekārtas, tāpēc skola nesen nopirkusi jaunu krāsni virtuvei. Pašlaik virtuve gan nedarbojas, tajā jau uzsākti būvdarbi, taču daudzus darbus varēs uzsākt vien pēc jumta renovācijas.

Pašu spēkiem skola iecerējusi veikt visus telpu iekšdarbus - atjaunot sanitāros mezglus, renovēt virtuvi, atjaunot elektroinstalāciju, ūdensvada un kanalizācijas tīklus. “Kad lielā renovācijas projekta ietvaros tiks sakārtots jumts, tad veiksim arī kosmētisko remontu grupu telpās. Šobrīd tie 30 bērni ir vienā grupā tāpēc, ka vienkārši nav telpu, kur viņi varētu uzturēties. Jo šie lietus ūdeņi otro stāvu ir pilnībā sagrāvuši. Tur jāiegulda ļoti liels kosmētiskais remonts un to mēs darām paši,” saka Ērika Šaršune.

Lai arī bērnu skaits pašlaik ir diezgan mazs un lielo ēku nepiepildīs, skolas direktore redz iespēju telpas izmantot arī citām vajadzībām, piemēram, te varētu darboties floristikas pulciņš. “Šobrīd ir tapis projekts siltās smilšukastes ierīkošanai un nodarbībām šajā ēkā. Domājam, ka pavērs vēl plašākas iespējas. Mēs ceram, kas līdz ar vides sakārtošanu arī no kaimiņpagastiem kāds bērniņš gribēs savu bērnību pavadīt Bebrenes bērnudārzā,” saka skolas direktore.

Projektu paredzēts īstenot 12 mēnešu laikā, tā kopējās izmaksas ir 517 537 eiro, no kuriem 424 815 eiro ERAF finansējums, 22 490 eiro ir valsts budžeta dotācija, bet 52 477 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums.

Teksts, foto: Inese Minova

Svarīgi ir mācēt priecāties par katru nodzīvoto dienu