Augšdaugavas novadā viesojās Osnabrikas delegācija
05.07.2023
AKTUĀLI
29. jūnijā Višķos viesojās delegācija no Hasbergenas. Izglītības programmu īstenošanas vietā “Višķi” tika pārrunātas iespējas savstarpējai sadarbībai starp pašvaldībām izglītības un ebreju kultūras izpētes jomā. Vēlāk ciemiņi devās apskatīt dažas ar ebrejiem saistītas vietas Višķu pagastā – Holokausta upuru piemiņas vietu, ebreju senos kapus, kas tika dibināti 19. gadsimtā, kā arī bijušās sinagogas izrakumu vietu.
Sadarbība ar Vācijas pārstāvjiem notiek jau vairākus gadus. Piemēram pagājušogad pie bijušās sinagogas notika starptautiskā nometne jauniešiem, kuras laikā tika veikti izrakumi un atrasti dažādi vēsturiskie artefakti. Mērķis sadarbībai ar vācu kolēģiem - memoriāla izveide, kas tiktu veltīts Višķu ebreju vēsturei. Tuvu 20. gadsimta sākumam ebreji veidoja ap 70% no Višķu ciema iedzīvotājiem un bija nozīmīga kultūras sastāvdaļa. 1935. gadā Višķos dzīvoja 423 ebreji, kas veidoja 56% no kopējā iedzīvotāju skaita. No 58 veikaliem, 50 piederēja ebrejiem. 1941. gadā ciemu ieņēma nacisti, un jau pavisam drīz vietējos ebrejus sāka iznīcināt nošaujot. Daļu no viņiem aizsūtīja uz Daugavpils geto, izdzīvoja pavisam nedaudzi.
Jau minētā Holokausta upuru piemiņas vieta, tika izvietota vietā, kur pēc novadnieku liecībām notika ebreju masveida nošaušanas. Lai varētu realizēt memoriāla izveides ideju, patlaban risina jautājumu par zemes, uz kuras atrodas sinagogas drupas, nodošanu īpašumā pašvaldībai, jo patlaban tā nepieder nevienam. Turpina Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms: "Mums ir nepieciešams Eiropas mēroga objekts, lai tajā varētu izvietot priekšmetus, kas ir saistīti ar ebreju dzīvi un ikdienu, kā arī atrastos artefaktus, tādejādi piesaistot cilvēkus." Idejas, ko varētu izvietot memoriālā - muzejā ir dažādas. Tur varētu veidot interaktīvo izstādi, kurā būtu stāstīts par holokaustu, kā arī ciema miermīlīgo dzīvi pirms kara.
Pēc vācu delegācijas pārstāvja Baruha Čauskina teiktā, ir izdevies piesaistīt speciālistus, kuri ar mūsdienīgām iekārtām pēta ebreju masveida iznīcināšanas vietu Višķos. Vācijas arhīvos izdevās atrast kinodokumentālos pierādījumus, ka ebreju sinagoga 1944. gada 27. jūlijā vēl nebija iznīcināta.
Augusta sākumā plānots iesākt starptautisko projektu - jauniešu nometni. Tās dalībnieki "skenēs" un pētīs apkārtējos laukus.
Dziesmu svētku gājiens un upuru piemiņas diena
Vāciešu delegācija piedalījās arī Dziesmu svētku gājienā, kopā ar Augšdaugavas novada vadību, deju un dziesmu kolektīviem. Savukārt 4. jūlijā delegācija, biedrības "Drei Stuffen" pārstāvji, Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms un Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne piedalījās ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā Rīgā, kas notika vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga.
1941. gada 4. jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus. Ar šiem notikumiem Latvijā sākās ebreju masveida iznīcināšana – Holokausts. 1990. gadā Latvijas Augstākā Padome nolēma noteikt 4. jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.
Piemiņas pasākumā uzrunas teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vēsturnieks, holokausta traģisko notikumu aculiecinieks Marģers Vestermanis, citi ebreju kopienas pārstāvji. Pasākumā uzstājās arī Vācijas delegācijas pārstāvis Mihaels Ganders, kurš prezentēja biedrības "Drei Stuffen" projektu par piemiņas memoriāla izveidi Višķu ciemā Sinagogas vietā.
Lielās Sinagogas memoriālā ir izvietotas plāksnes ar to Latvijas pilsoņu vārdiem, kas glāba ebreju iedzīvotājus no iznīcības. Šajās plāksnēs ir iegravēti Višķu iedzīvotāju Sergeja, Stepanidas un Vasas Trofimovu vārdi, kas sniedza palīdzību Višķu ebrejiem.
Runātāji atzīmēja šo notikumu necilvēcisko brutālo dabu, kad dažu dienā laikā nacisti ielauzās mierīgo ebreju pilsoņu mājvietās, piespieda tās atstāt, tā sākās šo cilvēku beztiesiskais ceļš uz geto, koncentrācijas nometnēm un iznīcināšanu. Tā laika Latvijas sabiedrība zaudēja savus kaimiņus, draugus, klases biedrus, Latvija zaudēja savus pilsoņus, veselus ciemus, kā tas notika arī Višķos, kur pirms kara dzīvoja galvenokārt ebreju tautības iedzīvotāji.
Godinot holokausta upurus, visi klātesošie apliecināja līdzjūtību ebreju tautai tās sēru dienā, pieminēja upurus, kādus šobrīd karā ar Krieviju nes Ukrainas tauta, aicināja cīnīties pret jebkuru vardarbību un aizspriedumiem cilvēku un tautu starpā, lai nekad nekas līdzīgs nākotnē neatkārtotos un ļaunuma spēki nevaldītu par mums.
✎Teksts: Dainis Bitiņš un Ināra Mukāne Foto:Dainis Bitiņš,Baruhs Čauskins, Ināra Mukāne un Latvijas Republikas Saeima
