Pie K. Griguļa piemiņas akmens atklāta informatīvā plāksne

AKTUĀLI

Rakstnieks, ornitologs Kārlis Grigulis, kuram šogad tiek atzīmēta 135. gadadiena, dzimis un pirmos 13 bērnības gadus pavadījis Daugavpils novada  Salienas pagastā. Salienas pagasta iedzīvotāji lepojas ar novadnieku, katru gadu rīkojot Putnu dienas, kas veltītas talantīgajam putnu pazinējam. Kārlis Grigulis ir vairāku grāmatu autors, viņš bija biežs un gaidīts viesis skolās, kur bērni ar lielu aizrautību klausījās Griguļtēva stāstos un mācījās novērot dabu un putnus.

Pasākumā “Zīlītes dziesma” Daugavpils novada skolu mazpulcēni tika iepazīstināti ar izcilā novadnieka dzīves stāstu, kā arī tika iesaistīti interaktīvā spēlē “Iepazīsti ornitologu”. Vēlāk skolēni un viesi devās pie Kārļa Griguļa piemiņas akmens Poguļankas upes krasta malā, lai, klātesot Salienas pagasta pārvaldes un Daugavpils novada domes pārstāvjiem, svinīgi atklātu informatīvo plāksni. Pasākumu pagodināja arī Kārļa Griguļa mazmeitas Teiksma Jansone un Antra Rozenštama.

Piemiņas akmens, kuru 1994. gadā uzstādīja Daugavpils rajona padome, atrodas netālu no Griguļa dzimto “Stumpuru” mājām. Tēlnieks Indulis Folkmanis piemiņas akmenī iekalis gudrības simbolu – pūci. Jaunatklātā informatīvā stenda teksta autore ir Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, kura atzīst, ka šī bija laba iespēja atkārtoti iepazīties ar šīs vietas un personības vēsturi. Īpaši viņu uzrunāja Kārļa vecāku, Lielbornes muižas rentnieku Lotes un Mārtiņa stāsts, kuri 1896. gadā, labākas dzīves meklējumos, bija spiesti doties emigrācijā uz Sibīrijas Omskas apgabalu. Pēc vairākiem gadiem Griguļu ģimene atgriezās Latvijā, apmetoties uz dzīvi Rīgas tuvumā. “Mēs, kā šī izcilā cilvēka novadnieki, kopjam piemiņu par šo tālo, kādreiz iekopto Stumpuru ligzdu, kura ar šo apkārtnes dabas skaistumu izloloja tik lielisku, izcilu cilvēku, kuru atceras Latvijas kultūra un Latvijas dabas zinātne,” uzrunā teica I.Mukāne.  Atmiņās par piemiņas akmens veidošanu un tā uzstādīšanu dalījās arī toreizējā Kultūras mantojuma daļas vadītāja Vanda Baulina.

K.Grigulis ir pirmais, kurš 60tajos gados izveidoja mūsdienās tik populārās dabas takas un runāja par dabas aizsardzības jautājumiem. Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra: “Neskatoties uz to, ka tagad ir zinātnei ir pieejama labāka tehnika un citādas iespējas, vienalga tie ir tikai instrumenti, bet galvenais ir cilvēks – viņa talanti un dvēsele. Arī mūsdienās nav daudz dabas stāstnieku – tādu cilvēku, kas varētu ne tikai saskaitīt kukaiņiem kājas vai putniem spalvas un uzrakstīt zinātniskus rakstus, bet runāt ar cilvēkiem par to, ko viņi zina. Par dabas skaistumu, vērtību, katras dzīvas radības personību. Tādā ziņā K. Grigulis joprojām ir unikāla un nozīmīga personība arī mūsdienu dabas aizsardzībā.”

Laikabiedru atmiņās īpaši izcelts Griguļa fenomenālais talants atdarināt teju visu putnu balsis. Griguļa mazmeita Teiksma Jansone spilgti atceras savu vectēvu, ar kuru bija iespēja būt kopā līdz 15 gadu vecumam. “Viņš bija fenomenāls cilvēks, jo varēja ar balsi, muti un svilpošanu atdarināt gandrīz jebkuru putnu. Viņš bija tik smalki izpētījis putnus, ka zināja katra raksturu un uzvedību dažādos apstākļos. Vērojot putnus, viņam bija pilnīgi nekustīgi jāslēpjas slēpnī. Kārlis Grigulis braukāja pa visu Latviju ar putnu stāstiem. Viņam bija divi čemodāni, kuros bija izbāzti putni. Viņš rādīja izbāzeņus, atdarināja putnu skaņas un spēja aizraut gan mazus, gan lielus bērnus,” atmiņās dalījās Jansones kundze. “Atceros, kad vectēvs jau bija diezgan vecs un vasaras pavadīja Lielvārdē, viņš vienmēr ņēma mazbērnus līdzi uz savu izveidoto mežu, kur bija ierīkotas taciņas ar nosaukumiem, barotavām un soliņiem. Viņš bija īsta sabiedrības dvēsele. 88 gadu vecumā viņš ar cirvīti gāja visiem jauniešiem pa priekšu, lai vajadzības gadījumā, varētu izcirst kādus krūmus, kas traucēja kādai vietai mežā.”

Mazmeita atminas, ka vectēvs bijis talantīgs gan zīmēšanas mākslā, ilustrējot savas grāmatas, gan mūzikā, spēlējot vijoli un diriģējot kori. Šo muzikalitātes gēnu mantojusi arī koklētāja Teiksma Jansone. “Mazliet paradokss ir tajā, ka es nepazīstu visus putnus. To, ka tāds vectēvs bija milzīga vērtība, sapratu tikai vēlāk. Toreiz likās, ka viņš būs vienmēr un gan jau kādreiz paspēšu visu uzzināt.”

Griguļa mazmeitas pauž, ka viņas no sirds iepriecina novadnieku centieni saglabāt vectēva piemiņu un stāstīt par to jaunajai paaudzei. “Jūs esat laimīgi, ka jums ir tāds novadnieks, savukārt mēs kā radinieki esam laimīgi, ka šeit ir cilvēki, kas viņu atceras,” pateicību pauda Teiksma Jansone.

FOTOGALERIJA

Nīcgales pagasta tautas bibliotēka ielūdz mazos lasītājus