Tā kā eksāmenu laik pienāca ar joni, 12. klasei doties braucienā Latvijas skolas somas ietvaros neizdevās. Bet skumt ilgi nevajadzēja – tika piedāvāta iespēja noskatīties jaunāko latviešu kino šedevru “Mātes piens”.
Filma veidota pēc populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Mātes piens”. Filma “Mātes piens” ar dzīvo vēsturi saistīta vairākos līmeņos, un Noras neformālā izglītošanās ir daļa no filmas stāsta, kas atspoguļo vienas ģimenes trīs paaudžu sieviešu likteņus politisku notikumu un režīmu kontekstā. Filmas literārais pirmavots ir daļēji autobiogrāfisks, un, neapšaubāmi, arī filmas veidotāji, īpaši scenārija autors Arvis Kolmanis un režisore Ināra Kolmane, filmā ir ielikuši savu personisko pieredzi par filmas laiktelpu, kurā dominē 20. gadsimta 70.–80. gadi, padomju stagnācijas periods, saukts par Brežņeva laikiem.
Grūti spriest, ar kādām acīm filmu vēroja tie, kuri nebija lasījuši romānu ( un tādu bija lielākā daļa). Un tomēr – katrs no filmas sev paņēma svarīgāko, arī spēcīgo aktierspēli. Tas bija “spēcīgs ieskats” padomju laika aizkulisēs, un veidoja skolēniem citādāku priekšstatu par to laiku.
Filmā attēlotie notikumi, kopīgas pārrunas par redzēto un izjusto veicināja skolēnu redzesloka paplašināšanu par Latvijai tik sarežģīto laiku, tika uzzinātas jaunas lietas par vēsturiskiem notikumiem, vērotas cilvēku attiecības un cilvēka gara spēks. Filmas noskatīšanās daudziem skolēniem radīja interesi Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" un vēlmi to izlasīt.
