Iedzīvotāji diskutēja par nākotnes iespējām

AKTUĀLI

19. janvārī Skrindu dzimtas muzejā iedzīvotāji tika aicināti uz interaktīvu diskusiju, lai kopā ar „Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerību „Kaimiņi””, “Latvijas Lauku foruma” izpilddirektori Anitu Seļicku un VARAM Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāju Jevgēniju Butņicku pārrunātu redzējumu par nākotni un nepieciešamās rīcības.

Tikšanās laikā tika spriests par to, kāds ir ceļš, lai aktīvs iedzīvotāju pulks kļūtu par viedo kopienu un kāda nozīme šajā procesā ir dažādām iesaistītajām pusēm. Uzsvars likts uz to, kāpēc Eiropai nepieciešamas aktīvas kopienas un kādu nākotni vēlamies redzēt, lai pastāvētu lauku teritorijās esošo iedzīvotāju rīcību atbalstoša vide. Tika pārrunāti jautājumi, kādām rīcībām un politikām ir nozīmīga ilgtermiņa ietekme teritorijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

“Šodienas galvenais mērķis ir saklausīt, ko domā iedzīvotāji. Ir lielas pārmaiņas, ir daudzas idejas, pārdomas, kā vajadzētu būt tālāk. Un šodien ir mērķis saklausīt, ko tad iedzīvotāji domā, kā viņi redz nākotni,” teic “Latvijas Lauku foruma” izpilddirektore Anita Seļicka.

VARAM Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jevgēnija Butņicka uzvēra, ka svarīga ir pašvaldību sadarbība un komunikācija ar sabiedrību, jo pašvaldības savos plānošanas dokumentos var paredzēt finansējumu dažādām kopienām to ideju īstenošanai. Arī jaunajā Pašvaldību likumā, kas novirzīts 2.lasījumam Saeimā, paredzēts, ka no 2023. gada pašvaldības savos budžetos paredzēs finansējumu sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem, kas paredz ieguldījumu pašvaldības īpašumā. 

Anita Seļicka uzskata, ka pašvaldību loma ir ļoti izšķiroša un svarīgi, ka kopienas par sevi atgādina un runa par nepieciešamo atbalstu. “Pašvaldības ir tās, kas var organizēt gan mazos projektu konkursus, gan veidot līdzdalības budžetu, kas jau daudzviet Latvijā notiek, kur kopienai pašai pat nevajag uzņemties atbildību par finansējumu, bet tikai vienoties, kas ir tā vajadzība, piemēram, bērnu rotaļu laukums vai kādas parka daļas sakārtošana. Un pašvaldība to visu paredz savos attīstības plānos.”

Augšdaugavas novada pašvaldības Plānošanas nodaļas vadītāja Olga Lukaševiča uzsvēra, ka pandēmija likusi cilvēkiem citādāk paraudzīties uz daudzām lietām sev apkārt. Veidojot pašvaldības plānošanas dokumentus, tiek veiktas iedzīvotāju aptaujas un tajās dominē vēlme redzēt sev apkārt mājīgu un ģimenēm piemērotu vidi. Te liela loma tieši biedrībām, kas izteic vēlmi sakārtot šo vidi, raksta projektus un saņem pašvaldības atbalstu. Jo lielāks būtu šādu biedrību tīkls, jo lielāks būtu ieguldījums visas novada teritorijas attīstībā. Kā pozitīvs piemērs tika minēts Kalkūnes pagasts, kur pēc iedzīvotāju iniciatīvas sakopta vēsturiska vieta un izveidota atpūtas vieta Augustplatz. Pašvaldības loma esot saklausīt cilvēku vēlmes un iedrošināt ar līdzekļiem vai zināšanām.

“Latvijas Lauku foruma” izpilddirektore Anita Seļicka uzsver, ka iedzīvotāji kļūst vairāk aktīvi, taču pēdējos divos gados pandēmijas dēļ esot grūti saskatīt iekšējo motivāciju un pārmaiņu veidu. “Jums ir tik daudz praktisko jautājumu, ko risināt ikdienā. Bet ir ļoti stipras iedzīvotāju kopienas, kas spēj par spīti izaicinājumiem rast arī iespējas un veidus, kā kopīgos mērķus un vajadzības īstenot.”

Mūsdienās kļūst arvien vairāk iespēju piesaistīt finansējumu un gūt atbalstu savu iniciatīvu īstenošanai. Iedzīvotāji aicināti vairāk uzsvaru likt uz ikdienā nepieciešamām lietām, kas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti, piemēram, bērnu rotaļu laukumi vai transporta pieejamība.

Anita Seļicka uzsver, ka pašiem cilvēkiem esot labāk redzams, kas tieši ir vajadzīgs. Pašlaik ir pieejami projektu konkursi nacionālā mērogā un arī vietēja līmenī, piemēram, iespējas piedāvā Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība “Kaimiņi”, turklāt piesaistīt var gan finanses, gan mentoru atbalstu. Turklāt atbalstu var gūt dažādam aktivitātēm, galvenais esot to prast izklāstīt un pamatot.

Savā pieredzē dalījās projekta “Sēlijas salas” vadītāja Daina Alužāne un Paula Sukatnieka mājas-muzeja «Apsītes» vadītāja Vanda Gronska. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka kopienām ir ļoti liela nozīme, kas īpaši aktualizējās pandēmijas noteikto ierobežojumu laikā, tāpēc ļoti svarīgi esot kaimiņiem draudzēties, lai var rīkot kopīgus pasākumus, cits citu pareklamēt un palīdzēt. Darboties gribošu cilvēku novadā netrūkst, taču dažkārt šie cilvēki netiekot sadzirdēti.  

Augšdaugavas novadā esot aktīvi iedzīvotāji, arī paveikts daudz gan no iedzīvotāju neformālo grupu, gan NVO un mazo uzņēmēju puses. “Nākamais solis būtu novērtēt un  spēt ieraudzīt ko unikālu, kas tad ir  mūsu lielais lepnums un kas var palīdzēt mums caur to unikalitāti gan piesaistīt jaunus iedzīvotājus, gan dabūt lielāku grūdienu un pilnveidoties, gan piesaistīt finanses, vienojoties ar visu kopienu, kas ir tas vajadzīgais. Tā ka tas varbūt varētu būt nākamais solis, bet aktivitāte, ideja un drosme rīkoties Augšdaugavas novadā noteikti ir jūtama,” saka “Latvijas Lauku foruma” izpilddirektore Anita Seļicka

Diskusija notika Konferences par Eiropas nākotni ietvarā ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus Eiropas kopīgās nākotnes veidošanā, daloties ar savām domām un idejām. 

Teksts, foto: Inese Minova

Jaunas grāmatas Augšaugavas novada kopkatalogā