Bebrenē tikās Sēlijas vēsturiskās zemes un pašvaldību pārstāvji

AKTUĀLI

22. martā Bebrenes muižā notika seminārs “Sadarbība latviešu vēsturisko zemju ietvaros”, kas tiek organizēts projekta “Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana” ietvaros. Seminārā Sēlijai nozīmīgi cilvēki iepazīstināja ar tās vēsturi, pašreizējo situāciju vēsturiskajā zemē, kā arī tika apskatīts temats par Sēlijas turpmāko izaugsmi.

Profesors, sirds ķirurgs un Sēlijas patriots Pēteris Stradiņš izstāstīja par lielākajām un nozīmīgākajām nevalstiskajām organizācijām un to darbību un ieguldījumu Sēlijā dažādos laikos. Viņš uzsver, ka Sēlija ir ļoti svarīga teritorija Latvijā, sēļi ir bijuši Latvijas veidojošā pamatcilts, un tas ir ļoti būtiski, ka mēs mūsdienās esam liecinieki tam, ka beidzot valstiskā līmenī tas ir arī atzīts, kaut gan varbūt tikai kultūrvēsturiskās zemes statusā. Viens no stūrakmeņiem Sēlijas atdzimšanai ir bijis Jānis Stradiņš, kurš, pats būdams rīdzinieks, ļoti spēcīgi sajuta dzimtas saknes un iezīmēja Sēliju kā savdabīgu kultūras reģionu un popularizēja to, uzverot, ka Sēlija ir ne tikai elēģija vai kas mītisks, bet arī reāls, nozīmīgs novads Latvijā. Profesors P.Stradiņš izklāstīja Sēlijas kongresu nozīmi un nepieciešamību, kas aicina satikties Sēlijas iedzīvotājus, patriotus, un aktīvos cilvēkus, lai iepazītos, runātu par nozīmīgām lietām Sēlijā, vēsturiskās zemes attīstību dažādās jomās. Šogad Sēlijas kongress notiks jau 11. reizi.

Seminārā ar prezentāciju uzstājās arī bijušā Ilūkstes novada priekšsēdētājs Stefans Rāzna, kurš iezīmēja dažādo teritoriālo reformu ietekmi uz valsts attīstību, kā šīs reformas ir mainījušas un ietekmējušas lauku un mazpilsētu izaugsmi, Sēlijas izaugsmi. S.Rāzna iezīmē būtisku trūkumu Eiropas finansējuma izmantošanā – visattīstītākie novadi ir Rīgas tuvumā, bet, apskatoties kartē, kas notiek lauku reģionos, visās vēsturiskajās zemēs šī attīstība ir būtiski atšķirīga, salīdzinot ar Pierīgu. Kā arī uzsver, ka ļoti būtiska nozīme valsts attīstībā ir pie varas esošo partiju modelim, kas šobrīd ir tāds pats, kāds pirms 30 gadiem, kas diemžēl nav vērsts uz valsts attīstību, it īpaši lauku reģionu attīstību un nepārstāv tautas intereses.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāvji Santa Šmite un Jānis Dzimtais iepazīstināja ar biedrības aktivitātēm Sēlijā, izklāstīja kopienu sadarbības tīkla specifiku un nozīmi Sēlijas attīstībā, Sēlijas aktīvo cilvēku apzināšanā un iesaistē vēsturiskās zemes notikumos. Biedrība šobrīd savas darbības uzsvaru vēlas likt uz Sēlijas austrumu daļu – Krāslavas un Augšdaugavas novadiem, jo arī šeit ir cilvēki, kas vēlas darboties, attīstīties un šiem novadiem ir, ko parādīt citiem.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Maigurs Krievāns atzīmēja Augšdaugavas novada ieguldījumu Sēlijas attīstībā, kā arī uzsvēra, ka novads atbalstīs Sēlijas kongresa un IX Sēlijas tautas mākslas svētku “Sēlija rotā” norisi. Arī Jēkabpils un Aizkraukles novadi ieskicēja savus pieredzes stāstus un aktualitātes saistībā ar vēsturiskās zemes izaugsmi, aktuālākajiem notikumiem novados.

Seminārā pieredzē dalījās arī Lietuvas sēļu pārstāvis Petras Blaževičius, vēsturnieks Guntis Zemītis iepazīstināja ar senāku vēsturi par Sēliju, sēļu izcelsmi, vēsturnieks Normunds Jērums izstāstīja Zemgales pieredzi, kā viņiem veicas ar projekta attīstības gaitu par Zemgales kongresa izveidi.

Teksts, foto: Māra Multiņa

Skrindu dzimtas muzejs pieminēja komunistiskā genocīda upurus