Diskutēja par tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību Slutišķos

AKTUĀLI

Slutišķu ciems plašāk zināms kā vieta Daugavpils novadā, kur atrodas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar unikālu vairāk nekā 100 gadus senu vecticībnieku sādžu apbūvi. 2016. gadā Slutišķu sādžu iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Šis ir viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Lai gan tūristu interese ir liela, tūristiem piedāvātais pakalpojumu klāsts joprojām ir nepilnīgs – trūkst gan naktsmītņu, gan ēdināšanas pakalpojumu, gan interesantu piedāvājumu, kas ļautu iepazīt  vecticībnieku sadzīvi un kultūru ārpus muzeja telpām. Lai apspriestu sadarbības iespējas starp pašvaldības un vecticībnieku kopienas pārstāvjiem Augšdaugavas teritorijā, Naujenes Novadpētniecības muzejā tika rīkots seminārs, kas veltīts šai tēmai.

Semināru atklājot, Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne pastāstīja par projektu “Rīteiropas vērtības” , pateicoties kuram vēl vienā pašvaldības īpašumā esošajā ēkā tiks izveidota garīgās un sadzīves kultūras ekspozīcija. Projekta laikā tiks veikta arī Slutišķu-Markovas teritorijas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, izbūvēts Informācijas centrs Markovas pilskalna pakājē pie stāvvietas, tāpat plānots atjaunot kāpnītes, tiltiņus, infostendus, kā arī labiekārtot brīvdabas pasākumu norises vietas (nelielu estrādes platformu, skatītāju sēdvietas un tirgotāju vietas).  Projektu 500 000 eiro apmērā finansē Eiropas Savienība un tas noslēgsies pēc diviem gadiem.

Jāatzīmē, ka sādžā par jauniem pakalpojumiem plāno gādāt arī citas organizācijas. Pērn divus īpašumus no privātīpašniekiem pārpirka Latgales keramiķi ar ieceri veidot keramikas darbnīcu un Daugavpils vecticībnieku draudze, kuriem arī ir padomā veids, kā iepazīstināt ar vecticībnieku kultūru. Daugavpils Vecforštates vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Čuprovs: “Mūsu kultūrā nav pieņemts, ka tūristi nāk aplūkot dievnamus no iekšpuses, bet, ja tas notiek sabiedriskā kultūras vietā, mēs esam tikai par. Tā ir laba iespēja, lai pārējā Latvija gūtu priekšstatu, ka Latgale ir ļoti daudzveidīgs reģions, kurā ir daudz konfesiju un tautību.”.

Kopumā Slutišķos ir 10 mājas, lielākā daļa no tām pieder privātīpašniekiem, kas pārsvarā šeit uzturas vasarā. I.Mukāne atzīmēja, ka tieši vietējie iedzīvotāji tiek uzskatīti par galvenajiem potenciālajiem sadarbības partneriem, kas ļautu Slutišķus iepazīt vēl daudzveidīgāk un krāsaināk, tāpat apsveicama būtu naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana. Arī Latvijas vecticībnieku – uzņēmēju ģildes pārstāve un Naujenes pagasta iedzīvotāja Vasilisa Pudovkina mudina iedzīvotājus būt aktīviem. “Kad mēs pagastā, dažādu pasākumu laikā, sākām gatavot ēdienus pēc vecmāmiņu receptēm, piemēram, kartupeļu guļbašnīkus un krievu krāsnī gatavotu skābēto kāpostu zupu, mēs redzējām, ka pēc tā ir liels pieprasījums un interese. Šīs tikšanās mērķis ir uzrunāt vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus, kuri būtu gatavi iesaistīties šāda veida tūrisma pakalpojumu veidošanā. Turklāt mēs aicinām iesaistīties ne tikai vecticībniekus, bet arī latgaliešus, kuru kultūras ir vēsturiski cieši savijušās.”

Attīstot Slutišķu sādžas piedāvājumu, par vecticībnieku kultūru varētu vēstīt arī citi Daugavpils novada ciemi. Jau šobrīd rit Nīcgales pagasta zudušā vecticībnieku ciema – Jaunās jeb Novaja sādžas – izpēte. Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne pastāstīja, ka pērn muzejam sākās cieša sadarbība ar Nīcgales pagastu, kuras laikā radās ideja izveidot jaunu izstādi par šī ciema vēsturi, kura tiks atklāta 19. maijā Starptautiskajā tautas mākslas festivālā “Augšdaugava”.

Tāpat uz sadarbību ir vērsts Naujenes kultūras centrs. Tā vadītāja Olga Kuzmina informēja, ka Naujenē jau sen tiek lolota ideja par slāvu tradīciju ansambļa izveidošanu. Diemžēl šīs ieceres īstenošanu kavē piemērota kolektīva vadītāja trūkums, kurš būtu gatavs veidot etnogrāfisku, nevis estrādes stila ansambli. Tas sevī iekļautu ne tikai dziedāšanu, bet arī seno tradīciju izpēti, piemēram, tērpu šūšanu, tradicionālo ēdienu gatavošanu, seno amatu prasmju demonstrēšanu u.tml. Ansamblis būtu atvērts ne tikai Naujenes, bet arī kaimiņpagastu slāvu tradīciju pārstāvjiem.

Semināra noslēgumā tika diskutēts arī par nepieciešamību izveidot Vecticībnieku kultūras biedrību, ar mērķi pētīt un attīstīt vecticībnieku kultūru visā Daugavpils novadā.  Vasilisa Pudovkina atzīmēja, ka sarunas ar iedzīvotājiem par šo iecere ir bijušas vairakkārt un viedokļi par to ir dažādi. “Biedrību reģistrēt ir pamatoti, ja tās dalībnieki tajā arī aktīvi darbosies. Biedrībām ir plašākas iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus, realizēt projektus, veikt dažādas apmācības, rīkot pieredzes apmaiņas braucienus un sekmēt mazās uzņēmējdarbības izveidošanu. Tas būs labs iedzīvotāju ieguldījums pašvaldības attīstībā,” rezumēja V. Pudovkina.

Raksts tapis sadarbībā ar Latgales Reģionālo televīziju FOTOGALERIJA

Karjeras izvēles pasākums "Iespējas ir Tev apkārt"