Vitālijs Aizbalts: “Mums jāsaglabā Augšdaugavas novads un jāatjauno tā prestižs”

27. jūnijā par Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Vitālijs Aizbalts no “Latgales partijas”, kuram ir liela pieredze pašvaldības darbā un politikā. Uzsākot darbu vadošajā amatā, viņš ir izvirzījis vairākas prioritātes – atjaunot novada prestižu, saglabāt Augšdaugavas novadu un nepieļaut tā apvienošanu ar pilsētu un apturēt cilvēku aizplūšanu no novada.

- Vēlēšanu laikā politiskās partijas nāca klajā katra ar savu programmu un solījumiem iedzīvotājiem, arī “Latgales partija”. Kurus no tiem izdosies īstenot pirmām kārtām?

Uz iepriekšējām vēlēšanām mēs bijām sarakstījuši konkrētus solījums katrā pagastā. Pirms šīm vēlēšanām es tos izskatīju, jāteic, tur bija daudzas konkrētas lietas, un lielāko daļu mēs esam izpildījuši. Uz šīm vēlēšanām mēs bijām diezgan piesardzīgi ar priekšvēlēšanu solījumiem, bet lietas, par kurām runājām, mēs izdarīsim. Piemēram, Višķos jāizveido angārs uzņēmējdarbībai, promenāde gar Luknas ezeru un promenāde Ilūkstē gar upi. Ir iesākts Augšdaugavas industriālā parka projekts, šobrīd mēs visus šos projektus realizēsim, ir jau noslēgti līgumi, tie būs nozīmīgi un lieli projekti, kas, cerams, piesaistīs investoru interesi. Mums ir doma par Ilūkstes industriālo parku, kur jau Ilūkstes novada laikā tika izbūvēti laukumi, pašlaik tur ir izveidota saules elektrostacija. Tagad sākam saņemt reālus investoru piedāvājumus, kas apliecina – interese par šo teritoriju pieaug.

Mēs ticam, ka ar aktīvu rīcību un mērķtiecīgu darbu iespējams īstenot iecerēto – veicināt uzņēmējdarbības vidi un radīt jaunas iespējas mūsu novadā.

- Kādas ir prioritātes, uzsākot darbu novada vadītāja amatā?

Viens no pirmajiem uzdevumiem – mainīt situāciju, kurā esam šobrīd, proti, Augšdaugavas novads atrodas pēdējās vietās dažādos statistikas rādītājos. Tas ir jāmaina. Ir jāatjauno novada prestižs, kas gan objektīvi, gan subjektīvi ir iedragāts. Mums ir jāsaglabā Augšdaugavas novads kā tāds, nedrīkstam pieļaut apvienošanos ar Daugavpils pilsētu, jo agri vai vēlu šis jautājums tiks aktualizēts, ne velti piecus novadus Rīgas politiķi nosaukuši par “barankas novadiem” – ja uzzīmē karti, mūsu novadam vidū ir tukšums. Novads ir jāsaglabā kā atsevišķa administratīvā vienība, jo, lai arī pilsēta un novads pilda līdzīgas funkcijas, to mērogs un īstenošanas veids ir būtiski atšķirīgs. Pilsēta – kompakta vide ar lielu iedzīvotāju koncentrāciju, savukārt novads aptver plašu teritoriju ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu.

Šīs atšķirības skar arī infrastruktūras uzturēšanu un izmantošanu – sākot no skolām un ceļiem līdz citiem pakalpojumiem, un tās nav tieši salīdzināmas. Turklāt atšķiras arī dzīvesveids un domāšanas veids – pilsētas un lauku iedzīvotāju mentalitāte ir citāda, un tas jāņem vērā lēmumu pieņemšanā. Mēs esam lauku cilvēki, turklāt divos kultūrvēsturiskos novados – Latgalē un Sēlijā, mums ir savas īpatnības.

Runājot par prioritārajiem attīstības virzieniem, mūsu galvenais uzdevums ir apturēt iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos. Procentuāli bērnu skaits Augšdaugavas novadā ir zemākais Latvijā. Mēs esam novecojošs novads ar nelielu jauno ģimeņu skaitu un daudz pensionāru, tāpēc sociālo pabalstu budžets šogad būs jāpalielina. Nav vienkāršas receptes — palielinot dzimšanas pabalstu, automātiski bērnu skaits nepalielināsies. Tas ir komplekss jautājums, ko risināt nepieciešams daudzpusīgi. Mums jāveic divas svarīgas lietas. Pirmkārt, jāveicina uzņēmējdarbība un jāiesaista privātas investīcijas, lai radītu labi apmaksātas darbavietas, kas motivē jauniešus palikt novadā. Otrkārt, jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra jaunajām ģimenēm — bērnudārzi, skolas, medicīnas pakalpojumi, transports. Tā kā infrastruktūras uzturēšana ir dārga, mums rūpīgi jāsaliek prioritātes, kā un ko īstenojam. Dzimstības veicināšana prasa kompleksu pieeju. Protams, apsvērsim iespēju palielināt dzimšanas pabalstu, ja budžets to atļaus, taču, visticamāk, tas tiks sadalīts pa gadiem, lai ģimene, saņemot pabalstu, neplānotu nekavējoties aizbraukt. Tas būs atkarīgs no nākamā gada valsts budžeta kopējās situācijas.

- Ja bērnu skaits sarūk, vai tiks saglabātas visas novada skolas?

Šobrīd rīkojamies apdomīgi – neieviešam krasas pārmaiņas, bet gaidām, kāds būs jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis. Līdz ar nākamo mācību gadu plānojam pārskatīt izglītības iestāžu tīklu, balstoties uz konkrētiem datiem un nosacījumiem. Vienlaikus iestāsimies par pieejamības skolu principa ievērošanu – lai arī lauku teritorijās bērniem būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību saprātīgā attālumā no mājām. Mūsu novadā vidusskolas posmā skolā jābūt 60 skolēniem, bet pieejamības skolās jābūt 30 skolēniem. Sākotnēji mums bija divas pieejamības vidusskolas – Salienas un Zemgales vidusskola, centīsimies to saglabāt. Špoģu vidusskola izpilda kritērijus kā pierobežas skola, Ilūkstes Raiņa vidusskola kā mazpilsētas skola, arī Sventes vidusskola izpilda kritērijus. Pēdējo 20 gadu laikā skolu skaits novadā samazinājies precīzi divas reizes, nav vairāk, kur mazināties.

- Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam paredzēti divi novada attīstības centri – Ilūkste un Višķi. Vai kāds no tiem kļūs par novada administratīvo centru?

Esam vienojušies, ka mums no Rīgas ielas 2 kā no administratīvā centra ir jāiet projām uz novadu. Bet jāsaprot, ka to nevar izdarīt pašvaldība, novada administratīvais centrs ir ierakstīts pašā reformas likumā, tas nozīmē, ka jāgroza pats likums, lai centru pārvietotu no Rīgas ielas 2 , piemēram, uz Ilūksti. Vai Saeima to būs gatava darīt, to mēs redzēsim. Ja nebūs administratīvais centrs Daugavpilī, tas būs vēl viens arguments, lai mūs neapvienotu ar Daugavpils valstspilsētu. Runājot par novada administratīvo centru, loģiski tam jābūt Ilūkstē, kas ir novada lielākā pilsēta. Ja tas neizdosies, tad jādomā būs citi varianti, bet ceru, ka izdosies.

Mums nav tādu telpu, kur var izvietot visu novada administrāciju, un diez vai tas ir vajadzīgs. Piemēram, novada grāmatvedība ir centralizēta, bet grāmatveži fiziski atrodas vairākos pagastos, pašlaik ir arī attālinātais darbs un dažādas iespējas. Vienā vietā mēs neizvietosimies, bet lielākās vietas būs Ilūkste un Višķi. Visos novada  plānošanas dokumentos ir noteikts, ka gribam veidot divus reģionālas nozīmes centrus – Ilūkste un Višķi, ko šobrīd faktiski arī darām. Višķos attīstām Latgales industriālā tehnikuma mācību īstenošanas vietas “Višķi” projektu. Ja agrāk – pēc apvienošanās ar Malnavas tehnikumu – Višķu tehnikuma nākotne tika apšaubīta, tad šobrīd situācija ir krasi mainījusies. Veikti renovēšanas un siltināšanas pasākumi, teritorija labiekārtota, un Višķos taps arī jauns angārs, ko plānojam izsolīt uzņēmējdarbības attīstībai.

- Kāda varētu veidoties sadarbība ar Daugavpili?

Mēs šobrīd jau sadarbojamies ar pilsētu, mums ir liels kopīgs industriālā parka ALTOP projekts, kas tiek īstenots novada teritorijā Locikos. Sadarbībai jābūt, bet mums jābūt divām pašvaldībām kā līdzvērtīgiem partneriem. 

- Pašlaik novadā ir izteikta opozīcija. Kā veidosies turpmākais darbs?

Mums jābūt sadarbībai. Kad opozīcija iebilda par komisiju sastāvu, es teicu, lai nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, taču neviens nav atnācis vai zvanījis, bet raksta Facebook vietnē. Es netaisos ar opozīciju komunicēt sociālajos tīklos, bet, ja viņiem ir priekšlikumi, esmu gatavs uzklausīt, kopā darboties, bet lai nāk un strādā šeit, reālā dzīvē, nevis Facebook. 

- Vai Sēlijas puse joprojām grib atvienoties no Augšdaugavas novada?

Gan pirms, gan pēc vēlēšanām esam par to runājuši un vienojušies, ka 2027. gadā VARAM izanalizēs administratīvi teritoriālās reformas rezultātus. Ja šī  analīze izvērtīsies nopietna un visaptveroša, mēs nebūsim pret to, lai atgrieztos pie diviem novadiem – Daugavpils un Ilūkstes novada. Bet tad Ilūkstes novadam jādomā par paplašināšanos, jo, atgriežoties iepriekšējās robežās, iznāk mazs novadiņš, bet, ja šo Sēlijas novadu izdotos izveidot lielāku, tad tas būtu risinājums. Taču cilvēkiem par to ir dažādi viedokļi.

- Kāds ir Augšdaugavas novada neizmantotais potenciāls?

Novads ir unikāls ar to, ka atrodas divos kultūrvēsturiskos novados – Latgalē un Sēlijā. Mūsu novadu caurvij Daugava un Daugavas loki – ainaviski skaists un unikāls reģions, mums ir jāizmanto šis Dieva dotais potenciāls.  Diemžēl ekonomiskās attīstības rādītāji šobrīd nav iepriecinoši, taču tas mums liek vēl aktīvāk strādāt pie uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanas, lai reģiona potenciāls tiktu pilnvērtīgi izmantots. Lielā mērā esam atkarīgi arī no Daugavpils valstspilsētas, jo būsim reālisti – Daugavpilij šobrīd nav tāda vilkme, kāda ir citām pilsētām. Visattīstītākās teritorijas ir Pierīgā, jo Rīgai ir šī ekonomiskā vilkme, turīgi cilvēki meklē dzīvesvietu ārpus Rīgas, investori meklē vietu tuvu Rīgai, jo tur ir mazāki nodokļi un lētāka zeme. Ceru, ka Daugavpils  potenciāls arī tiks izmantots un tad ieguvēji būsim arī mēs. Vēl neizmantotais potenciāls ir paši cilvēki, tas ir dārgākais un nozīmīgais resurss novadā. Liela daļa no viņiem strādā pilsētā, liela daļa Rīgā un arī ārpus Latvijas. Ja šie cilvēki būtu pie mums, tad arī daudzas lietas virzītos citādāk.  

- Vai tiks rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem?

Esam jau vienojušies, ka novada vadība kopā ar izpildvaru katru gadu rīkos tikšanās ar iedzīvotājiem visos pagastos, stāstīsim, ko esam izdarījuši pa gadu, par saplānotajiem darbiem. Ar iedzīvotājiem jārunā. Tas arī ir neizmantotais potenciāls. Visticamāk, šīs tikšanās notiks gada sākumā, kad zināsim gada rezultātus, būs pieņemts budžets nākamajam gadam. Esmu atvērts, ikviens var man zvanīt un nākt uz pieņemšanām. Esam gatavi uzklausīt cilvēku priekšlikumus un iestrādāt budžetā. Es apbraukšu visu novadu gan ar apvienību vadītājiem, gan ar skolu un iestāžu vadītājiem, jo jābūt atgriezeniskai saitei ar iedzīvotājiem.-

- Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir aktuāls jautājums par patvertnēm novadā. Vai tās jau apzinātas?

Mēs esam iesnieguši VUGD iespējamās vietas, kur varētu būt patvertnes, dienests ir apsekojis un noteicis piecas adreses, kur tās varētu tikt izveidotas – divas Ilūkstē, pa vienai Silenē, Naujenes pagasta Vecstropos un Salienā. Šajās vietās iespēju robežās tiks veidotas patvertnes. Finansējums būs no valsts un būs jāplāno arī no pašvaldības nākamā gada budžeta.

- Kādas ir iespējas piesaistīt novadam finansējumu?

Finansējuma piesaistes iespējas ir dažādas, taču galvenokārt ceram uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Īpaši svarīgi būtu, lai beidzot tiktu izveidota reāla Austrumu pierobežas programma – diemžēl līdz šim apstiprinātajā 850 miljonu programmā šāda iespēja nav paredzēta. Ceram, ka, pateicoties vizītēm un sadarbībai ar Eiropas institūciju pārstāvjiem, Latgalē tiks ieviesta programma, kas paredzēs atbalstu uzņēmējdarbībai, ceļu infrastruktūrai un pašvaldības attīstībai. Skaidrs, ka no pašvaldības budžeta vien šādus projektus nav iespējams īstenot – mums jābūt aktīviem, sadarbojoties gan ar Latgales reģiona struktūrām, gan ministrijām.

- Kā rit darbs pie industriālā parka “Augšdaugava” izveides?

Drīzumā noslēgsim līgumu par projektēšanu - publiskā infrastruktūra, ceļi, kanalizācija, lietusūdens, viena laukuma sagatavošana, atmežošana. Tad sāksim izsolīt investoriem šīs teritorijas apbūves tiesības. Ja mēs šogad saprojektējam, nākamgad varētu sākties būvdarbi. Interese no investoriem jau ir.

Īstenosim arī projektu par uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi Višķu pagasta degradētajā rūpnieciskajā teritorijā, būvēsim angāru 1000 kvadrātmetru platībā, iznomāsim telpas uzņēmējiem. Kad veicām pirmatnējo izpēti, saņēmām vairākus piedāvājumus no konkrētiem uzņēmējiem, kuri ir gatavi nākt un darboties Višķos.

- Iedzīvotājus pašlaik uztrauc iespējamā vēja parka būvniecība Nīcgalē. Vai tas ir reāls projekts?

Pret šo projektu esmu diezgan skeptisks. Latvijā šis process tiek virzīts no otra gala – būtu bijis jāvienojas valsts līmenī par potenciālajām vēja parku vietām, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, dabas aizsardzības teritorijas un citus būtiskus aspektus. Piemēram, Jelgavas novadā uzņēmums “Laflora” rīkojās atbildīgi – izstrādāja projektu, izgāja visas saskaņošanas procedūras un to nodeva tālāk “Latvenergo”, kas būvēs vēja parku teritorijā bez iedzīvotājiem vai dabas liegumiem.

Diemžēl mūsu gadījumā "Latvijas valsts meži" izsolīja 3000 hektāru teritoriju, bet atbildību par ietekmi uz vidi un sabiedrību nepārņem. Tas ir radījis konfliktus starp iedzīvotājiem, investoriem un pašvaldībām. Neredzu sazvērestību, taču šāda sistēma var apgrūtināt vietējās enerģētikas attīstību un mūs padarīt atkarīgus no ārējiem piegādātājiem. Mums ir jāattīsta enerģētika no saules, vēja un citiem atjaunojamajiem avotiem – bet pārdomāti un vietējiem iedzīvotājiem pieņemamā veidā. Attiecībā uz iespējamo vēja parku Nīcgalē - šobrīd notikusi sākotnējā publiskā apspriešana, un esam iesnieguši savus priekšlikumus. Tālāk sekos ietekmes uz vidi novērtējuma izvērtējums.

- Tieši tāpat iedzīvotāji ir pauduši satraukumu par Lociku lidostas būvniecību.

Lidostas izveide reģionam ir svarīga – īpaši kravu pārvadājumiem, bet līdzīgi kā ar vēja parku tas tiek realizēts no cita gala. Lokālplānojumā iezīmēta viena teritorija, bet publiskās apspriešanas gaitā projektētāji jau iziet ārpus lokālplānojuma teritorijas, tiek skarti mūsu iedzīvotāju īpašumi un intereses. Kopš sapulces Locikos novada Būvvalde vēl nav saņēmusi saskaņošanai nevienu dokumentu. Projekts iziet ārpus lokālplānojuma teritorijas un ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, šādā veidā mēs nepieļausim tā realizāciju.-

- Šogad viens no pārbaudījumiem ir lietavu postījumi.

Ir teiciens – "kā sniegs uz galvas", bet šoreiz mums uzkrita lietus. Spēcīgo nokrišņu dēļ esam spiesti intensīvi risināt dabas stihijas radīto postījumu seku likvidāciju un vienlaikus cīnīties par valsts finansējuma piesaisti.

Pašvaldība jau ir iesniegusi pieteikumu VARAM, apsekojot 60 ceļu posmus ar kopējo garumu 16 km. Ir izskalotas 10 caurtekas, un pirmie aprēķini rāda, ka atjaunošanas izmaksas būs ievērojamas – tikai Višķu apvienībā vien tās sasniedz aptuveni 190 000 eiro.

Līdz jūlija beigām jāiesniedz precizētas tāmes – gan par darbiem, ko veiksim pašu spēkiem, gan par ārpakalpojumiem, kam būs nepieciešami publiskie iepirkumi ar konkrētiem piedāvājumiem un summām.

Pašreizējās aplēses liecina, ka kopējās izmaksas lietavu seku likvidēšanai varētu sasniegt ap pusmiljonu eiro. Strādājam, lai šos darbus paveiktu iespējami ātri un kvalitatīvi – iedzīvotāju drošība un mobilitāte ir prioritāte.

- Vai šīs lietavas nav mācība, ka kaut kas jādara citādāk?

Ja mēs apsekojam savus ceļus, redzam, ka daudz kas ir jālabo. Ja valsts un pašvaldību ceļi tiktu pienācīgi un savlaicīgi kopti un uzturēti, ja tiktu iztīrīti meliorācijas grāvji un notekgrāvji, tad zaudējumi noteikti būtu mazāki. Skopais maksā divreiz. Ja neieguldām līdzekļus ceļu uzturēšanā, saņemam to, kas ir. Jau gadus 15 valsts nav palielinājusi ceļu fonda līdzekļus, bet inflācija ir pieaugusi, darbus par šo summu var veikt 2-3 reizes mazāk, bet nākamgad grib vēl par 15% samazināt naudu ceļiem. Rezultāts nākošajos plūdos vai lietavās būs vēl dramatiskāks.

- Vai ir gaidāmas izmaiņas kultūras jomā novadā?

Kultūras sfērā jau realizēta reforma, apvienojot kultūru un tūrismu vienā pārvaldē. Mēs izvērtēsim divas reformas – apvienību veidošanu un centralizētās Kultūras un tūrisma pārvaldes izveidošanu, lai saprastu, kādi ir reformas plusi vai mīnusi. Ja runājam par kultūru, jābūt lieliem novada pasākumiem, par ko atbild Kultūras pārvalde, un tiem jābūt centralizētiem un kvalitatīviem, bet jābūt vietējo kopienu pasākumiem, kas cilvēkiem ir vajadzīgi. Diemžēl šobrīd dažviet novadā trūkst saiknes starp kultūras darbinieku un pagasta apvienību, atstumjot apvienību no līdzdalības pasākumu plānošanā un organizēšanā, kas nav pareizi.  

- Kas pašam šķiet līdz šim lielākais sasniegums dzīvē?

Domāju, ka tas vēl noteikti ir priekšā. Es redzu ļoti daudzus izaicinājumus, brīva laika praktiski nav. Esmu apsolījis, ka visu savu ietekmi un zināšanas likšu lietā, lai noturētu novadā jaunatni un novads būtu ne tikai skaists, bet arī ekonomiski attīstīts. Diemžēl paša dēlus neizdevās noturēt Latgalē, abi dzīvo un strādā Rīgā, Māris ir uzņēmuma “Tomega” līdzīpašnieks un valdes loceklis, bet Jānis ir uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs. Man ir 6 mazbērni, vecākā mazmeita Patrīcija spēlē volejbolu, aizvadītajā sezonā debitēja Baltijas līgā, mācās Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā un plāno studēt Francijā. Vecākais mazdēls Norberts rudenī turpinās mācības ASV un spēlēs basketbola komandā. Ja man ir brīvs brīdis, tad tas tiek veltīts sportam, makšķerēšanai un dārzam, kur aug vismaz 30 rožu krūmi.  

Uzziņai

Vitālijs Aizbalts
1983. rūpniecības siltumtehniķa diploms Rīgas Politehniskajā institūtā
1983. -1984. inženieris uzņēmumā "Daugavpils siltumtīkli"
1984.- 1988. direktors uzņēmumā "Bauskas siltumtīkli"
1988.-1991. Bauskas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks
1991.-1992. pilnsabiedrības “SKF&CO” izpilddirektors
1994.- 2006. Daugavpils rajona izpilddirektors
2006.- 2010. 9. Saeimas deputāts
2011.- 2020. uzņēmuma "Rīgas ūdens" valdes loceklis
2021. -2025. Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks

Teksts, foto: Inese Minova