Višķos turpina pētīt ebreju tautas vēsturi un mantojumu
13.08.2025
AKTUĀLI
8. augustā Latgales Industriālā tehnikuma Izglītības programmas īstenošanas vietā “Višķi” notika starptautiskais seminārs “Kultūrvēsturiskās atmiņas atjaunošana un pārnese Višķu ciema identitātes paplašināšanai”. Tas ir vēl viens būtisks solis ebreju kopienas vēstures Viškos izpētē. Pēc semināra dalībnieki piedalījās kopīgā lūgšanā par Holokausta upuriem bijušajā Višķu sinagogas piemiņas vietā.
Semināru rīkoja Augšdaugavas novada pašvaldība ar Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda atbalstu. VKKF un Ebreju kopienas restitūcijas fonda projektu vadītāja ir Jeļena Žukova, ar šo projektu finansējumu notika seminārs. Semināra organizatore un moderatore bija Ināra Mukāne, Augšdaugavas novada pašvaldības kultūras mantojuma eksperte.
Pasākums kuplā skaitā pulcēja pētniekus un vēsturniekus no Latvijas un Vācijas, ka arī vietējos kultūras darbiniekus, novadpētniekus un iedzīvotājus.
No 2017. gada Višķu pagastam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Osnabrikas pašvaldību Vācijā. Ieceres iniciators ir Baruhs Čauskins, kura dzimtas saknes meklējamas Višķos – šeit piedzima viņa vecmamma. Baruhs nodibināja biedrību “Drei Stufen” (“Trīs pakāpieni”). Tai ir simbolisks nosaukums – no Višķu sinagogas (uzbūvēta 1880.gadā) palika tikai trīs pakāpieni, ēka bija sagrauta Otrā pasaules kara laikā. Kopš sākās sadarbība, ir daudz paveikts: notika arheoloģisko izrakumu darbi Višķu sinagogas vietā un citur, tika uzstādīts informatīvais stends, 2024. gada augustā Vecajos Višķos uz veca veikala ēkas tika izvietoti 10 baneri ar fotogrāfijām par dzīvi Viškos 20. gadsimta sākumā, ka arī norādes, saistītas ar ebreju vietām. Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas uz Višķiem brauc vācu jaunieši, kuri piedalās nometnē un sakārto apbedījuma vietas ebreju kapos. Turpinās rūpīga Višķu ebreju tautas vēstures izpēte.
Ebreji veidoja ievērojamu Višķu iedzīvotāju daļu, 20. gadsimta sākumā sasniedzot 70%. 1914. gadā viņu īpatsvars bija 70%, bet 1920. gadā - 68%. 1935. gadā Višķos dzīvoja 423 ebreji - 56% no visiem iedzīvotājiem.
Semināra atklāšanā piedalījās Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Proms, Ināra Mukane un Baruhs Čauskins. Ar emocionālu audiouzrunu semināra dalībniekus sveica medicīnas zinātņu doktors, Višķu 1939. gadā dzimušais Vulfs Dumešs. 1940.gada oktobrī viņa tēvs Israēls Dumišs atrada darbu Rīgā un pārcēlas tur ar ģimeni ar trim bērniem. Kara sākumā māti ar bērniem evakuēja uz Krieviju, bet visus ebreju vīriešus atstāja likteņa varā. Vulfa Dumeša tēvs izdzīvoja Rīgas geto un koncentrācijas nometņu šausmas, bet vectēvs Genohs tika nošauts Višķos savas mājas pagalmā, jo atteicās doties piespiedu ceļā uz geto. Savu profesionālo dzīvi Vulfs Dumešs veltīja pediatrijai un jaundzimušo bērnu veselības aprūpei. Sevi viņš sauc par pēdējo Viškos dzimušo ebreju.
Māra Kampāne, Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste, prezentēja muzeja digitālo izstādi “Dzīve Višķu miestā”. Stāsts par Višķu ciemu balstīts uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta fotonegatīvu kolekcijas, Polijas Nacionālā digitālā arhīva, Krievijas Valsts kino fotodokumentu arhīva, Naujenes Novadpētniecības muzeja, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā” un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājuma fotogrāfijās un dokumentos. Bagātīgs materiālu klāsts saņemts no Dumešu, Uzdinu ģimeņu un Višķu pagasta iedzīvotāju privātajiem arhīviem. Digitālo izstādi var apskatīt šeit. Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Brūzis pastāstīja par arheoloģiskām liecībām Višķu ciemā, savukārt, Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče un vēsturniece Paula Opermane (Berlīne, Vācija) analizēja atmiņas politikas lomu jūtīgo vēstures jautājumu komunikācijā ar sabiedrību, par holokausta apzināšanu un tā vietu kolektīvajā atmiņā.
Višķu bibliotēkas vadītājs, novadpētnieks Jānis Strods veicis padziļinātu pētījumu Latvijas Nacionālajā arhīvā par 1952.gada tiesas prāvu Daugavpilī, kur tika tiesāts iedzīvotāju represijās iesaistīts Višķu ciema iedzīvotājs. Ebreju vēstures pētnieks, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” dibinātājs Josifs Ročko stāstīja par Višķu ebreju kopienas sadzīvi, skolām, biedrībām un reliģiskās dzīves organizāciju, par kopienas traģisko likteni Otrā Pasaules kara laikā. Literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs raksturoja Latgales sabiedrisko dzīvi drukas aizlieguma laikā un Dagdas grāmatu tirgotāja Zelika Garneca nenovērtējamo lomu katoļu garīgo tekstu drukāšanā un izplatīšanā.
“Seminārs pirmo reizi mūsu novadā iezīmēja veidu, kā pētīt neliela ciema neizrunātās, tumšās vēstures lappuses, vēstīt par to sabiedrībai un meklēt kopējus risinājumus, kā ebreju dzimtu piemiņu, kopienas tradīcijas un kultūras mantojumu redzamāk iezīmēt Višķu ciema kultūrvidē,” teic Augšdaugavas novada kultūras mantojuma eksperte Ināra Mukāne. Semināra referāti bija piesātināti ar vērtīgo informāciju, bet visi dalībnieki bija vienispratīs, kā Višķu vēsture vēl ir daudz balto plankumu un darbā pētniekiem vēl ir daudz.
Semināra ieraksts ir pieejams Augšdaugavas novada pašvaldības Youtube kanāla.
Piemiņas pasākumā sinagogas vietā Baruhs Čauskins kopā ar Daugavpils ebreju kopienas dalībniekiem lūdzās par Holokausta upuriem bijušā Višķu sinagogas piemiņas vietā, Višķu un vācu jaunieši iededzināja sveces.
Biedrībai “Drei Stufen” ir plāni bijušās Višķu sinagogas teritorijā izveidot memoriālu ebrejiem, kas dzīvojuši Višķos un gājuši bojā holokaustā. Pēc Baruha Čauskina teiktā, plānu ir ļoti daudz, darbs turpinās vairākos virzienos, pirmkārt, izglītības un kultūras jomās, jo sadarbība ar Augšdaugavas novadu ir veiksmīga un turpina attīstīties. Jau augusta beigās Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Proms, Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule un vācu valodas skolotāja Iveta Arends dosies uz Osnabrikas novadu Vācijā, lai iepazītos ar reģiona administrāciju un prezentētu Augšdaugavas novadu. Osnabrikas rātsnamā tiks parakstīts starptautiskais līgums starp trīs Osnabrikas novada skolām un Špogu vidusskolu. Savukārt septembrī uz Višķiem atbrauks Holokausta ekspertu un skolotāju delegācija no Vācijas.
