21. novembrī Špoģu vidusskolā notika svinīgs pasākums, veltīts izglītības iestādes 125. gadadienai. Sirsnīgā atmosfērā savā dzimtajā skolā kuplā skaitā pulcējās absolventi, skolotāji, tagadējie skolēni un viesi.
Skolas vēstures pirmsākumi meklējami tālajā 1900. gadā, kad visas mācību iestādes tika pakļautas Viļņas mācību apgabala kuratoram un Vitebskas tautskolu inspekcijai.Tolaik iestādē mācījušies apmēram 110 - 120 skolēni viena skolotāja vadībā – pirmais skolotājs bija Fedots Drozdeckis. Pie skolas darbojies internāts, kurā dzīvoja līdz 60 bērnu. Pirmā Pasaules kara laikā skolas telpas bija stipri bojātas un izpostītas. 1930. gadā skolas telpas atjaunoja un oktobrī iesvētīja. Telpas tik lielam skolēnu skaitam bija par šauru, tāpēc pagasta pašvaldība īrēja skolas vajadzībām vienu māju, kurā atradās sagatavošanas skolai klase, klašu komplekts ar krievu mācību valodu un skolas rokdarbu darbnīcas. 1930./31. mācību gadā skola kļuva par sešgadīgo pamatskolu. Skolēnu skaits sasniedza 200. Politiskās pārmaiņas Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē 1940. gadā skāra arī skolu. Pēckara gados Špoģu skola kļuva par septiņgadīgo skolu, bet 1951. gadā par astoņgadīgo – Špoģu latviešu-krievu pamatskolu. Vidusskola Špoģos sāka darboties 1952. gada 1. septembrī. Vidusskolas pirmais izlaidums notika 1955. gada 26. jūnijā, kad atestātu saņēma piecdesmit jaunietes un jaunieši.
Palielinoties skolēnu skaitam, sāka pietrūkt mācību telpu, tāpēc tika uzcelta vienstāva koka ēka, bet pēc 1940. gada skolas mācību procesa nodrošināšanai nodeva advokāta privāto vasarnīcu Dubnas upes krastā, kuras īpašnieki tika represēti, un bijušo 30. gados būvēto pagastmāju. Tā kā telpu joprojām pietrūka, tad 60. gados zirgu iebrauktuvi (stadulu) blakus pagastmājai pārbūvēja kā divstāvīgu ēku skolas vajadzībām. Pirmajā stāvā vienā telpā izvietojās gan aktu zāle, gan sporta zāle. 70. gados blakus vecajai skolas ēkai no silikātķieģeļiem uzbūvēja divstāvu ēku ar 12 klašu un mācību kabinetu telpām. Mājturības kabineti zēniem un skolas ēdnīca atradās atsevišķās vienstāva ēkās. Tā kā skola atradās piecās ēkās, tas radīja nopietnas problēmas mācību procesa organizēšanai.
Špoģu skolas 1959. gada absolventes, skolotājas Venerandas Vērdiņas, kura strādāja skolā līdz 1996. gadam, visas dzimtas dzīve ir saistīta ar šo izglītības iestādi. Viņa iestājās skolā 1948. gadā, šeit mācījās arī viņas tēvs Valdemārs Vērdiņš, brālis, māsas un citi tuvinieki daudzās paaudzēs līdz pat šim brīdim. Veneranda spilgti atceras, cik daudz bērnu mācījās skolā, kad viņa bija par skolnieci un par skolotāju – bija gadi, kad bērni sēdēja pa trim solā, vidusskolā bija paralēlklases. Uz skolu bērni soļoja kājām vairākus kilometrus, viņai no savas sētas bija jāiet piecus kilometrus, bet vistālākie skolēni dzīvoja pie Špoģu iedzīvotājiem un arī skolotāji līdz brīdim, kad uzcēla pirmo skolotāju māju 1960. gadā. Uz mūžu Venerandas atmiņā paliks viņas audzināmās klases izlaidums 1989. gadā, kad Latvijā sākās Atmoda. Tajā laikā visi bija noskaņoti ļoti patriotiski, viņas klase bija iestājusies Tautas frontes rindās. Tieši viņas klase atnāca uz izlaidumu tautu tērpos, kas bija pirmais tāds gadījums skolas dzīvē.
Milzīgu dzīves posmu Špoģu skola aizņem bijušā direktora Jāņa Belkovska dzīvē – svinīgā pasākuma viesi viņu sagaidīja ar ovācijām. Jānis iestājās skolā 1963. gadā kā pirmklasnieks, bet 1989. gadā kļuva par iestādes vadītāju uz 30 gadiem. Jāņa Belkovska laikā tika būvēta skolas mūsdienīgā ēka – tā tika atklāta 1990. gada 1. septembrī. Jānis atceras, kā mainījās politiskā situācija valstī, kad viņš kļuva par direktoru, ka tolaik vajadzēja pieņemt daudz svarīgu lēmumu, iet vienā vilnī ar visiem, lai Latvija kļūtu par brīvu valsti. Jāņa Belkovska laikā Špoģu vidusskola astoņas reizes ir labāko lauku vidusskolu trijniekā Latvijā centralizēto eksāmenu vērtējumā, trīs reizes direktors saņēma Lielo pūci Draudzīgā aicinājuma novērtējumā – šos brīžus viņš atceras kā aizkustinošus un priekpilnus.
1976. gadā Špoģu vidusskolu absolvēja Višķu pagasta patriots, novadpētnieks un vēsturnieks Jānis Strods. Viņš atceras, ka mācījies visās četrās skolas vecajās ēkās. Jāņa klase bija liela, draudzīga, visi skolas pasākumi, protams, bija veltīti padomju ideoloģijai. Skolēniem bija jābrauc uz kolhozu vākt kartupeļus. Jānis bija goda absolvents – viens no tiem, kam bija labi sasniegumi mācībās un aktīvs sabiedriskais darbs, bija tas gods atrasties uz goda plāksnes.
Ar sirsnīgiem un pateicības vārdiem tika pieminēti vairāki skolas pedagogi, kuri iemācīja bērnus ne tikai rakstīt un rēķināt, bet domāt, jautāt, meklēt, sapņot, kuri uz mūžu paliks atmiņā ar savu dzīves gudrību, rūpi un pacietību. Starp viņiem: Vasīlijs Loginovs, Maija Gailīte, Voicehs Juhņevičs, Virgīnija Liepiņa, Boleslavs Saulītis, Bella Stolbova, Tekla Voiteka, Jāzeps Vucens, Marija Šaršune un daudzi, daudzi citi. Skolotājus, kuri vairs nav starp mums, pagodināja ar klusuma brīdi.
Demogrāfiskā situācija Latvijā sen nav spoža, no tās tostarp ir atkarīgs skolēnu skaits. Labākajos gados Špoģu vidusskolas skolēnu skaits sasniedza 654 (2000.gads), bet 2019. gadā šeit mācījās 283 skolēni. Pašlaik skolā mācās 227 skolēni un 77 bērni pirmsskolas grupās. Tā ir viena no lielākajām Augšdaugavas novada vidusskolām, un tās nozīmi lauku teritorijā grūti pārvērtēt – ja ir skola un bērni, tad ir dzīvība, kustība, attīstība. No 2019. gada septembra skolu vada Ināra Ondzule. Viņa ir pieredzējusi vadītāja, pirms tam 19 gadu garumā strādāja par direktori Kalupes pamatskolā. Ināra arī ir Špoģu vidusskolas absolvente.
Skolas kolektīvu ar ievērojamo jubileju apsveica Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, viņa pirmais vietnieks Jānis Proms un novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska. “Zīmīgi, ka cilvēki, kuri šo skolu ir pabeiguši, strādā gan novada pašvaldībā, gan savā Višķu pagastā, gan Latvijas ministrijās, ir prieks viņus satikt. Tas nozīmē, ka skola, skolotāji bija devuši viņiem ļoti daudz – zināšanas, gudrību, dzīves pieredzi. Šodienas pasākuma pilnā zāle pierāda to, ka visi mīl, ciena savus skolotājus, skolu. Mēs kā pašvaldības vadība darīsim visu, lai Špoģos vidusskola bija, ir un lai būtu,” teica Vitālijs Aizbalts. Tuvākajā nākotnē skolu gaida patīkamas pārmaiņas – remontu piedzīvos laukums ēkas priekšā, sporta laukums un daži kabineti.
Skola arī saņēma simtiem apsveikumu no absolventiem, kolēģiem un draugiem no visas Latvijas un no ārzemēm. Savus novēlējumus un dāvanas dzimtajai skolai nosūtīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Saules mūžu novēlēja Višķu apvienības vadītājs Ēvalds Stašulāns un kaimiņi: Kalupes pamatskolas direktore Irēna Mukāne, Nīcgales pirmskolas izglītības iestādes vadītājas p. i. Ingrīda Mickeviča un Špoģu Mūzikas un mākslas skolas direktors Andrejs Repins. Sirsnīgus sveicienus skolai nodeva arī divi ģimenes pāri, kuru stāsts sākās skolas gaitās - Laila un Juris Sauši un Katrīna un Valdis Zarāni.
