Speciālisti apsprieda bērnu aizsardzības jomas jautājumus Augšdaugavas novadā

27. janvārī Augšdaugavas novada pašvaldības domē viesojās Latvijas Bērnu aizsardzības centra un Labklājības ministrijas speciālistu delegācija, lai pārrunātu pašvaldības aktuālo situāciju bērnu aizsardzības jomā.

Uz tikšanos bija aicināti Augšdaugavas novada pašvaldības vadības, Bāriņtiesas, Sociālā dienesta, Izglītības pārvaldes un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pārstāvji.

Bērnu aizsardzības centrs ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā. Bērnu tiesību un interešu ievērošana ir pamatjēdzieni centra darbības uzmanībā, bet uz vietām to nodrošina pašvaldības. Pašvaldībai ir būtiska loma novadā dzīvojošo bērnu labbūtības un tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, pašvaldībai jānodrošina bērniem pamata vajadzības, izglītība, veselības aprūpe, saturīga brīvā laika pavadīšana, atbalsts ģimenēm, ārpusģimenes aprūpe un citi pasākumi, kas veicina bērnu tiesību īstenošanu. Vienlaikus likums paredz, ka pašvaldība analizē bērna tiesību ievērošanas situāciju savā teritorijā, kā arī izstrādā un īsteno bērna tiesību aizsardzības programmu, kas balstīta uz datiem, sadarbību un sabiedrības iesaisti.

Bērnu aizsardzības centra Metodiskās vadības un analītikas departamenta analītikas nodaļas vadītāja Aija Erno pastāstīja, ka Augšdaugavas novads ir pirmā Latvijas pašvaldība, kuru apmeklē Bērnu aizsardzības centra un Labklājības ministrijas pārstāvji. Klātienes vizīte ir centra jaunā iniciatīva, tās mērķis – iepazīties ar situāciju uz vietas un veidot dialogu ar vietējiem speciālistiem, lai maksimāli efektīvi apzinātu iespējamās problēmas un to risināšanas metodes. Bērnu aizsardzības centrs apkopo Centrālās statistikas pārvaldes un bāriņtiesu datus, uz tās pamata tiek analizēta situācija konkrētā pašvaldībā. Viens no galvenajiem rādītājiem ir dzimstības līmenis. Analizējot situāciju, vērā ņemti ekonomiskie radītāji (ģimeņu ienākumi, nodarbinātība), dzīves vieta, migrācija un citi būtiski kritēriji.

Aija Arno iezīmēja galvenās tendences bērnu aizsardzības jomā Latvijā:

“Ja runāt par ārpusģimenes aprūpi, tad jau pēdējos trīs gados iezīmējas diezgan būtisks izaicinājums atrast ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju. Redzam arī, ka Latvijā kopumā samazinās audžuģimeņu skaits, samazinās arī adopciju skaits. 2025. gadā valstī ļoti strauji pieauga vecāku skaits, kuriem pārtrauktas aizgādības tiesības. Protams, daļa bērnu paliek otra vecāka aprūpē, bet pieprasījums pēc ārpusģimenes aprūpes ir ļoti aktuāls. Vēl viena tendence Latvijā – pēc straujas lejupslīdes atkal pieaug bērnu skaits aprūpes iestādēs.”

Dzimstības līmenis Latvijā strauji samazinās visos reģionos, arī Augšdaugavas novadā radītāji nav spoži. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā novadā piedzima 139 bērniņi, bet 2025. gadā – 73. Uz tā fona ģimeņu skaits, kurām nepieciešams atbalsts, būtiski palielinās. Visbiežāk atbildīgo institūciju uzmanības lokā nonāk ģimenes ar 4-12 gadus veciem bērniem. Pēc statistikas 2024. gadā Augšdaugavas novadā aizgādības tiesības pārtrauktas 2 reizes lielākam bērnu skaitam nekā vidēji Latvijā. Visos gadījumos aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli sakrīt ar tiem iemesliem, kuru dēļ aizgādības tiesības vecākiem pārtrauktas pirmreizēji (pamatā alkohola atkarība un bērnu pamešana novārtā). Tādejādi pieaug slodze uz sociālo pakalpojumu un aprūpes sniedzējiem.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir ļoti būtiski efektīvi sadarboties starp pašvaldības institūcijām un Bērnu aizsardzības centru gan ikdienas darbā, gan risinot sarežģītus gadījumus. Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Natālija Peterāne vērtē delegācijas vizīti kā lietderīgu un saturīgu: “No Labklājības ministrijas un Bērnu aizsardzības centra pārstāvju puses tika precizēti būtiskākie uzdevumi un izaicinājumi bērnu tiesību aizsardzībā. Novada situācijas bērnu tiesību aizsardzībā izvērtēšana palīdzēja identificēt tos darbības virzienus, kuri būtu uzlabojami. Ļoti vērtīga tikšanās, kuras ietvaros novada speciālistiem bija iespēja izdiskutēt problemātiskākos jautājumus, saņemt ieteikumus darbam, kas palīdzētu sekmīgāk sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.”

Teksts, foto: Jeļena Ivancova