2021. gadā Skrindu dzimtas muzejam Skrindu dzimtas radi uzdāvināja unikālu solu jeb, kā Latgalē sauc, kanapku. Kanapka ir Latgales novada apvidvārds. Tas ir plats, garš, lāvas tipa sols ar atzveltni. Uz tā parasti varēja sēdēt vai gulēt. Nosaukums ’kanapka’ nāk no poļu vārda kanapka vai kanapa, kas nozīmē dīvānu vai guļamo solu. Šis vārds ienācis Latgalē poļu ietekmes reģionos, īpaši tur, kur bija ciešas saites ar poļu un baltkrievu kultūru. Kanapku parasti lika pie sienas istabā, bieži pie krāsns vai loga. Uz tā dienā varēja sēdēt, bet naktī – gulēt. Tā bija katras Latgales lauku mājas neatņemama daļa, līdzīgi kā krāsns vai galds.
Tā kā Skrindu dzimtas muzejs nes Skrindu vārdu un ir tiem veltīts, tad muzeja krājumā ir būtiski tie priekšmeti, kuri ne vien stāsta un parāda Latgales kultūrvides daudzveidību un savdabību, bet arī tie, kas savulaik ir piederējuši Skrindu dzimtai un tās tuvākajiem pārstāvjiem. Sols ir unikāls kāda Latgales amatnieka roku darinājums. Restaurators Aigars Pilenieks secināja, ka solu ir taisījis zemnieks, kurš vēl tikai apguvis galdniecības amata prasmes. Tā izmēri: garums 290 cm, augstums 100 cm, dziļums 50 cm. Sola aizmugurējā daļa ir bagātīgi rotāta ar kokgriezuma detaļām. Sānu roku balsta daļas arī ir ar dekoratīviem izgriezuma elementiem. Sols izgatavots 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā. Krājumā tas ir nonācis no Skrindu mājām jau daļēji bojāts (tam bija nolūzušas sānu detaļas, aizmugurējās kājas aizlauztas, sastiprinātas ar dēļiem, vietām ornamentu rakstu griezumi bija bojāti).
Sola restaurāciju apņēmās veikt restaurators Aigars Pilenieks (Rīga). Solam bija nepieciešami divi restaurācijas posmi. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas, restauratoram apsekojot solu Skrindu dzimtas muzejā, tika secināts, ka tam veikta vairākkārtīga pārkrāsošana ar mērķi to “izskaistināt”. Krāsošanai izmantotas biezas eļļas krāsas, kas uzklātas ļoti neprofesionāli. Krāsošanas procesā bija aizlietas un notušētas seklākās zīmju vietas, pazūdot iestrādātajam reljefam. Sola kreisajā pusē, kā arī atsevišķās daļās pa visu objektu bija novērojamas kokmateriāla labošanas pēdas. Papildinājumi iestrādāti ļoti pavirši, nepievēršot uzmanību apjomam, formām u.c. Galvenais labošanas uzdevums ir bijis funkcionalitāte, tādēļ šie labojumi iestrādāti ar naglām, brutāli bojājot pamatmateriālu. Naglas bija novērojamas lielos laukumos. Solam bija zudušas vairākas detaļas, ko varēja novērot kreisajā pusē pie roku balsta un kājām. Ļoti būtiski zudumi bija atzveltnes daļā, kur ir iestrādāti koka reljefā griezti ornamenti. Daļa no šiem ornamentiem bija zudusi, savukārt daļa bija samainīta vietām, kas ir būtiski pie sola autentiskas atjaunošanas. Sola konstrukcija bija vaļīga, jo tapu savienojumu vietas bija zaudējušas savas saistīšanas īpašības.
Pirmajā posmā sols tika sagatavots izpētei, atputekļošanai un tīrīšanai. Tika veikta foto fiksācija ar mērogiem. Tāpat notika detaļu marķēšana, sagatavojot solu atsevišķu detaļu demontāžai. Restaurators veica koka daļu tehniskā stāvokļa novērtēšanu, trūkstošo daļu un bojājumu apzināšanu, uzmērīšanu. Veica detaļu demontāžu un papildinājumu atdalīšanu. Notika koka daļu tehniskā stāvokļa novērtēšana, trūkstošo daļu un bojājumu apzināšana, uzmērīšana, detaļu demontāža, papildinājumu atdalīšana. Pārkrāsojumu atdalīšana notika, izmantojot saudzīgo metodi, lai maksimāli saglabātu oriģinālo apdares slāni. A.Pilenieks veica sola vēstures un sižeta pētniecību. Visbeidzot tika apkopota informācija, notika restaurācijas programmas izveide, iespējamās kopsapulces organizēšana ar nozares profesionāļiem, lai spētu izstrādāt visatbilstošāko restaurācijas programmu. Pirmo restaurācijas posmu pēc biedrības “Lixten” ierosinājuma finansiāli atbalstīja Augšdaugavas novada pašvaldība.
Otrajā restaurācijas posmā bija nepieciešams pabeigt iesākto darbu un solu nogādāt no restauratora darbnīcas Rīgā atpakaļ uz Skrindu dzimtas muzeju Vabolē. Šajā restaurācijas posmā ietilpst trūkstošo detaļu izgatavošana, to salaikošana, apstrāde, sīko zudumu vietu aizpildīšana ar ielaidumiem, plaisu līmēšana, detaļu savstarpējā montāža un apstrāde, oriģinālā krāsojuma retuša, jaunizgatavoto detaļu tonēšana. Noslēdzošo restaurācijas posmu finansiāli atbalstīja VKKF.
Šobrīd restaurētais sols ir atgriezies Skrindu dzimtas muzeja krājumā un to ir iespējams aplūkot muzeja ekspozīcijā.
Paldies restauratoram Aigaram Pileniekam par darbu! Paldies Augšdaugavas novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu!
Informāciju sagatavoja: Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa
