Divas Kalupes pamatskolas skolotājas Jekaterīna Šimane un Tatjana Romanceviča oktobrī saņēma pelnītas Augšdaugavas novada pašvaldības balvas izglītībā. Abas laureātes strādā savā profesijā jau vairākus gadus un atzīst, ka katru dienu viņi uzzina kaut ko jaunu no saviem skolēniem, tāpēc par garlaicību vai vienmuļību nav runas, gluži otrādi – bērni nemitīgi “uzlādē” savus pedagogus ar zinātkāri un radošumu.
Skolotājs vienmēr mācās kopā ar bērniem
Angļu valodas skolotāja Jekaterīna Šimane bija viena no sešiem Augšdaugavas novada skolu pedagogiem, kura saņēma balvu “Gada skolotājs” nominācijā “Ideju ģenerators”. Viņa atzina, ka bija sajūsmināta, uzzinot par apbalvojumu. Kā īsts pedagogs, viņa, pirmkārt, runā par saviem skolēniem: “Pārsteigums par manu apbalvojumu bija, bet īsto prieku es vairāk piedzīvoju, kad šī gada maijā mans skolēns Daniels Sprudzāns dabūja pirmo vietu novada olimpiādē angļu valodā bērniem ar speciālajām vajadzībām – tas bija negaidīti un ļoti patīkami”.
Savu pirmo izglītību Jekaterīna ieguva Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā kā bioloģijas un ķīmijas skolotāja, bet savulaik, kad skolās bija angļu valodas skolotāju trūkums, viņa nolēma pārmācīties. Tāda iespēja parādījās, pateicoties British Council pārkvalificēšanās kursiem. Viņai ir vēl kvalifikācija – krievu valoda kā svešvaloda. Kalupes pamatskolā Tatjana nostrādāja 18 gadus, pēc tam bija darbs Daugavpils 16. vidusskolā, bet kopš 2020. gada viņa atgriezās Kalupes skolā. Savus priekšmetus Tatjana pasniedz no 1. līdz 9. klasei, kā arī ir pilda 4. klases audzinātājas pienākumus.
Par skolotāju Jekaterīna gribēja kļūt kopš bērnības, kopā ar draudzenēm bieži spēlēja skolu. Kalupes pamatskolā viņa iestājās darbā, kad par direktoru strādāja vēl Jāzeps Vucāns. To laiku skolotāja atminas ar dziļu pateicības sajūtu – kā jaunais pedagogs viņa daudz iemācījusies no pieredzējušajiem kolēģiem.
Lai veidotu stundas interesantākas un labākas un lai izmantotu jaunās tehnoloģijas, Jekaterīna cenšas izdomāt interesantas tiešsaites nodarbības un aktivitātes bērniem. Viņas kabinetā ir hrombuki - klēpjdatori ar Chrome OS operētājsistēmu, ko izstrādājis Google. Tas atšķiras no tradicionālajiem klēpjdatoriem, koncentrējoties uz mākoņtehnoloģijām un tīmekļa pakalpojumiem. Hrombukus Augšdaugavas novada pašvaldība ieguva no valsts, un bērniem ļoti patīk ar tiem strādāt. Vienlaikus ar skolēniem mācās arī skolotāji – jaunās tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka visu laiku jāseko tām līdzi. “Bērni uzdod daudz jautājumu, un es priecājos, ka varu viņiem atbildēt.”
Protams, lauku skola ļoti atšķiras no pilsētas skolas, saka Jekaterīna: “Pie mums visi bērni ir pieskatīti, visi esam kā viena ģimene. Ģimeniska vide, kur ar katru var strādāt individuāli. Dažiem bērniem varbūt pietrūkst uzmanības ģimenē, un viņi nāk pie skolotājiem, lai izrunātos, lai viņus uzklausa, uzmundrina, apskauj. Mēs visi esam draugi. Laukos vispār viss ir saistīts ar skolu, tai ir ļoti liela nozīme.”
Ja kļuvi par pedagogu, tad tas jau uz visu mūžu. Tas ir neatgriezeniski, saka Jekaterīna. Neskatoties uz ikdienas izaicinājumiem, izglītības jomas bezgalīgām reformām, skolotājs paliek par skolotāju arī savā brīvlaikā. “Ja vasarā vai svētdienā satiekas divi skolotāji, tad runa būs tikai par darbu,” smejas Jekaterīna. Viņa atrod laiku saviem vaļaspriekiem – ēdienu gatavošanai, vasarnīcai, adīšanai un lasīšanai. Lielākais prieks Jekaterīnai ar vīru ir tad, kad visa ģimene pulcējas kopā – dēls un meita ar savām ģimenēm.
Skolotāja profesija kļuva par sirdslietu
Tatjanu Romanceviču pēc skolēnu un vecāku vērtējuma šogad nosauca par “Lieliskāko pedagogu”. Viņa ir ļoti pateicīga visiem, kas izvirzīja viņu šim apbalvojumam, un jūtas gandarīta. “Vienlaikus tas uzliek atbildību, tev jāstrādā nevis labāk un vairāk, bet jāattīstās, jāsaredz bērnos talantus, katra stiprākās puses un jāstrādā ar degsmi, lai viņi būtu motivēti, lai viņiem būtu interese.” Parasti šajā nominācijā bērni piesaka savas sākumskolas skolotājas, jo viņas ir kā otras mammas, visu dienu pavada kopā ar saviem skolēniem. Tatjana Kalupes pamatskolā pasniedz matemātiku (5. – 9. klases) un datoriku (4. – 9. klases), tāpat viņa ir direktores vietniece. Tatjana vada arī Lego robotikas un datorikas pulciņus sākumskolas bērniem. Viņa arī ir 9. klases audzinātāja.
Tatjana jau bērnībā zināja, ka kļūs par skolotāju, citu variantu viņa neizskatīja: “Mani iedvesmoja mani skolotāji, mani klases audzinātāji, kuri maksimāli ieguldīja milzīgas zināšanas. Ģimenē arī bija pedagogi, pat direktori. Tā ka tas ir dabīgs ģimenes tradīciju turpinājums un kļuva par sirdslietu.” Tatjana deviņas klases pabeidza Grīvas Raiņa 6. vidusskolā, bet vidējo izglītību ieguva Daugavpils Universitātes Eksperimentālajā skolā.
Kalupes pamatskola ir Tatjanas vienīgā darba vieta pēc Daugavpils Universitātes absolvēšanas 2003. gadā, un viņa teic, ka esot laimīga – neko citu meklēt pat nedomāja, neskatoties uz dažreiz pievilcīgajiem darba piedāvājumiem. DU viņa ieguva arī maģistra grādu un turpina nepārtraukti mācīties un pilnveidoties. “Esmu tehnoloģijas cilvēks, visu laiku mācos, visu laiku kaut kādi kursi, nodarbības. Kolēģi jautā, kad man tas viss apniks. Domāju - nekad. Mēs esam piemērs bērniem.” Skolotāja ir pārliecināta, ka jaunās zināšanas palīdz viņai katru dienu ienākt skolā, klasēs un būt ar bērniem “uz viena viļņa”, vienā līmenī. “Es cenšos, lai stundās bērniem nebūtu garlaicīgi, bet interesanti, lai viņiem tās 40 minūtes nešķistu ļoti ilgs laiks.”
Ir svarīgi, ka lauku skolā bērniem ir iespēja apmeklēt interešu izglītības pulciņus. Datorikas un Lego robotikas nodarbības bērniem izraisa ļoti lielu interesi, viņiem deg acis, saka Tatjana. Skolotāju priecē, kad bērni saprot, ka bez ieguldīta darba rezultāta nebūs, un tad viņi cenšas, domā un palīdz draugiem, kuriem, ne tik raiti kaut kas sanāk. “Mēs mācāmies ne tikai robotiku vai datoriku, bet šeit ir arī audzināšana – kā atbalstīt blakus esošus cilvēkus, izpalīdzēt.” Kad bērni redz, ka viņiem sanāk, kad ir rezultāts, tad viņi, protams, ir motivēti attīstīties tālāk. Skolēni un Tatjana vēlas piedalīties robotikas sacensībās, un drīz skola sagaidīs jaunu robotu, līdz ar ko šī iecere piepildīsies.
Profesija uzliek Tatjanas dzīves stilam noteiktu grafiku, viņas aizraušanās ir cieši saistītas ar darbu - viņai ļoti patīk mācīties. Atliek laiks arī sporta nodarbībām un ceļošanai. Vēl skolotājai patīk kārtot dzīvokli, tādā veidā viņas galvā viss tiek “salikts pa plauktiņiem”. Īstu prieku katru dienu sniedz arī braukšana ar mašīnu uz darbu – Tatjana ir aizrautīga autovadītāja.
