22.oktobrī uz saviem simts dzīves gadiem atskatās skolotāja Viktorija Kursiša. Viktorija Kursiša ( Grizāne) dzimusi divus kilometrus no Krāslavas lauku viensētā “Grizāni “. Viņas bērnības un jaunības gadi aizritējuši gleznainajos Krāslavas pakalnos, Daugavas upes krastos, noskatoties kā mūsu likteņupe Daugava pārplūst agrajos pavasaros, veļot ūdens vālus tālāk uz Baltijas jūru. Jau agrā bērnībā viņa iepazīst smagos, bet tajā pat laikā vajadzīgos un interesantos lauku darbus.
Viktorija un arī viņas vecāki Anna un Vitālijs, lai cik smagi klātos Latgales cilvēkiem, lauku darba rūķiem saprot, ka meitai ir jāmācās, jāiegūst zināšanas. Viktorija mācās Krāslavas sešgadīgajā pamatskolā un Krāslavas ģimnāzijā. Krāslavas ģimnāzija atrodas skaistajā, vēstures leģendām apvītajā pilī. Skaistā kultūrainava, kurā harmoniski iekļaujas no Plāteru dzimtas mantotais baroka stila komplekss pozitīvi iespaido arī šīs slavenās skolas skolniekus. No skolas varēja pārredzēt krāšņo Krāslavas dabas ainavu, Daugavu. Apkārt skolai liels parks ar retiem kokiem un augiem , kurus varēja ģimnāzijas skolēni pētīt bioloģijas un ģeogrāfijas mācību stundās. Skolotāja atceras : “Skaists bija jaunības laiks, kas pavadīts ģimnāzijā. Tikšanās Šokolādes kalnā, pavasarī bija ievu smaržas pārpilnība un apbrīnojami lakstīgalu treļļi. Varēja ar pilnu krūti izbaudīt dabas jaukumus”. Tā visa iespaidā droši vien Viktorija izvēlas apgūt bioloģijas pamatus, izzināt dabas noslēpumus. Seko studijas Daugavpils divgadīgajā skolotāju institūtā, vēlāk neklātienē Daugavpils pedagoģiskajā institūtā. Jubilāre pateicīga saviem Krāslavas ģimnāzijas skolotājiem, kuri centīgajā meitenē ieraudzīja potenciālu skolotājas darbam, atbalstīja un iedrošināja viņu turpināt izglītoties un apgūt sarežģītos pedagoģijas un bioloģijas labirintus. 1949. gadā Viktorija sāk skolotājas darba gaitas. Skolotājai viss darba mūžs aizrit bijušā Daugavpils rajona, tagad Augšdaugavas novada skolās. Zīmīgi, ka pirmie deviņpadsmit darba gadi ir skolās blakus mūsu likteņupei Daugavai. Diemžēl šīs abas skolas jau ir slēgtas. Trīspadsmit gadi veltīti bērnu izglītošanai Tiltu septiņgadīgajā skolā, seši gadi nostrādāti Līksnas astoņgadīgajā pamatskolā un vienpadsmit gadus skolotājas vadībā bioloģijas un ģeogrāfijas pamatus skolotājas vadībā apgūst Špoģu vidusskolas skolēni. Bioloģijas un ģeogrāfijas skolotājas darbs neaprobežojas tikai ar mācību stundu vadīšanu klasē, bet intensīvs izmēģinājumu un eksperimentu darbs norit bioloģijas kabinetā un ārā izmēģinājumu lauciņā un ģeogrāfijas laukumā. Jāplāno un jāvada skolas teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana. Pelnītā atpūtā skolotāja devās 1979. gada septembrī. Darbīguma un izlēmības dzirkstis šķiet Viktorijai Kursišai ieliktas jau šūpulī. Skolotāja prata uzmanīgi ieskatīties katrā no mums un vispirms ieraudzīt pozitīvo. Skolotājai vienmēr bija stingras prasības vispirms jau pret sevi un prasīja to no saviem skolēniem. Atceros, 6.klasē pirmo stundu pie skolotājas Viktorijas, kad viņa stingri noteica : “Jūsu burtnīca – tas ir jūsu spogulis “ un šo kārtību pieprasīja katrā mācību stundā. Ilga mūža noslēpums ir dzīves rūdījums, kas gūts gan baltās, gan arī nebaltās dienās. Bijuši gan priecīgi, gan arī skumji dzīves mirkļi. Agri paliek atraitne, mūžībā pavada dzīvesbiedru, latviešu valodas un literatūras skolotāju Pēteri, pēc tam zemes klēpim jāatdod arī dēls Edgars. Jubilāre lepojas ar savu meitu Ināru un znotu Jāni, ar kuriem kopā vada skaistās vecumdienas Jēkabpils novada, Variešu pagasta, Variešos. Jubilāres dzimtas turpinājums ir viņas mazbērni - Lāsma, Māris, Artis un mazmazbērni – Dārta, Norberts , Vittorio. Skolotāja Viktorija nekad nav mierā sēdējusi, rokas klēpī saliekot, tikai kustoties, darbojoties ir uzkrāta enerģija un spēks ilgam mūžam. Viņai prieku radīja darbošanās dārzā, siltumnīcā, bet kad spēki sāka izsīkt – adot, tamborējot vai vienkārši veidojot dāvanu kartiņas. Gadu ritumā daudz ziedu, krāšņuma krūmu un koku iestādīts, aprūpēts, apmīļots. Katram no tiem, tāpat kā mūsu jubilārei, ir savs dzīvesstāsts. Neskatoties uz redzes un dzirdes pasliktināšanos, jubilāre vēl aizvien priecājas par smaržām, kas nāk no meitas mājas pagalmā iekoptajām puķu dobēm, interesējas par visu notiekošo sabiedrībā, jo galva neskatoties uz gadu nastu, ir gaiša un prāts- možs. Īpašs prieks un aizkustinājums par mūsu skolotāju – simtgadnieci. Viktorijas Kursišas dzīve ir harmoniska un piepildīta ar labiem darbiem un domām, viņa ir līdzsvarā ar sevi, ar dabu, ļoti jauks un gaišs cilvēks. Simts gadu, mums tas šķiet ļoti daudz, viens laikmets, bet vai tā domā mūsu simtgadniece. Vēlam skolotājai- simtgadniecei stipru veselību, labklājību, ilgus un laimīgus turpmākos dzīves gadus, radu un tuvinieku mīlestību.
Jānis Belkovskis, bijušais Špoģu vidusskolas direktors, skolotājas Kursišas skolēns no 1968. līdz 1974. gadam
