Sergeja Pavlova mūžs veltīts jaunās sportistu paaudzes audzināšanai
24.01.2026
AKTUĀLI
Teju 40 gadus Špoģu vidusskola bija Sergeja Pavlova otrās mājas, kur viņš rūpējās par skolēnu fizisko rūdījumu, spēja aizraut ar sportu un pavēra jauniešiem ceļu uz panākumiem.
Pats ar sportu sāka nodarboties, vēl mācoties Daugavpils 11. vidusskolā, spēlēja volejbolu, futbolu, trenējās paukošanā. Bet tolaik vēl neredzēja sportu kā savu pamatnodarbi dzīvē. Pēc skolas iestājās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un ieguva fizikas un matemātikas skolotāja diplomu.
Sergejs Pavlovs atzīst, ka nebija plāna būt par sporta skolotāju vai treneri, apsvēris domu kļūt par inženieri. Taču, pateicoties savam paukošanas trenerim Aleksandram Pļaskinam, Sergejs sportam pievērsies daudz nopietnāk, pats sāka trenēt jauniešus. Tolaik paukošana Daugavpilī bija labi attīstīta, te bijuši labākie sportisti valstī. Tagad šo darbu turpina Sergeja bijušie audzēkņi.
No 1985. gada decembra Sergejs Pavlovs sāka strādāt Špoģu vidusskolā gan kā sporta, gan fizikas un matemātikas skolotājs. Paralēli augstskolā ieguva sporta skolotāja kvalifikāciju. Tandēmā ar sporta skolotāju Mariju Šaršuni trenēja jauniešus basketbolā un vieglatlētikā, viņu audzēkņi ieņēma godalgotas vietas Latgalē, Latvijā un pasaulē. “Mēs strādājām kopā, ne tikai es viens. Mēs visu laiku bijām kā komanda. Sportā vajag kā komandai strādāt. Ne es vinnēju, ne skolnieks vinnē, visi kopā.” 2007. gadā Sergejs Pavlovs ieguva Labākā sporta skolotāja titulu novadā.
“Mēs piedalījāmies ne tikai novada čempionātā, arī Latgales un Latvijas čempionātā, viens audzēknis bija Latvijas izlasē. Mēs spēlējām ne tikai basketbolu, arī futbols un volejbolu, bet basketbols vienmēr bijis pirmajā vietā,” saka S. Pavlovs un atklāj, ka pats spēlēt basketbolu iemācījies pēc grāmatām un TV pārraidēm, no sarunām ar treneriem. Strādājot skolā, esot laimējies satikt slaveno Latvijas basketbolisti Uļjanu Semjonovu un ar saviem audzēkņiem uztaisīt kopīgu foto.
Špoģu vidusskolas absolvente un Sergeja Pavlova audzēkne Inese Melne savu skolotāju piemin ar pateicību, jo viņš ļoti daudz iemācījis: “Stundas bija brīnišķīgas, ļoti patika. Klase mums bija liela, gandrīz 30 skolēni, nezinu, kā viņš mūs savāca. Pie skolotāja spēlējām basketbolu, viņš atļāva paspēlēt pirms stundām, ja agrāk atbraucām uz skolu, vai pēc stundām vienmēr ielaida zālē, veda mūs uz dažādam sacensībām. Viņš mums ļoti daudz ko iemācīja, nepadevās, pat ja kaut kas nesanāca, vienmēr atrada pieeju, palīdzēja, pastāstīja, pamācīja, vienmēr centās izvilkt to labāko no cilvēka uz maksimumu. Man sports ļoti patika, ar prieku gāju uz nodarbībām, stundas bija dažādas. Sergejs Pavlovs iemācīja disciplīnu, mācīja trenēties, nepadoties - jo vairāk darīsi, jo labāk sanāks, tas ļoti palīdzēja, motivēja.”
Bijušais Špoģu vidusskolas direktors Jānis Belkovskis uzsver, ka Sergejs Pavlovs bija personība saviem audzēkņiem, viņu vecākiem un saviem kolēģiem. Viņš mācīja ne tikai sportu, iemācīja atbildību, izturību un cieņu.
“Skolotājs stundām vienmēr gatavojās ļoti pārdomāti, cītīgi, stundas bija diezgan radošas. Viņš savu darbu veidoja tā, ka tas bija viens no svarīgākajiem priekšmetiem mūsu skolā. Jo bērni nostiprināja savu veselību un tas iespaidoja mācības arī pārējos mācību priekšmetos. Skolotājam Pavlovam bija ļoti liela atbildības sajūta gan pret bērniem, gan vecākiem un kolēģiem. Man kā vadītājam nevajadzēja uztraukties, vai bērns pēc sacensībām nokļūs mājās, to skolotājs Pavlovs vienmēr nokārtoja. Viņš vienmēr rūpējās, lai bērni arī par gūtajiem panākumiem būtu laicīgi apbalvoti. Ar skolotāju Pavlovu bija patīkami strādāt šajā skolā.
Bez šaubām viens no populārākajiem sporta veidiem skolā bija basketbols. Spoģu vidusskolas komandas regulāri startēja Oranžās bumbas sacensībās, kas bija vienas no populārākajām mūsu republikā. Sergejs ir uzaudzinājis daudzus labus sportistus, kā Vasīlijs Naumovs, Andris Ruskulis, Kārlis Doniks un daudzi citi. Un runājot ar šiem sportistiem, daudzi teica, ka pats galvenais, ko viņiem ieaudzināja skolotājs Pavlovs, ir disciplīna.”
Sergejs Pavlovs atzīst, ka agrāk bērni bija motivētāki sportot, guva panākumus, arī trenējoties vecās skolas mazajā zālē. “Tagad ir mūsdienīga skola, plaša sporta zāle, bet ir citas intereses. Priekšroku dod mobilajam telefonam vai datoram, nevis fiziskai slodzei. Agrāk bija komanda, mūsu meitenes no Špoģu vidusskolas bija novada čempioni. Žēl, ka tagad komandas nav, tikai vīriešu komanda palika. Mazāk bērnu skolā, tāpēc komandas arī nav. Agrāk bija kādas 12 komandas mūsu novadā, Pirmā līga bija, Augstākā līga. Tagad palika 6-7 komandas mūsu novadā,” saka Sergejs Pavlovs. Taču viņš ir gandarīts par saviem audzēkņiem, kuri gūst panākumus tālāk, spēlē vīriešu komandā pagastā, novada vai valstī, spēlē veterānu komandās. “Man patīk, ka ar viņiem nav bijis velti pazaudēts laiks. Tas ir mans rezultāts. Galvenais, lai viņiem veselība,” saka S. Pavlovs.
Špoģu vidusskolā Sergejs Pavlovs nostrādāja 39 gadus. Tagad viņš trenera un pedagoga darbu nolicis malā, tiesā dažāda mēroga sacensības, galvenokārt Augšdaugavas novadā. Kopš 1991. gada kopā ar viņu sacensības tiesā arī Aivars Liepa, kurs savu kolēģi raksturo kā ļoti principiālu: “Viņš ka skolotājs vienmēr gribēja, lai viss būtu labākajā kārtībā, viņam vienmēr vajadzēja, lai būtu maksimums, lai būtu pirmajās trīs vietās. Ja kaut ko izdomāja, uzstāja uz savu, bērnus iemācīja vienmēr, kā vajag darīt, pats mācēja parādīt, bija stingrs, stundās vienmēr bija kārtība.”
Katru trešdienu Sergejs dodas uz Vaboles pamatskolu palīdzēt sporta organizatoram Aldim Rokjānam vadīt sporta nodarbības jaunākā vecuma bērniem, kas viņam ir pavisam jauna pieredze. Sergejs uzskata, ka nav svarīgi, vai bērns savu dzīvi saistīs ar lielo sportu, galvenais, lai viņam patīk, jo tas uzlabo veselību. Ja sanāk laiks, Sergejs Pavlovs uzspēlē ar novada puišiem basketbolu vai florbolu.
“Kas ir dzīve? Tas ir virziens. Man ļoti patīk. Tāpēc es visu laiku strādāju,” saka Sergejs Pavlovs.
***
Sergejam Pavlovam pasniegta balva sportā nominācijā “Mūža ieguldījums sportā” - par ilggadēju darbību novada sporta dzīvē, par ieguldījumu basketbola attīstībā novadā, par ilggadēju ieguldījumu novada bērnu un jauniešu fiziskajā attīstībā, par veselīga dzīvesveida popularizēšanu starp novada jauniešiem un bērniem, par novada popularizēšanu Latvijā.
