Olesja Ņikitina: “Esmu absolūta sava novada patriote”

2025. gada pašvaldību vēlēšanās Augšdaugavas novada pašvaldības domē no Daugavpils novada partijas saraksta tika ievēlēta Olesja Ņikitina. Tās jau ir trešās pašvaldību vēlēšanas, kurās viņa startē. 2017. gadā tika ievēlēta par domes deputāti no “Saskaņas” saraksta, 2021. gada vēlēšanās startēja jau ar Daugavpils novada partiju, bet pietrūka pavisam nedaudz balsu. Šoreiz veicās daudz labāk, turklāt ar deputātu balsojumu Olesja tika ievēlēta arī par domes priekšsēdētāja neatbrīvoto vietnieci. Taču pamatdarbs joprojām ir vadīt Jaunatnes lietu daļu.

- Kāda ir Jūsu motivācija iet politikā?

Laikam gribēju lauzt stereotipu, ka politikā ir tikai veci cilvēki, kas nelaiž jaunos, un ka vietas sadalītas. Augšdaugavas novadā tā nav, domes vadība piesaista darbam pašvaldībā jaunus cilvēkus, jo īpaši tos, kas dzīvo, mācās novadā. Šajās pašvaldību vēlēšanās bija patīkami redzēt, ka politisko partiju sarakstos bija vērojama paaudžu maiņa, jaunatne iet kopā ar pieredzi, kas tiek nodota jaunajiem politiķiem. Mēs daudz ko nezinām, neprotam. Darbs pašvaldībā ir ļoti nopietns, un atbildīgs, te jāliek malā subjektivitāte, jāpieņem objektīvs lēmums, kurš dažkārt pašai nepatīk, bet tas jādara. Pašlaik mēs gūstam pieredzi no kolēģiem, kuri pamāca, konstruktīvi kritizē, tas ir ļoti vērtīgi, ir ļoti laba sadarbība ar nodaļu vadītājiem. Kļūstot par deputātu, nevar uzreiz visu prast un zināt, tāpēc svarīgi strādāt saliedētā komandā, kas var ieteikt un palīdzēt.

• Kāpēc Jūs pieņēmāt savulaik lēmumu mainīt piederību politiskajam spēkam?

Daugavpils novada partijas darbība, vīzija, mērķis ir tendēts tieši uz novada attīstību, iedzīvotājiem. Ar šo komandu bija vairāk iespēju strādāt novadā, aktīvi darboties, pierādīt sevi ar darbiem. Piederība novadam kļuvusi vēl lielāka, strādājot tieši ar šo komandu.

• Ko nozīmē būt par t.s. neatbrīvoto vietnieci?

Tas ir liels gods un arī izaicinājums tikt ievēlētai šādā nopietnā amatā, kad jāpārstāv novads. Es un mans kolēģis Reinis Līcis esam ievēlēti kā neatbrīvotie vietnieki, oficiāli strādājam tad, kad novada domes priekšsēdētājs un pirmais vietnieks nevar būt klātienē, bet ne tikai, mēs brīvprātīgi strādājam, gandrīz katras brīvdienas esam kādā novada pasākumā, cenšamies aptvert visu novada teritoriju, lai cilvēki redz un zina, ka mums ir svarīgi, ko viņi dara. Ne tikai darbdienās, bet arī brīvdienās mēs aktīvi strādājam, komunicējam ar iedzīvotājiem pagasta un novada mērogā.

• Kādas jomas Jums ir uzticētas kā vietniecei?

Man ir uzticēta izglītība, kultūra un sports, esmu Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja. Šī joma man ir ļoti tuva, jau 15 gadus strādāju jaunatnes jomā, kas cieši saistīta ar skolām, izglītības iestādēm, Mūzikas un mākslas skolām, jauniešu centriem, sadarbība turpinās, bet padziļināti. Ir jādomā ne tikai par projektiem un aktivitātēm, bet arī par skolēnu skaitu, par skolu tehnisko nodrošinājumu, skolu gatavību, pedagogu trūkumu un citām svarīgām lietām, kas saistītas ar izglītību.

Viens no pirmajiem darbiem – es izbraucu visas izglītības iestādes ar mērķi pakomunicēt ar pedagogiem, direktoriem, lai saprastu, ar kādām problēmām un izaicinājumiem viņi saskaras ikdienā, redzēt, ar kādu sirdsdegsmi strādā mūsu iestāžu vadītāji un skolotāji. Jāteic paldies, ka viņi ir, jācenšas motivēt un iedrošināt strādāt. Mūsdienās bērni ir dažādi, pieejai jābūt atšķirīgai, skolotājs spēj būt arī psihologs, sociālais pedagogs, vecāks, aprūpētājs. Skatoties uz to visu, saprotu, cik vērtīgu un milzīgu darbu dara mūsu skolotāji.

• Kādu redzat savu iespējamo pienesumu, strādājot šajā sasaukumā?

Man patīk strādāt ar skolām, pedagogiem, audzēkņiem, veidot kopīgus projektus, organizēt kopīgus pasākumus, būt piederīgai novadā. Prieks, ka vecāki ieklausās, sāk sūtīt bērnus uz novada skolām, prieks, ka varu aktivizēt jaunatnes politiku novadā, renovēt, labiekārtot jauniešu pulcēšanās vietas, kur nāk arī jaunākie bērni, viņiem ir iespēja tur aktīvi rosīties. Es negāju ar konkrētu vīziju, nesolīju uzcelt multifunkcionālu centru, bet var strādāt pa mazam, sākot ar ciematu labiekārtošanu. Prieks, ka iedzīvotāji uzrunā, raksta, lūdz kaut ko izdarīt. Komunikācijai ar iedzīvotājiem ir liela pievienotā vērtība.

• Kā pašvaldībai būtu jāveido šī komunikācija ar iedzīvotājiem? Varbūt jārīko tikšanās?

Būtu labi, ja klātienes tikšanos formāts aktivizētos ne tikai pirms vēlēšanām. Iedzīvotāji pateicīgi, ka dialogs turpinās arī pēc vēlēšanām. Dažreiz cilvēks vienkārši pienāk klāt uz ielas un apjautājas, piemēram, kur iesniegt iesniegumu, jo informatīvā telpa ļoti plaša, grūti orientēties. Esmu par to, lai būtu klātienes dialogs, no e-pasta, telefona esam visi noguruši, iedzīvotājiem gribas atnākt parunāties. Tikšanās ar iedzīvotājiem ir jāaktualizē ne tikai tad, kad jāatrisina konkrēti jautājumi, piemēram, par teritorijas plānojumu vai objekta būvniecību. Kāpēc tagad ir vērtīgi braukt apmeklēt pasākumus? Jo pasākumā mēs varam ne tikai noklausīties koncertu, bet runāt ar iedzīvotājiem. Cilvēki nāk uz pieņemšanām, runā par konkrētām problēmām, viņi neprasa daudz, nenāk ar globālam problēmām, to visu var atrisināt kopā ar pašvaldības speciālistiem.

• Jau 15 gadus Jūs vadāt jaunatnes darbu novadā. Kas  ir mainījies šajā jomā un kā mainās paši jaunieši?

Aktīvs jaunietis novadā ir bijis vienmēr. Jāteic, ka gandrīz visi jaunatnes lietu speciālisti ir pirmie aktīvie jaunieši, ar kuriem es uzsāku darbu. Ar 2011. gadu valsts līmenī tika ierosināts veidot struktūras darbā ar jaunatni. Augšdaugavas novadā jaunatnes darbs unikāls ar to, ka ir mobils, nevis jaunietis nāk pie mums, bet mēs pie viņa. Varbūt daži nesaprot, kāpēc katrā pagastā vajag jauniešu pulcēšanās vietu. Mūsu novada teritorija ir ļoti specifiska, apkārt pilsētai, lai jaunietis atbrauktu uz tuvāko pulcēšanās vietu, jāmēro 15-20 km, tāpēc jaunatnes lietu speciālists strādā uz vairākiem pagastiem, jaunietis zina, kurā dienā un laikā pie viņiem atbrauks un varēs ar viņiem aktīvi strādāt. Arī pasākumus cenšamies organizēt visā novada teritorijā – ja netiek uz vienu, tad zina, ka varēs tikt uz pasākumu citviet. Man prieks, ka esam izauguši no lokāliem pasākumiem jauniešiem, kā atpūtas vakars vai diskoballe, pasākumi tiek apaudzēti ar saturu, speciālisti mācās, ir iedibinātas spēcīgas kopīgu pasākumu rīkošanas tradīcijas. Jaunatnes salidojumi ir aktuāli jau 15 gadus, jaunieši gaida, bet vietu skaits ierobežots, tāpēc brauc labākie no labākajiem. Jaunatnes gada balva, kuru jaunieši saņem par savu aktivitāti, ļoti uzmundrina.

• Kādi ir lielākie izaicinājumi darbā ar jauniešiem?

Pandēmija mums ir atstājusi lielu, negatīvu mantojumu, jaunietis, pats negribot, mainījies, darba jāizmanto citas metodes un pieejas. Pirmspandēmijas jaunieši nāk paši, piedāvā iniciatīvas, bet ar tiem, kuri pašlaik ir 8.-9. klasē, darbs ir grūtāks. Viņi vēlas iegrimst virtuālajā realitātē, vairāk piesaista mājās sēdēšana, soctīkli nevis klātienes saruna. Vilkšana no mājām, no savas telpas ir visgrūtākā. Jaunieši neuzskata par svarīgu runāt, domā, ka klusēšana ir norma. Pasākumos sāk justies nekomfortabli, baidās. Jauniešu kopumā paliek mazāk. Strādājam ar visiem, kas ir, visi ir mīļi un gudri, bet katram vajag citu pieeju. Lauku jaunietis atšķiras no pilsētnieka, ir citas vērtības un vajadzības. Jaunatnes lietu speciālists vienmēr ir uz vietas, ir situācijas, kuras kolēģi uz vietas pārvalda labāk.

Jaunatnes darbā ļoti vērtīgi ir tas, ka mēs koordinējam vasaras nodarbinātības programmu, tā ir svarīga joma, kas jāattīsta, iespējams, vajag citus mehānismus ieviest. Grūti pieņemt joprojām vienoto reģistru, ir vairāk laika jāveltī informatīvajam atbalstam, jaunieši joprojām nāk uz pagastu, nokavē pieteikšanās termiņus un paliek bez darba. Šī joma ļoti pieprasīta, mums nepietiek finansējuma, lai pieņemtu visus, kas grib strādāt.

Sadarbībā ar pašvaldību jādomā par sporta infrastruktūras uzlabošanu, jaunietim ir svarīgi savā pagastā nodarboties ar sportu, tas bieži ir veiksmīgs mehānisms, kā uzrunāt jaunieti. Jauniešiem ir ļoti svarīgi apmaiņas braucieni, mēģināsim aktīvāk izmantot ERASMUS + iespējas ar citām valstīm un pašvaldībām.

• Vai ir iespēja atkal organizēt jauniešu vasaras nometnes?

Organizēt nometni ir ļoti grūti, tā nav tikai programma, bet liels administratīvais, papīra darbs, atļaujas utt. Protams, mums ļoti izpalīdz Attīstības nodaļas projektu aktivitātes, kuru ietvaros var organizēt nometnes. Pērn bija pieredze, kad biedrība uzņēmās vairāku nometņu organizēšanu. Mani kolēģi izgājuši nometņu vadītāju kursus, saņemtas apliecības. Ja mēs rīkojam nometni, tad viņi strādā tur, tāpēc liela problēma ir tieši resursi. Bērnu nometnes ir ļoti pieprasītas, vecāki izmanto iespējas nodarbināt bērnus vasarā. Ja izvēlamies kādu izglītības iestādi, tad tai vasarā jāstrādā, lai gan fiziski jau ir atvaļinājumos. Šis ir viens no izaicinājumiem, kas pietrūkst novadā vasarā. Uz nākamo gadu skatīsim projektu iespējas, centīsimies vismaz dažas nometnes vasarā ieplānot budžeta ietvaros.  

• Ka izskatās situācija ar skolu tīklu nākamgad?

Pašlaik ir daudz maz stabili, pirmsskolas vecuma bērnu paliek mazāk, tā ir demogrāfiskā situācija, kuru nevaram ietekmēt. Priecē, ka skološanās gaitā skolēni nāk uz novada skolām no pilsētas, citām pašvaldībām. Tas palīdz noturēt skolēnu skaitu. Mēs nerunājam par kādas skolas likvidēšanu, visas pastāv un turpina īstenot programmas. Pirmsskolas bērnu kļūst mazāk, bet tie ir potenciālie pirmklasnieki. Šogad pirmklasnieku skaits dažās skolās priecē. Smagāka situācija ar vidusskolām. Pēc 9. klases skolēns vairāk tendēts izvēlēties profesionālo ievirzi, te mums veiksmīgi palīdz Višķu tehnikums un Bebrenes Profesionālā vidusskola. Salienas vidusskolā skolēnu skaits sarūk un ar laiku būs jādomā risinājums.  

Direktori aktīvi strādā, spēj atrast speciālistus, dalās ar pedagogiem. Viss saistīts ar attālumu. Speciālisti no pilsētas izvēlas tuvākas darbavietas. Taču visas vakances ir nokomplektētas. Priecē, ka nāk gados jauni skolotāji, bieži vien mūsu skolu absolventi. Ceru, ka viņi spēs noturēties tik intensīvā darba vidē. Klases ir mazākas kā pilsētā, bet mācību programmas un standarti visu laiku mainās, skolotājam jāpielāgojas, jāprot ielikt tematisko saturu. Grūtāk ir ar STEM jomas pedagogiem.

Strādājot stipendiju piešķiršanas komisijā, priecē, ka studenti gatavi strādāt novada skolās. Stipendijai pieteicies viens topošais bioloģijas skolotājs.

• Ko no savas puses pedagogu piesaistei piedāvā pašvaldība?

Pašvaldība iedala dzīvokļus no dzīvojamā fonda, skolotāji tiek apdrošināti, skolā nodrošinātas atpūtas telpas, direktors pielāgojas, ja skolotājs strādā vēl citā skolā, aizstāv skolotājus kā savus bērnus, jo viņi tiešām ir zelta vērti. Pašvaldība piedāvā ļoti daudz iespēju mācīties, profesionālās pilnveides kursus, pieredzes apmaiņas braucienus, skolas piedalās ERASMUS+ programmā.

• Viena no apspriestākajām jomām novadā ir kultūra. Nesen arī tajā notikušas reformas. Vai vēl ir lietas, kas nav atrisinātas?

Manā darbā vienmēr bijusi cieša sadarbība ar kultūras jomu un labs komandas darbs arī ar Kultūras pārvaldi. Man vēl bija maz laika tajā visā iedziļināties un izprast mehānismus, bet, vērojot notiekošo kultūrā, domāju, ka darba vēl daudz. Arī iekšējā motivācija organizēt kultūras pasākumus pagastos ir atšķirīga. Kultūrā strādā profesionāli, zinoši speciālisti. Šķiet, ka savstarpējā komunikācija kļuvusi daudz produktīvāka. Kultūras darbinieki, apvienību pārvaldes veido dialogu, organizē tikšanās. Reorganizācija paredz, ka kultūra tagad ir liela ģimene kopā ar tūrismu. Ir jāpiestrādā pie pasākumu tematiskā konteksta, jāmēģina mainīt formas, jārāda iedzīvotājiem citi pasākuma formāti. Biju ļoti patīkami pārsteigta par klasiskās mūzikas koncertu Medumos, Lašu baznīcā un apmeklētību. Novada iedzīvotāji ir dažādi, jāizjūt tā nots, ko viņš sagaida. Lielākie pasākumi tiek organizēti profesionāli, detalizēti tiek domāts. Protams, tehniskais nodrošinājums ir tāds, kā ir. Nav jābūt tendētiem uz lieliem pasākumiem, jādomā par vietējiem, mājīgiem pasākumiem, kur sabrauc tuvākie pagasti. Naujenes apvienības svētki ir labs piemērs, kā var uzrunāt dažādu auditoriju, tas tikai jāsajūt un jāsaprot, kādus paņēmienus izmantot, ar ko piesaistīt. Kultūras darbinieki vienmēr mācās, brauc pieredzes apmaiņā, ievieš jaunas metodes. Jāprot pieņemt konstruktīvu kritiku. Novads piedāvā plašu kultūras programmu, katras brīvdienas notiek dažādas aktivitātes. Varam lepoties ar lielajiem tradicionālajiem svētkiem, šogad veiksmīgi atdzima “Muzykys Skrytuļs”. Bet viss atduras resursos, dažreiz viens cilvēks pasākuma ietvaros strādā vairākus darbus, kas veicina izdegšanu, par to ir jādomā.

• Ir izskanējusi doma ņemt piemēru no citām valstīm un pamazām kultūru nodot biedrību rokās.

Domāju, ka pašlaik biedrībām uzlikt kultūras pasākumu organizēšanu nebūtu laba doma. Novadā darbojas aktīvas biedrības, tām ir tematiski pasākumi katru gadu. Mēs varam deleģēt uzdevumus vai funkcijas biedrībām, bet pavisam atdot tās funkcijas - nē. Biedrības ir vairāk lokālas. Ja uzliksim kādai biedrībai organizēt Augšdaugavas svētkus, diez vai tas izdotos. Jo tie ir resursi, mēs tam neesam gatavi. Mums ir aktīvas kopienas, kas darbojas lokāli, piedalās kā partneri lielāku pasākumu organizēšanā, biedrības ir lieli palīgi.

• Vai ir plānots atjaunot novada dienas?

Pagaidām par to netiek runāts, jo šī vasara bija piesātināta ar lieliem pasākumiem. Sastādot darba plānu, saprotam, ka ne fiziski, ne finansiāli nevarēsim pavilkt vairākus lielos novada pasākumus, tāpēc miksējam – vienā gadā viens, citu gadu cits. Bet tradīcija netiek pazaudēta. Novadu dienu koncepts rīkot tās pilsētā bija veiksmīgs tiem, kas sabrauc no visām pusēm, tas deva iespēju mūsu ražotājiem piesaistīt novada un pilsētas iedzīvotājus. Kā atrast kopsaucēju un piesaistīt maksimāli daudz iedzīvotāju, par to ir jādomā. Personīgi man gribas, lai novada dienas notiek novada teritorijā. Tas varētu būt ceļojošs pasākums. Tuvojas gada nozīmes pasākumu plāna un budžeta veidošana, tāpēc sāksim darbu pie koncepcijas izstrādes.

• Kas Jums dzīvē ir vissvarīgākais?

Esmu absolūta sava novada patriote. Mans lepnums ir mani bērni, kas dzīvo ar mani Naujenes pagastā kopā ar maniem vecākiem, kuri man palīdz un dod maniem bērniem visu labāko. Esmu par kvalitatīvu izglītību mūsu novada skolās, tā kā bija grūti izvēlēties vienu labāko, abi bērni mācās dažādās skolās – Locikos un Naujenē.

Evelīna ir daiļslidotāja un vieglatlēte, veiksmīgi apmeklējam Augšdaugavas novada sporta skolu, mums ir veiksmīga sadarbība ar novada treneriem Hodakoviem, jūtu lielu viņu atbalstu un bērna motivāciju, viņiem ir svarīgs katrs bērns. Dēls Matvejs nodarbojas ar brīvo cīņu, dažreiz to dara piespiedu brīvprātīgi, nav tik motivēts kā meitiņa, bet paldies treneriem – tā ir disciplīna, cieņa, sapratne, ka jādara. Viņš ir liels lauksaimnieks, palīdz vectēvam piemājas saimniecībā, rosās bišu dravā. Mēs esam piederīgi Naujenes pagastam, mācam savus bērnus būt patriotiem un mīlēt savu valsti, cienīt tradīcijas. 

***

Olesja Ņikitina absolvējusi Vecpils vidusskolu un Daugavpils Mūzikas vidusskolu, pabeidza Daugavpils Universitātē akadēmiskās krievu filoloģijas studijas, iegūts doktora grāds programmā “Valodniecība un literatūrzinātne”. Pašlaik studē DU doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes” un raksta disertāciju par sporta skolotāju profesionālo pilnveidi. Darbojas partnerības „Kaimiņi” padomē, ir Daugavpils novada partijas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Teksts, foto: I. Minova