Noslēgusies Sēlijas kultūras kanona vērtību apzināšana

Līdz 1. februārim ikvienam bija iespēja pieteikt savas vērtības Sēlijas kultūras kanonam. Tiešsaistes anketu aizpildījuši 86 respondenti, kas kopā ar 2025. gadā klātienes fokusgrupās fiksētajiem viedokļiem veidos Sēlijas kultūras kanona sarakstu. Ar to varēs iepazīties 2026. gada rudenī.

Sēlijas kultūras kanona anketu tiešsaistē aizpildījuši 86 respondenti, kas sastāda 0,25% no Sēlijas vēsturiskās zemes mazpilsētu un pagastu iedzīvotāju skaita. Sniegtas atbildes uz 37 vaicājumiem, tādējādi kopumā ar anketas palīdzību iegūtas 3145 atbildes.

58,1% uzskata, ka ir ļoti nepieciešams izveidot Sēlijas kultūras kanonu – viņi atzīmē, ka ir būtiski stiprināt Sēlijas iedzīvotāju pašapziņu un celt Sēlijas prestižu Latvijas kultūras telpā. Vēl 29,1% pauž viedokli, ka tas ir nepieciešams, jo palīdzēs pašiem apzināties Sēlijas vērtības. Kā bezjēdzīgu vai mazsvarīgu to novērtējuši vien 5,8% respondentu.

Kā nozīmīgākās nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iedzīvotāji minējuši savējo sadarbību, kad pakalpojumi Sēlijā tiek sniegti tad, kad pazīstams starpnieks piesaka apmeklējumu (23,3%), dabas baznīcu, uzsverot sēļu pagāniskās tradīcijas ārpus kristīgās baznīcas ēkām (23,3%), kā arī dzīvošanu “salās” – apdzīvojuma struktūru viensētu grupās un skrajciemos izcēluši 22,1% respondentu.

Ceturtā daļa jeb 26,7% šo dzīvošanu “salās” minējuši arī kā galveno elementu, kas palīdzējis saglabāt Sēlijas reģionālo identitāti. Tam pievienojas 20,9% atbilžu, norādot, ka identitāti ļāvusi saglabāt pati Sēlijas daba – meži, purvi, pauguri un applūstošas pļavas, kas dzīvošanai un lauksaimniecībai derīgo zemi sadala nelielās “salās”. Savukārt 22,1% min, ka Sēlijas vēsturiskās zemes dabiskās robežas – Daugava, Taurkalnes mežu masīvs, robeža ar Baltkrieviju un Lietuvu – ir tās, kas ļāvušas noturēties novada savpatībai.

Par izcilākajām Sēlijas personībām vēsturē visbiežāk minēts vācbaltiešu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš un medicīnas profesors Pauls Stradiņš. Bet atsevišķi respondenti norādījuši arī Aspaziju, Dainu Alužāni un pat Krievijas ķeizarieni Katrīnu Lielo.

Kā nozīmīgākos mūsdienu sabiedriskos procesus iedzīvotāji minējuši vienotas Sēlijas informatīvās telpas veidošanu, kas svarīga 33,7% cilvēku, kā arī publisku Sēlijas karoga lietojumu – to norādījuši 22,1%. Kā svarīgāko gada notikumu vairāk nekā ceturtdaļa izcēluši Mājas kafejnīcu dienas Sēlijas salās, kā arī tautas mākslas svētkus "Sēlija rotā", kas tiek svinēti katru otro gadu.

Visi iedzīvotāju paustie viedokļi tiks analizēti un būs par pamatu Sēlijas kultūras kanona sarakstam. Pirmo reizi tas tiks prezentēts Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā 2026. gada rudenī, kā arī brīvi pieejams ikvienam Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Sēlijas kultūras  kanonu veido biedrība “Ūdenszīmes” projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” ietvaros. Tā izveidi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.