Noņemts vēsturiskais Berķeneles luterāņu baznīcas vējrādis

30. septembrī Augšdaugavas novadā tika veikts nozīmīgs kultūras mantojuma saglabāšanas darbs – no Berķeneles (Birķineles) luterāņu baznīcas torņa spices tika veiksmīgi noņemts unikāls, 17. gadsimtā darināts vējrādis, kas reģistrēts kā valsts nozīmes kultūras piemineklis (Nr. 3257). Vējrādis ir dekorēts ar Felkerzāmu dzimtas ģerboni, iniciāļiem un gadskaitli “1649”, un uzskatāms par vienu no senākajiem un vērtīgākajiem šāda veida objektiem Latgales reģionā.

Šī projekta īstenošanu koordinēja Augšdaugavas novada kultūras mantojuma eksperte Skaidrīte Kaļķe ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras mantojuma pārvaldi, piesaistot finansējumu no valsts budžeta programmas “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programma 2025”.

Lai izvēlētos piemērotāko darbu veicēju, pašvaldība organizēja pretendentu izvērtēšanas procesu, kura rezultātā par uzticamāko un profesionālāk sagatavoto piedāvājumu tika atzīts SIA “Alberts GS”. Uzņēmums nodrošināja vējrāža noņemšanu ar augstu precizitāti un ievērojot visus kultūras pieminekļu aizsardzības un drošības standartus.

Ņemot vērā baznīcas torņa konstrukcijas nestabilo stāvokli un vējrāža trauslumu, darbs bija tehniski izaicinošs. Tomēr viss process noritēja rūpīgi plānoti, profesionāli un ar atbildīgu attieksmi. Vējrādis pašlaik ir drošā glabāšanā, un tiek apsvērta tā restaurācija un iespējama publiska eksponēšana.

“Šis darbs nebija tikai tehniska nepieciešamība – tā bija cieņas izrādīšana mūsu novada kultūrvēsturiskajam mantojumam. Esam gandarīti, ka šis sarežģītais un jutīgais process tika īstenots augstā līmenī,” uzsver novada kultūras mantojuma eksperte Skaidrīte Kaļķe.

Par Berķeneles luterāņu baznīcu

Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca atrodas Birķineļos, Kalkūnes pagastā, uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4460 006 0128. Zemes īpašuma tiesības ir nostiprinātas Augšdaugavas novada pašvaldībai.

Šī vieta glabā dziļas garīgās un kultūrvēsturiskās saknes. Jau 1569. gadā Birķineļos atradusies luterāņu koka kapliča – viena no pirmajām šāda veida garīgajām celtnēm Latgales teritorijā.

1783. gadā kapličas vietā tika uzcelta mūra baznīca, taču tā tika nopostīta 1812. gada kara laikā, kad apvidū ienāca Napoleona karaspēks.

Tagadējā baznīcas ēka celta 1830. gadā par grāfa Frīdriha fon Klopmana līdzekļiem, un tā līdz mūsdienām saglabājusies kā arhitektonisks un kultūrvēsturisks piemineklis. Tā ir viena no vecākajām luterāņu baznīcām Daugavpils novadā.

Baznīca cieta Pirmā pasaules kara laikā un vēl 1930. gados nebija pilnībā atjaunota. Tomēr dievkalpojumi tajā notika arī pēc Otrā pasaules kara – Evanģēliski luteriskā draudze darbojās līdz 1963. gadam.

1948. gadā baznīcai tika pasūtīta altārglezna “Kristus augšāmcelšanās”, ko uzgleznoja mākslinieks Jēkabs Bīne, pazīstams ar saviem nacionālā romantisma un sakrālās mākslas darbiem. Šobrīd šī glezna atrodas Daugavpils luterāņu baznīcā, kur tā turpina kalpot garīgām vajadzībām.

Pēc draudzes darbības izbeigšanas ēku pārņēma vietējais kolhozs, kur tika ierīkotas graudu kaltes, dzirnavas un klēts. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados luterāņu draudze īpašuma tiesības uz baznīcu neatjaunoja.

Šobrīd baznīca nedarbojas kā dievnams, ēka atrodas pamestā un avārijas stāvoklī, taču tās apkārtne regulāri tiek sakopta ar Berķeneles Raiņa muzeja darbinieku gādību. Neskatoties uz fizisko stāvokli, baznīca joprojām ir vēsturiski nozīmīga vieta, kas glabā atmiņas par vairākām paaudzēm un dažādiem vēstures laikmetiem – no Reformācijas līdz mūsdienām.

Baznīcai ir arī izcila kultūrvēsturiska vērtība, jo tā cieši saistīta ar vācbaltiešu Felkerzāmu dzimtu, kas 17.–19. gadsimtā ietekmēja šī novada kultūras un saimniecisko attīstību. No vēl senākās – 17. gadsimta – baznīcas saglabājies vējrādis ar gadskaitli “1649”, kas apliecina šīs vietas vēsturisko nepārtrauktību.

Kopš 2017. gada baznīcai piešķirts reģionālas nozīmes valsts kultūras pieminekļa statuss (Nr. 9194). Tomēr ēkas tehniskais stāvoklis ir kritiski slikts – konstatēta mūra erozija, bojātas koka konstrukcijas, trupes pazīmes, caurs jumts un stipri bojāta torņa spice, kas padarīja vējrāža stāvokli īpaši apdraudētu.

Veicot vējrāža demontāžu, Augšdaugavas novada pašvaldība apliecinājusi savu rūpi par šī unikālā kultūras mantojuma saglabāšanu, sperot nozīmīgu soli tā aizsardzībā nākamajām paaudzēm.