Naujenes pamatskolā šogad balvas saņēma trīs pedagogi

Ik gadu Skolotāju dienā Augšdaugavas novada skolotāji saņem atzinību par savu darbu, tiek pasniegtas balvas “Gada skolotājs” un “Lieliskākais pedagogs”. Uz Naujenes pamatskolu šogad aizceļojušas veselas trīs balvas.

Katram jādod iespēja

Balvu “Gada pedagogs” nominācijā “Iespēju spārni” saņēma logopēde un bibliotekāre Ilze Ozola par augstu profesionalitāti bērnu ar īpašām vajadzībām unikālo spēju attīstībā, veicinot iekļaujošu izglītību. Skolotāja trīs gadu laikā ir sevi apliecinājusi kā izcilu un atbildīgu sava darba profesionāli. Ikdienā, vairāk strādājot ar bērniem ar speciālām vajadzībām, skolotāja spēj ieraudzīt katra unikālās spējas un talantus, palīdzot tiem attīstīties un nostiprināt ticību saviem spēkiem, kā arī veicinot iekļaujošo izglītību skolā. Viņa ne tikai sniedz atbalstu skolēniem, bet arī iedvesmo kolēģus ar savu enerģiju, atsaucību un pozitīvo attieksmi.

Studijās Rīgā Ilze ieguvusi ģeogrāfijas bakalauru un pirmsskolas pedagoga diplomu. Jau tolaik radusies interese par logopēdiju. Kādu laiku strādāja Rīgā par pirmsskolas skolotāju, bet pandēmijas laikā ar vīru uzcēla māju savā dzimtajā Izvaltā un nolēma tur atgriezties. Vēl dzīvojot Rīgā, Ilze vēlējās kādas pārmaiņas dzīvē un atzīst, ka Dievs viņu uzklausījis. Uzzinājusi, ka Latgalē ļoti trūkst logopēdu, atgriezusies pie domas studēt un iestājās neklātienē RTU Liepājas akadēmijā, pašlaik jau ir pēdējā kursā un raksta bakalauru par medicīnisku tēmu – cik saprotama ir runa bērniem ar slēpto šķeltni. Tēma sarežģīta, vairums literatūras ir angļu valodā, bet esot interesanti. Studijas ir ļoti intensīvas, lielākoties attālinātas, bet sešas reizes gadā Ilze nedēļu pavada, cītīgi mācoties Liepājā. Otrdienas Ilzei ir bakalaura rakstīšanas dienas, tagad sācies arī prakses laiks studijās.

Jau trešo gadu Ilze strādā Naujenes pamatskolā, kur palīdz bērniem tikt galā ar runas problēmām, darbojas ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Ilze skolā izveidojusi teātri, kurā iekļauj bērnus ar logopēdiskām problēmām, tajā darbojas 15 bērni. “Dažreiz viņi nevar piedalīties citos priekšnesumos, bet teātrī viņi dabū kādu lomu, vai tās būtu pelītes vai cita loma, kurā viņi sevi var parādīt publikai, audzēt pašapziņu un pierādīt, ka viņi var. Ir ļoti svarīgi ieraudzīt bērna grūtības un pateikt, ka viņam sanāk,” saka Ilze. Ar dažādu vingrinājumu, rotaļu un spēļu palīdzību viņa palīdz bērniem attīstīt runu. Piemēram, skečā “Vārnu teātris” ar skaņām krā-krā bērniem bija jāpastāsta, kā viņš nosvinējis savu dzimšanas dienu. Pašlaik teātris gatavo Latvijas Valsts svētku koncertu un skeču ar Raiņa un Jāzepa Osmaņa dzeju, tāpat jau sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Teātris piedalās arī novada Teātra dienās. Talkā nāk arī citi pedagogi, palīdzot piemeklēt mūziku un izgatavot tērpus.

Ilze teic, ka mūsdienās logopēdiskas problēmas ir ļoti daudziem bērniem, pirmajā klasē 90% bērnu ir valodas attīstības traucējumi. Iemesli ir dažādi, ja tās nav anatomiskas novirzes, tad situāciju var uzlabot, taču liela esot arī vecāku loma un iesaiste, svarīga valodas vide un komunikācija mājās.

Ilze paralēli strādā arī Daugavpils 24. pirmsskolas izglītības iestādes logopēdiskajā grupiņā par pedagoga palīgu, no šī gada arī pārņēmusi bibliotekāres pienākumus Naujenes pamatskolā, kas esot jauns izaicinājums, jo mēneša laikā bija jāapgūst jauna profesija. Viņa cenšas dažādiem paņēmieniem ievilināt bērnus bibliotēkā un mudina paņemt rokā grāmatu, iesaista Bērnu žūrijā. Ar teātra dalībniekiem dalās pārdomās par izlasīto, lasa dzejoļus.

Savā darbā Ilze vēlas redzēt rezultātu, ka bērnam kaut kas sanāk un ar katru reizi labāk. Ne vienmēr viss padodas viegli, dažkārt bērni nevēlas darboties, tāpēc jāprot motivēt, iesaistīt.

Spēku Ilze smeļas ticībā, pārlapojot Bībeli, kur meklē sev vērtīgas atziņas. Tas ļauj rast atbildes uz jautājumiem un stiprina.

Ilze rod laiku arī uzkopt dārzu ap māju, kur aug dažādi košumkrūmi, puķes, ir siltumnīca. Abi ar vīru savu laiku un mīlestību velta krustdēlam, kas bieži iebrauc ciemos un labprāt ļaujas smelties dažādas dzīves gudrības.

Saņemot balvu, bijušas prieka emocijas, gandarījums, ka viņas darbs ir novērtēts. “Man patīk pats balvas nosaukums, jo mēs nekad nezinām, kur būs kādas iespējas, kā viss izvērtīsies un kur varam lidot. Paldies kolēģiem, kuri ieraudzīja un novērtēja.”

Skolēnu drošais plecs

Naujenes pamatskolas sākumskolas skolotāja Ingrīda Bleidele saņēma balvu “Gada pedagogs” nominācijā “Drošais plecs” par iejūtību un tālredzību personības attīstībā, veicot audzināšanas vai arī atbalsta personāla darbu. Skolotāja Ingrīda 34 darba gadu laikā ar sirsnību un neatlaidību veido skolēniem zināšanu, vērtību un prasmju pamatus, rūpējas ne tikai par skolēnu akadēmisko attīstību, bet arī palīdz bērniem radoši izpausties un atklāt savus talantus, uzklausa skolēnus un vecākus, meklē risinājumu. Viņa ziedo savu laiku, lai palīdzētu skolēniem sasniegt augstākus mērķus un gūt pārliecību par savu varēšanu. Viņas audzēkņu panākumi ir vislabākais skolotājas darba apliecinājums.

Ingrīda stāsta, ka kļūt par skolotāju nolēmusi, kad pati mācījās Vaboles vidusskolā. Uz to pamudinājuši fantastiskie pedagogi, kas viņai bija īsts paraugs. Apsvēra iespēju studēt Liepājā par sākumskolas vai pirmsskolas pedagogu, bet atturēja tālais ceļš, tāpēc izvēlējās studēt Daugavpils Universitātē bioloģiju, dabaszinības un mājturību. Ingrīdas dzimtā viņa ir vienīgais pedagogs, toties dzīvesbiedrs Juris ir fizikas un matemātikas skolotājs. Abi iepazinās pirmajā darbavietā Ambeļu skolā, vēlāk vīram tika piedāvāts darbs Vecpils vidusskolā, arī Ingrīda devās līdzi un uzņēmās mācīt sākumskolas klases, papildus mācīja bioloģiju un dabaszinības pamatskolai. Divu gadu laikā ieguva sākumskolas skolotājas kvalifikāciju. Ingrīda teic, ka pedagoģija ir viņas sirdsdarbs. “Man ģimenē mācīja – ja esi iesācis darbu, tad noved līdz galam. Arī tas ir iesakņojies. Skolotājam jābūt kustībā, jātiek līdzi. Pat ja ir smagi, nevēlēšanās dzirdēt, ko tur augšā izsprieduši jaunu, tev jāpielāgojas visam, jāpaspēj viss. Lai strādātu ar bērniem, jāpieņem dažādais, bērnu raksturi, ģimenes, jāatrod līdzsvars. Un protams, jābūt ļoti lielai sadarbībai ar vecākiem, jāieklausās, jāpievērš uzmanība katram sīkumam. Jāprot uzklausīt arī savi kolēģi, dažreiz kas stingrāks jāpasaka, jāprot noklusēt. Ir jābūt sava aroda pratēja, kā jebkurā profesijā.”  

Ingrīda ir no tiem, kas nes darbu mājās, jo nevar visu paspēt skolā. To dara abi ar vīru. Abiem ir noteikts, ka pa nedēļu strādā, bet piektdienas vakars ir brīvs, sestdiena ir atpūtai, bet svētdien izdara to, kas nav pagūts.

Abiem ar vīru ir arī neliela saimniecība, mantota no vīra vecākiem. Ik rītu abi ceļas rīta agrumā, lai izslauktu divas gotiņas. Agrāk pienu nodevuši, tagad iemācījušies gatavot gardu sieru un biezpienu, tāpēc pienam un piena produktiem ir liels pieprasījums no vietējo iedzīvotāju puses. Siera recepti Ingrīda aizguvusi no savas mammas, kura kādreiz sējusi tā saucamo pakša sieru. Darba saimniecībā esot daudz, arī sienu gotiņām ik vasaru sagatavo paši. Pie mājas ir liels dārzs, kur aug gan dārzeņi, gan ziedi, kas ir Ingrīdas lielā aizraušanās. Viņas kolekcijā ir jau ap 500 peoniju stādi, daudz krāšņu īrisu un citu ziedu. Mīlestība uz ziediem Ingrīdai esot mantojumā no tēva, kuram svarīga bijusi estētika mājās un tās apkārtnē, arī viņam dārzā kuplojušas peonijas un uz palodzēm istabā bija visdažādākie augi, kurus pats kopa. Arī Ingrīdas klasē gan palodzes, gan plaukti pilni dažādiem istabas augiem, par kuriem rūpēties māca skolēnus.       

Abus ar vīru vieno ne tikai kopīgs darbs pedagoģijā, gatavošanās stundām vakaros, sarunas un diskusijas par izglītības aktualitātēm, saimniecības kopšana, bet arī ceļošana, kurai ļaujas ik brīvu brīdi. Tālus maršrutus viņi neizvēlas, jo uz ilgu laiku saimniecību nevar atstāt, tāpēc lielākoties dodas apceļot Latviju, smelties citu cilvēku pieredzi, izbaudīt dažādu vietu burvību.

Ingrīda atklāj vēl kādu savu aizraušanos. Viņas mājās jau iekrājusies ievērojama pūcīšu kolekcija, kas aizsākusies kādā braucienā, kur ieraudzījusi skaistu pūcīti un pēc nelielām pārdomām nolēmusi nopirkt. Pamazām tai piebiedrojušās figūriņas no citiem braucieniem, tās dāvina kolēģi un draugi, arī vīrs ar to aizrāvies, tāpēc pašlaik viņas kolekcijā ir visdažādāko materiālu un izmēru pūces, kuru skaits jau nojucis. Labākā dāvana svētkos Ingrīdai nav ziedi, bet gan interesanta pūcīte. Vēl Ingrīdai ir arī neliela Margaritas Stārastes grāmatu kolekcija, kuru sākusi veidot jau bērnībā, jo ļoti patikušas autores ilustrētās pasakas. “Kādreiz, beidzot darba gaitas, vajadzēs laikam grāmatas kādam atdāvināt,”  saka skolotāja.  

“Valteres banda”

Balvu “Lieliskākais pedagogs 2025” šogad Naujenes pamatskolas skolēni lēmuši piešķirt sporta un veselības skolotājai Santai Valterei. Raksturojot skolotāju, viņi atzīst, ka Santa Valtere ir laipna, sirsnīga, smaidīga, vienmēr ir skolēnu pusē, ar viņu ir viegli un interesanti sarunāties, skolotāja palīdz kļūt stipriem un aktīviem, spēj radīt pozitīvu atmosfēru, kas mācības padara interesantas un aizraujošas, skolotāja rūpējas par skolas vides uzlabošanu, par katra skolēnu labklājību, māca būt atbildīgiem, izturēties ar cieņu. Skolēni saka, ka, pateicoties skolotājai Santai, skola ir kļuvusi par viņu otrajām mājām.

Santa atzīst, ka skolēnu novērtējums viņai ir ļoti svarīgs un liecina, ka viņa visu dara pareizi. Naujenes pamatskolā viņa strādā vien trešo mācību gadu.

Santa iemācījusies atrast kopīgu valodu ar skolēniem, katram rod laiku izrunāt viņa problēmas, sniedz padomus. Kabinetā ir īpašā saldumu atvilktne, kur glabājas našķi skolēniem dažādām situācijām. Plauktā savirknēta liela kolekcija ar mazām Harija Potera sērijas Kinder figūriņām, tas esot Santas mīļākais varonis, pasūtījusi arī uzlīmes ar šīs grāmatas varoņiem, ko dāvina bērniem par kādiem maziem nopelniem. Bijušajai audzināmajai klasei izlaidumā sarūpēja mazus sporta kausus ar uzrakstu “Valtere&Banda”. Viņa smejas, ka skolā viņas klasi visi sauca par “Valteres bandu”, jo skolēni bija ļoti aktīvi un vienmēr kaut ko pastrādāja. 

Dažkārt darba diena ieilgst, Santa ir tā, kas aizslēdz skolu. Laiku aizņem arī interešu izglītība, līdz ar savu ienākšanu skolā Santa ieviesusi te šaha pulciņu, ko bērni apmeklē ar lielu interesi. Arī sporta skolotājs mēdz nest darbu uz mājām, jo nepagūst pabeigt visu rakstisko darbu, atšifrēt ierakstus savā piezīmju burtnīcā un salikt atzīmes. 

Santa ar vīru audzina dēlu Maiklu, kurš nopietni nodarbojas ar sportu un ar nepacietību gaida, kad varēs uzsākt skolas gaitas 1. klasē Naujenes pamatskolā. Katru dienu viņa dodas uz darbu no Krāslavas, pa ceļam klausoties Stīvena Kinga audiogrāmatas, taču apsver iespēju ar ģimeni pārcelties uz Augšdaugavas novadu, ja vien atradīs te piemērotu mājokli.

Par iegūto balvu viņa ir ļoti priecīga, taču smejas, ka zinājusi par to, jo skolēni pirms laika jau izpļāpājušies.

Teksts, foto: Inese Minova