Līksnas pagastā atklāta AST trešā sinhronā kompensatora stacija
25.09.2025
AKTUĀLI
Lai palīdzētu pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti, Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropu ietvaros un ar Eiropas Savienības finansējumu Baltijā tiek uzstādīti deviņi sinhronie kompensatori - katrā valstī trīs.
25. septembrī Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, atzīmējot sinhrono kompensatoru projekta noslēgumu, tika atklāta Latvijas trešā sinhronā kompensatora stacija. Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais pirmais sinhronais kompensators Latvijai tika uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet otrs - Ventspilī.
Atklājot staciju Līksnā, Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzina, ka tas ir trešais Latvijā un noslēdzošais devītais sinhronais kompensators Baltijā. “Zināmā mērā tas noslēdz kaut kādu ciklu, bet energosistēmā darbs nekad neapstājas. Par energodrošību darbs notiek, starpsavienojumi tiek plānoti. Mēs visi gribam, lai ir stabila elektroenerģija. Mēs saprotam, kādā ģeopolitiskā situācijā atrodamies, līdz ar to tas darbs neapstājas un arī plānu turpmākajiem gadiem ļoti daudz.” Ministrs sinhrono kompensatoru nosauc par sirdi, kas notur visu frekvenci energosistēmā gadījumā, ja kaut kas notiek, tas dod drošības sajūtu, ka varam paši uzturēt energosistēmu. Nākamais solis esot stiprināt sistēmu kopumā, padarīt drošāku un labāku, veidot papildus starpsavienojumus, kā arī pašiem vairāk ražot enerģiju ar saules un vēja parkiem.
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis uzsvēra, ka šogad īpaši bieži nācies apmeklēt Latgali. “Latgale ir īpaša vieta saistībā ar sinhronizāciju, tā ir vieta, kur mēs februārī pārtraucām elektroenerģijas plūsmu no Krievijas puses un pārgriezām elektroenerģijas kabeļus 8. februārī, vieta, kur šodien esam pabeiguši sinhrono kompensatoru un vieta, kur pēc aptuveni mēneša atklāsim lielāko bateriju projektu Rēzeknē. Sinhronais kompensators bija viens no sarežģītākajiem projektiem, jo atradās vistālāk no jūras. Tā ir ļoti liela iekārta, ko ir sarežģīti transportēt. Ja pirmie atrodas Grobiņā un Ventspilī, kas ir tuvu ostai un ir maza distance, tad te bija nepieciešama papildu plānošana, lai milzīgās iekārtas veiksmīgi šurp dabūtu.”
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Proms atzina, ka līdz ar šīs stacijas atklāšanu Līksnas vārds skanēs ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī Eiropā. “Līksnas pagastā izbūvēts ļoti nopietns objekts, kas dos drošību mūsu enerģijai un mēs būsim neatkarīgi no visiem apstākļiem. Nākotnē to varētu izmantot gan saules, gan vēja enerģijai, kas ar laiku attīstīsies mūsu reģionā, un šī stacija kalpos arī šim nolūkam. Vēlos pateikt paldies visiem, kas šo staciju projektēja, atveda, tika galā ar grūtībām.”
Šogad 8. februārī Baltijas valstis atslēdzās no Krievijas kontrolētās IPS/UPS elektroenerģijas sistēmas un 9. februārī veiksmīgi pievienoja savas elektrosistēmas kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Baltijas valstis ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apkalpo vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm pārvaldīt savas elektroenerģijas sistēmas ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences regulēšanu, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot enerģētisko drošību visā reģionā.
Sinhrono kompensatoru stacijas kalpos stabilas frekvences uzturēšanai Latvijas un arī visas Baltijas energosistēmā. Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda ir 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes).
Kopējās projekta investīcijas sasniedz 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam. Projektu īsteno AST sadarbībā ar "Siemens Energy" un "Enersense Latvija".
