Kultūrai jābalstās uz savstarpēju dialogu, cieņu un kopienas iesaisti
20.02.2026
AKTUĀLI
20. februārī Augšdaugavas novada Kultūras centrā “Vārpa” notika forums “Kultūras dialogs – vēlmes, izaicinājumi un perspektīvas”, ko rīkoja biedrības “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” un “Partnerība Kaimiņi” sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību, aicinot tajā piedalīties kultūras darbiniekus, entuziastus un aktīvās kopienas. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk no nozares profesionāļiem par kultūras attīstības izaicinājumiem un iespējām, kā arī dalīties pieredzē, veidot jaunus kontaktus un izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai kultūrtelpas stiprināšanai reģionā.
Par foruma simbolu izvēlēts veļas knaģis ar ideju, ka kultūra ir kā knaģis, kas satur kopā sabiedrību, savienojot dažādas paaudzes, pieredzes, idejas un vērtības.
Atklājot forumu, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Proms uzsvēra, ka forums dod iespēju ieskatīties mūsu novada, Latgales kultūras aktualitātēs un sadarboties šajā jomā, pieaicinot dažādus speciālistus. Viņš pauda cerību, ka foruma rezultātā radīsies jaunas domas un idejas, kā veidot jaunu kultūras produktu novadā un Latgalē.
Foruma atklāšanā ieskatu aktuālajā valsts kultūrpolitikas kopainā sniedza Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce. Viņa atzina, ka šis gads ka ministrei sācies ar Latgales kultūras jomas problēmu risināšanu, jo atsevišķiem politiķiem patīk spekulēt ar māksliniecisko brīvību, kultūras iestāžu darba veidošanu. Tāpēc pašlaik esot svarīgi iestāties par demokrātijai svarīgām lietām kā izteiksmes un mākslinieciskā brīvība, radošā brīvība, brīvība domāt, plānot un radīt tādu kultūras piedāvājumu, kas mūs stiprina un apliecina vietas piederību, latvisko un latgalisko identitāti.
“Latvijai ir svarīgs katrs tās iedzīvotājs un reģions, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka valsts kultūrpolitika un valsts iesaiste ir ar mērķi saglabāt kultūras pieejamību un māksliniecisko brīvību, sniegt atbalstu latviskās un latgaliskās kultūrtelpas stiprināšanai un tam, lai iedzīvotāji varētu satikties,” teica ministre. Viņa uzsvēra, ka šogad mērķis ir stiprināt nozares gatavību dažādām krīzēm, veicināt kultūras mantojuma aizsardzības skaidru vadību, turpinās darbs pie taisnīga atalgojuma kultūras jomā strādājošajiem un atbalsta NVA.
Ministre ieskicēja galvenās vadlīnijas valsts kultūrpolitikā, uzsvēra, ka ļoti svarīga ir aktīva sabiedrības iesaiste kultūrā – gan dalība amatiermākslas kolektīvos, gan kultūras satura veidošanā.
Foruma dalībniekus uzrunāja Sabiedrības integrācijas fonda direktore Inese Kalvāne, kura pastāstīja par dažādām iespējām piesaistīt finansējumu saviem projektiem. Līdz šim atbalstīta kopienu stiprināšana, ģimenēm draudzīgas vides izveide, kvalitatīvas informatīvās telpas veidošana, Ukrainas civiliedzīvotāji un mazākumtautību pārstāvji. No šī gada tiks atbalstītas arī sociālās inovācijas un senioru skolas. Pērn Latgales plānošanas reģionā atbalstīts 71 projekts 7 dažādās programmās vairāk kā 2,6 miljonu eiro apmērā, šo atbalstu saņēmušas 45 organizācijas, no tām 33 ir NVO. Vismaz pieci atbalstītie projekti sniedz tiešu kultūras atbalstu, kas visbiežāk tiek īstenots caur kopienu stiprināšanu.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte pastāstīja par kopienu informētības nozīmi drošības stiprināšanā potenciālu risku situācijās. Viņa uzsvēra, ka tagad dzīvojam tādos ģeopolitiskos apstākļos, kad līdzās kultūrai arvien vairāk parādās jēdziens, ka kultūra ir arī drošība. Gan dabas stihijas, gan negadījumi un kara draudi ietekmē arī kultūras nozari, tāpēc svarīgi esot civilās aizsardzības plāni, risku atpazīšanas un preventīvo darbu ieviešana arī kultūrā, lai varētu pasargāt savu kultūras mantojumu.
Par vietējo kultūras vērtību un unikalitātes izcelšanu sadarbībā ar kopienām savā pieredzē dalījās Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte. Viņa iepriekš ilgus gadus vadījusi Kultūras centru „Siguldas devons“, spējot izveidot ciešu sadarbību ar vietējām kopienām. Vadot Turaidas muzejrezervātu vien gadu, Jolanta Borīte spējusi jau daudzas lietas sakārtot, piemēram, mazā Turaidas ciema iedzīvotājiem iepriekš Turaidas muzejrezervāta teritorija bijusi slēgta, bet tagad ieviestas lojalitātes kartes, kas ļauj pastaigāties dabas teritorijās, kas tiek arī aktīvi izmantots. “Deviņdesmit makšķernieki nāk uz mūsu dīķiem un izķer līdakas, kas apēd mūsu zelta orfas. Var ieraudzīt dažādus sadarbības veidus ar kopienām,” teic Jolanta. Muzejrezervātā tiek rīkotas arī citas aktivitātes, kas veicina sadarbību ar kopienu, izceļot tās unikalitāti. Šogad tiks atjaunota pirms 7 gadiem izbeigusies Vasaras saulgriežu tradīcija, kas norisināsies 21. jūnijā no četriem rītā līdz pusnaktij. Vairākkārt tika uzsvērts, ka kultūra balstās uz savstarpējām attiecībām un komunikāciju. “Nevis institūcijas zina, kā ir labāk, bet institūcijas rada apstākļus, lai vietējā kopiena var darboties. Tā ir profesionāla pieeja, kas maina arī mūsu apmeklētāju skaitu, veicina cilvēku uzticēšanos, līdzdarbošanos un pēctecību.” Par kopienu iesaisti kultūras satura veidošanā diskusiju aizsāka Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore Anda Laķe. Viņa ieskicēja dažādus virzienus, kā var veidot kultūras saturu, un uzsvēra, ka arī politiķi diemžēl lielā mērā diktē savus nosacījumus kultūras satura veidošanā, bet kopienu iesaiste paliek vien runu līmenī. “Kopienas bieži veidojas no mūsu redzes lauka neredzamos laukumos, digitālā vidē, WhatsApp grupās. Šie cilvēki bieži vien ir ļoti aktīvi un potenciāli mūsu sadarbības partneri, var ļoti atsvaidzināt mūsu kultūras piedāvājumu, iziet no rutīnas, var iegūt jaunu atspērienu kultūras saturam,” teic Anda Laķe. Profesore atzīst, ka kultūra interesē labi ja 10% iedzīvotāju, esot daudz iemeslu, kāpēc cilvēki neapmeklē pasākumus. Ne vienmēr noteicošais ir saturs. Aptaujas liecina, ka lielai daļai vienkārši nav laika kaut kur doties. “Sadarbībā ar kopienu var veidot cita tipa pasākumus, kas nav tikai tiem, kurus interesē tīrā māksla. Ja mēs kopienas iesaistām, mums ir potenciāls veidot autentiskāku un reprezentatīvāku kultūras piedāvājumu. Dažādas kopienas ienes dažādu saturu. Kā tagad budžeta spriedzes apstākļos izvairīties no tā, ka jūsu darba rezultātu mēra tikai auditorijas skaita ziņā? Apjoms nav vienīgais kultūras dzīves dinamikas rādītājs. Var ataicināt populārās mūzikas dziedātāju, kas bija kaimiņu novadā, kurš pulcēja pilnas zāles un kura klātbūtnē ieinteresēti pašvaldību politiķi, lai dabūtu lielāku elektorātu. Rezultatīvie rādītāji nevar būt tikai cilvēku piedzītas zāles, tas nav vienīgais kultūras dzīves stiprinājums. Nesaku, ka nav vajadzīgs mārketings. Bet tagad, mazinot kultūrai finansējumu, var būt, ka piešķiram tam, kas piesaista daudz cilvēku,” saka profesore, uzsverot, ka svarīgas ir arī citas vērtības kultūrā.
Foruma dalībnieki Lūznavas muižas pārvaldnieces Ivetas Balčūnes vadībā piedalījās kultūrtelpas veidotāju domnīcā, kurā sarunājās reģiona pašvaldību kultūras pārvalžu, kultūras centru vadītāji un nevaldības organizāciju pārstāvji, kā arī piedalījās radošajā darbnīcā “Kultūras iestāde un kopiena: no skatītājiem par līdzradītājiem”.
