Jānis Proms: “Jauns amats – jauns izaicinājums, tas motivē strādāt ar pilnu atdevi”

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Proms iepriekš ilgus gadus vadīja Višķu pagasta pārvaldi.

Kā mainījusies Jūsu darba dzīve pēc šī gada vēlēšanām?

Pēc šī gada vēlēšanām mana darba dzīve nedaudz mainījās. Pirms diviem mēnešiem startēju pašvaldību vēlēšanās ar Daugavpils novada partiju, kur vadīju sarakstu ar pirmo numuru. Mūsu komanda guva labu rezultātu, un man tika uzticēts Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amats. Tas ir gan liels gods, gan nopietns pienākums, jo tagad ikdiena cieši saistīta ar lēmumiem, kas ietekmē novada attīstību un iedzīvotāju dzīvi. Salīdzinot ar iepriekšējo darba ritmu, mans grafiks kļuvis intensīvāks – regulāras sēdes, darbs komisijās, tikšanās ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un darba grupām. Tagad manā atbildībā ir plašāks jautājumu loks – no infrastruktūras un uzņēmējdarbības līdz izglītībai un kultūrai. Liela daļa darba ir arī sadarbības veidošana starp dažādām institūcijām, jo tikai kopīgs darbs ļauj panākt izaugsmi. Šis amats man dod iespēju īstenot idejas, kas iepriekš bija tikai plānos, un stiprinājis sajūtu, ka sabiedrība uzticas. Tas motivē strādāt ar pilnu atdevi. Amats prasa gan politisku atbildību, gan praktisku darbu – iedzīvotāju uzklausīšanu, problēmu risināšanu un projektu virzīšanu. Kopumā mana darba dzīve kļuvusi vēl dinamiskāka, piepildītāka un atbildīgāka. Tas ir izaicinājums, bet arī iespēja dot būtisku ieguldījumu novada attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Cik gadus Jūs vadījāt Višķu pagastu?

Višķu pagastā kā pārvaldes un apvienības vadītājs nostrādāju astoņus gadus. Pirms tam divdesmit gadus biju Višķu pagasta padomes izpilddirektors.  Šis laiks deva ļoti vērtīgu pieredzi – ikdienā nācās risināt gan saimnieciskus jautājumus, gan rūpēties par infrastruktūru, kultūras un izglītības dzīvi, cieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem. Šajā laikā ieguvu padziļinātu izpratni par pašvaldības darbu un atklāta dialoga nozīmi ar sabiedrību. Kopumā mans darba stāžs pašvaldībā jau ir 33 gadi, un šī pieredze šobrīd palīdz plašākā mērogā – Augšdaugavas novadā – pieņemt pārdomātus un nozīmīgus lēmumus.

Pēc vēlēšanām Jums bija visvairāk plusu no Daugavpils novada partijas kandidātiem. Kādas bija sajūtas, uzzinot rezultātus?

Uzzinot, ka tieši man bija visvairāk plusu, sajūtas bija īpašas. Tas bija gan gandarījums par vēlētāju uzticību un manu līdzšinējo darbu, gan arī atbildības sajūtas pieaugums – katrs pluss ir cilvēka cerība, ka spēšu īstenot viņa intereses. Sevišķi bija liels emocionāls pacēlums par komandas paveikto darbu, jo šāds rezultāts nav viena cilvēka nopelns, bet visu, kas atbalstīja un ticēja. Vienlaikus ātri nāca apziņa, ka priekšā ir smags un atbildīgs darbs. Tā ir kā stafete – vēlētāji nodeva man uzticības mandātu, un tagad man tas jāattaisno ar konkrētiem darbiem. Šis rezultāts deva gan prieku, gan lielāku motivāciju strādāt ar pilnu atdevi, lai attaisnotu cilvēku cerības un turpinātu darīt visu, lai Augšdaugavas novads kļūtu pievilcīgs dzīvei, darbam un attīstībai.

Vai 32,88% vēlētāju aktivitāte ir pietiekama, vai tomēr tā varēja būt lielāka?

32,88% vēlētāju aktivitāte ir zema – vairāk nekā puse iedzīvotāju neizmantoja iespēju paust savu viedokli. Tā nav tikai mūsu reģiona problēma – līdzīga tendence ir redzama visā Latvijā, kur pašvaldību vēlēšanās aktivitāte parasti ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās. Iemesli ir dažādi: daļa netic, ka viņu balss var kaut ko mainīt, citi nejūtas pietiekami informēti, bet vēl citiem ir aizņemtība vai dzīve ārzemēs. Lai to mainītu, svarīgi stiprināt uzticību starp sabiedrību un pašvaldību – informēt par projektiem un ieguvumiem, kā arī attīstīt modernākas balsošanas iespējas, piemēram, plašāku iepriekšējo balsošanu vai elektronisku balsošanu nākotnē. Tāpēc 32,88% ir nepietiekams rādītājs. Tāpēc ir jādarbojas, lai panāktu lielāku sabiedrības iesaisti, jo tikai plaša līdzdalība nodrošina, ka lēmumi patiesi atspoguļo iedzīvotāju intereses.

Kādus izaicinājumus nesa pirmie divi mēneši jaunajā amatā?

Pirmie divi mēneši bija ļoti intensīvi un pilni izaicinājumu. Vispirms vajadzēja apgūt jaunās atbildības – priekšsēdētāja pirmajam vietniekam jāorientējas plašā jautājumu lokā: no saimnieciskajiem un infrastruktūras projektiem līdz sociāliem, izglītības un kultūras jautājumiem. Bija jāpieņem vairāki steidzami lēmumi par ceļu remontdarbiem un uzturēšanu pēc lietavu nodarītajiem zaudējumiem. Iedzīvotāju gaidas bija vēl viens izaicinājums – pēc vēlēšanām viņi sagaida ātrus rezultātus, bet realitātē daudzas lietas prasa laiku. Tas rada spiedienu, bet arī motivē strādāt efektīvi un atbildīgi.

Daļa iedzīvotāju domāja, ka Jūs saglabāsiet Višķu apvienības vadību. Vai nācies dzirdēt pretenzijas?

Bija iedzīvotāji, kas domāja, ka turpināšu vadīt Višķu apvienību un vienlaikus pildīšu vietnieka pienākumus. Šīs bažas saprotamas – daudzi vēlējās stabilitāti un ierasto kārtību. Tomēr jau no paša sākuma skaidroju, ka šie divi amati nav savienojami. Jaunajā amatā jābūt pilnai koncentrēšanai uz novada attīstību plašākā mērogā, un Višķu vadību nodevu savam kolēģim Ēvaldam Stašulānam. Dažkārt iedzīvotāji pauž satraukumu, vai viņu intereses tiks pietiekami ņemtas vērā, ja vadība atrodas augstākā līmenī. Cenšos šīs bažas mazināt – regulāri uzturu kontaktu ar pagastu vadību un iedzīvotājiem, kā arī nodrošinu, lai resursu sadale aptvertu arī Višķu apvienības vajadzības. Lielākoties iedzīvotāji šo pieeju novērtē, un atklāta komunikācija palīdz uzturēt uzticību.

Ar kādiem jautājumiem visbiežāk vēršas iedzīvotāji?

Iedzīvotājus visvairāk skar jautājumi, kas tieši ietekmē ikdienu: infrastruktūras atjaunošana pēc plūdiem (ceļi, sabiedriskais transports, lauksaimniecības zaudējumi), sociāli ekonomiskā situācija (migrācija, zems bērnu īpatsvars, zema alga, bezdarbs), vides un attīstības jautājumi (meža izciršana, industriālie plāni, dabas saglabāšana), pārvaldība un atbalsts (iedzīvotāju iesaiste, palīdzības mehānismi).

Kas, Jūsuprāt, ir uz iedzīvotāju orientēta politika?

Tā ir pieeja, kur cilvēks ar savām vajadzībām ir lēmumu centrā. Pašvaldībai jāieklausās sabiedrībā, jāskaidro pieņemtie lēmumi, jāmeklē taisnīgi risinājumi dažādām grupām un jāveicina uzticēšanās. Tā nav tikai par infrastruktūru vai ekonomiku, bet par dzīves kvalitāti kopumā – drošību, labu izglītību, pieejamu veselības aprūpi un kultūras iespējām. Es redzu to kā klātienes dialogu starp varu un cilvēkiem, kur līdzdalība un ilgtspējīga attīstība ir pamats.

Vai piekrītat, ka Višķiem jābūt vienam no attīstības centriem?

Višķu pagasta attīstībā nozīmīgu lomu spēlē gan Špoģi, gan Višķi. Špoģu ciems jau šobrīd darbojas kā attīstības centrs – tur atrodas galvenās iestādes, pakalpojumi un infrastruktūra, kas nodrošina iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Vienlaikus Višķi saglabā savu īpašo kultūras un vēsturisko nozīmi, kas stiprina pagasta identitāti un veicina kopienas saliedētību. Līdz ar to attīstības centra funkcijas koncentrējas Špoģos, bet Višķi papildina šo lomu ar savām vērtībām un tradīcijām.

Ko domājat par Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada apvienošanu?

Daugavpils pilsēta un Augšdaugavas novads ir atšķirīgas teritorijas. Daugavpils ir industriāla pilsēta ar savām problēmām un prioritātēm, bet Augšdaugavas novads – lauku teritorija ar bagātām tradīcijām un kopienām. Pilsētā aktuālāki ir sabiedriskā transporta, darba vietu un dzīvojamā fonda jautājumi, savukārt novadā – ceļi, izglītības un kultūras iestāžu saglabāšana un lauksaimniecības atbalsts. Sapludinot abas teritorijas, pastāvētu risks, ka novada intereses paliktu otrajā plānā. Svarīgs ir arī identitātes jautājums – Augšdaugavas novads ir unikāls ar tradīcijām un dzīvesveidu, kas atšķiras no pilsētas ritma. Apvienojot teritorijas, šī savdabība varētu izzust. Tāpēc uzskatu, ka pareizais ceļš ir sadarbība, nevis apvienošana.

Kādās sfērās visvairāk trūkst līdzekļu?

Šobrīd lielākā problēma ir ceļu atjaunošana pēc plūdiem. Lietavas radīja būtiskus postījumus, un pašvaldība viena to nespēj segt. Daļai darbu piesaistīts valsts finansējums, bet vajadzības ir krietni lielākas. Tāpēc ceļi šobrīd ir galvenā infrastruktūras prioritāte, kur resursu nepietiek.

Vai Latgalei, Sēlijai un pierobežas Augšdaugavas novadam vajadzīgs īpašs valsts atbalsts?

Jā, šiem reģioniem īpašs atbalsts ir ļoti nepieciešams. Tie vēsturiski saskaras ar zemākiem ienākumiem, lielāku bezdarbu un iedzīvotāju aizplūšanu, kas samazina pašvaldību ienākumus. Pierobežas novadiem ir arī papildu pienākumi drošības un valsts tēla uzturēšanā – robežas ceļi un infrastruktūra ir nozīmīgi visai valstij. Dabiskie apstākļi, piemēram, plūdi, regulāri nodara lielus postījumus, bet vietējie budžeti nespēj tos segt. Šajos apstākļos īpašs valsts atbalsts būtu instruments nevienlīdzības mazināšanai, drošības stiprināšanai un iedzīvotāju noturēšanai savā vietā.

Nedaudz pastāstiet par sevi.

Esmu dzimis un audzis Višķos – vietā, kas man joprojām ir īpaša ar savu dabu, cilvēkiem un stiprajām tradīcijām. Skolojos šeit pat, sākotnēji vietējā Špoģu vidusskolā, vēlāk turpinot izglītību Višķu tehnikumā un Biznesa augstskolā ‘’Turība”. Mans darbs vienmēr bijis saistīts ar pašvaldību un cilvēkiem, jo jau vairāk nekā 33 gadus strādāju pašvaldībā. Šis ceļš man devis izpratni par pašvaldības darba nozīmi un iedzīvotāju vajadzībām. Man ir svarīgi, lai lēmumi, ko pieņemam, uzlabotu cilvēku ikdienu un nodrošinātu ilgtermiņa attīstību. Brīvajā laikā cenšos būt kopā ar ģimeni un rast līdzsvaru dabā – tā palīdz atgūt spēkus un iedvesmu turpināt darbu.