Industriālais parks “ALTOP” Locikos gaida potenciālos nomniekus
10.09.2025
AKTUĀLI
9. septembrī ALTOP industriālajā parkā Locikos notika informatīvā diena, kuras laikā Daugavpils valstspilsētas pašvaldība pulcēja potenciālos nomniekus un mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar Latgales lielākā industriālā parka izveides gaitu un nākotnes attīstības iespējām.
Jau 22. oktobrī klātienē Daugavpils pašvaldības Konferenču zālē (K. Valdemāra ielā 1). notiks nomas tiesību izsole, katrs objekts tiks izsolīts atsevišķi. Trīs moderni ražošanas bloki (3469–3822 m²) ar visu nepieciešamo infrastruktūru gaida savus nākamos nomniekus Locikos, Lidostas ielā 4. Pieteikšanās izsolei notiek līdz šī gada 10. oktobrim klātienē, pa pastu vai e-pastā: aleksejs.nikolajevs@daugavpils.lv.
Šī ir unikāla iespēja uzņēmumiem viedās specializācijas nozarēs attīstīties ALTOP industriālajā parkā, radīt jaunas darba vietas un veicināt Latgales reģiona izaugsmi, vienlaikus izmantojot arī Latgales SEZ sniegtās nodokļu atlaides un atbalsta instrumentus. Piedalīties nomas tiesību izsolē tiek aicināti komersanti bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, kuri darbojas viedās specializācijas jomās, īsteno inovācijas vai ražo augstas pievienotās vērtības produktus, nodrošina darbinieku algas virs nozares vidējā līmeņa Latgalē, plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, eksportu, ievēro vides prasības. Pēc izsoles noteikumiem ir iespējams pieteikties vienai daļai, divām vai visām trim, jo ēka ir sadalīta trijos blokos. Katrs no tiem ir vairāk nekā 3000 kvadrātmetru liels. Piedāvātā sākumcena – 1,03 eiro par kvadrātmetru mēnesī (bez PVN). Maksimālais nomas termiņš – 30 gadi, minimālais – 15 gadi. Iegūstot vienu objektu, līdz 2026. gada 31.jūlijam jāizveido vismaz 41 jauna darba vieta un līdz 2028. gada 31.decembrim jāveic investīcijas vismaz 9 180 000 eiro apmērā. Iegūstot divus vai visus trīs objektus, līdz 2026. gada 31. jūlijam jāizveido 82 jaunas darba vietas, bet līdz 2028. gada 31. decembrim jāveic investīcijas vismaz 18 360 000 eiro apjomā.
Industriālā parka būvniecība tika uzsākt pērn rudenī, topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrējot laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Projekta mērķis ir attīstīt nacionālas nozīmes industriālo parku un teritorijas infrastruktūru Latgales reģionā, piesaistot investorus, sekmēt darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazināt reģionālās attīstības atšķirības starp Latgales reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.
Industriālais parks tapis Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošajā teritorijā Locikos, sadarbojoties ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”. Tas ir pagaidām lielākais viedo tehnoloģiju parks Latgalē un, iespējams, visā Latvijā vairāk nekā 11000 kvadrātmetru platībā. Projekta rezultātā paredzēts radīt vairāk nekā 80 jaunas darba vietas un piesaistīt privātās investīcijas 18 360 000 eiro apmērā. Tā kopējās attiecināmās izmaksas ir 18 191 925,84 eiro bez PVN, no kuriem 17 125 169,70 eiro (bez PVN) ir Atveseļošanas fonda finansējums.
Projekta ietvaros Locikos turpinās Augšdaugavas novada pašvaldības ceļu “Lidostas iela” un “Lociki-Lidlauks” pārbūve.
Altop" būvniecības darbi vēl turpinās, ražošanas ēka ekspluatācijā jānodod šī gada beigās, taču investori jāsāk meklēt savlaicīgi, jo pēc projekta nosacījumiem jau līdz nākamā gada vidum šajā parkā jārada vairāk nekā 80 darba vietas, bet līdz 2028. gada 31. decembrim jāspēj piesaistīt 18,4 miljoni eiro nefinanšu investīcijas.
LIAA Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs atzīst, ka industriālajā parkā tiek gaidīti galvenokārt viedo tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas ar augstu pievienoto vērtību un ir konkurētspējīgi pasaulē. Interese no uzņēmēju puses jau esot, turklāt no dažādiem kontinentiem. “Jautājums ir, ko viņi šeit ierauga un kādi ir citi apstākļi. Telpas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, bet Latgalē telpas ir liela problēma, mums ir palicis liels mantojumiem no iepriekšējiem gadu desmitiem, kuru ieraugot, interese noplok. Tāpēc ļoti ceru, ka šīs jaunās telpas piesaistīs tos uzņēmējus, kas gribēs iet moderna telpa ar modernu infrastruktūru un strādāt.”
Telpas sava uzņēmuma darbībai te noskatījusi SIA “Magistr” prezidente Tatjana Dovorecka, kurai svarīgs nosacījums ir telpu izmēri un piemērotība jaunajām ražošanas iekārtām. Uzņēmums paplašinās, tam jau ir divas lielas rūpnīcas Daugavpilī un Rēzeknē, arī uzņēmums Norvēģijā, kur tiek ražots t.s. tehniskais tekstils, tostarp sintētiskas kuģu troses, tiek ražota arī militārā produkcija un veikta pētnieciskā darbība.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts pēc objekta apskates atzīst, ka iespaidi ir divejādi. “Valstspilsēta ir paveikusi lielu darbu, un līdz gada beigām tiks izveidots moderns industriālais parks, tas ir pozitīvi. Taču ir otra medaļas puse – pēc ES noteikumiem mēs būvējam mērķneorientētu infrastruktūru, bet investori, kas nāk iekšā, ir katrs ar specifiskām prasībām un vajadzībām. Jau šodien no uzņēmējiem izskanēja jautājumi, ka vienam nav telfera, otram nav tādas vai tādas telpas izbūvētas. Bet to nevar paredzēt, būvējot mērķneorientētu infrastruktūru, līdz ar to pieļauju, ka neies tik gludi.”
Būvdarbi ražošanas ēkā vēl turpinās, notiek ceļu izbūve un teritorijas iesegumu ieklāšana. Augšdaugavas novada pašvaldība šajā projektā būvē pievedceļus, kas līdz novembra beigām tiks nodoti ekspluatācijā, bet SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” jau izbūvējis komunikācijas – ūdensvadu, kanalizāciju, lietusūdens kolektoru. “Infrastruktūra tiks izbūvēta neatkarīgi no tā, kādi investori te ienāks, tā būs pieejama publiski Lociku ciematam un no tā ciemata iedzīvotāji būs tikai ieguvēji, būs jaunas ielas, trotuāri, gājēju celiņi, ielu apgaismojums,” teica V. Aizbalts.
Arī Augšdaugavas novadā ir paredzēts veidot industriālo parku, taču tas ir atšķirīgs projekts. “Mēs nebūvēsim ēkas un būves. Šobrīd esam noslēguši līgumu par projektēšanu, mēs projektējam publisko infrastruktūru, piebraucamos ceļus, ielu apgaismojumu, lietusūdeņu savākšanu, kanalizāciju un vienas teritorijas 30 ha platībā planēšanu. Projektēšanas darbiem jābeidzas nākamgad martā, notiek sarunas par iespējamo ES finansējuma piesaisti. Mēs uzbūvēsim publisko infrastruktūru un izsolīsim, lai investors nāk un būvē ēkas un būves tādas, kādas viņš vēlas,” pastāstīja Augšdaugavas novada pašvaldības vadītājs.
