Ilūkstē notika holokausta vēsturei veltīti zinātniskie lasījumi
10.11.2025
AKTUĀLI
6.novembrī Ilūkstes kultūras un mākslas centrā notika Augšdaugavas novada pašvaldības rīkotie zinātniskie lasījumi un diskusija Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda projekta “Vēstures atmiņas un kopienas dialogs” ietvaros.
Semināra mērķis bija palīdzēt novada iedzīvotājiem apzināt savas vietas sarežģītās pagātnes notikumus, kas saistīti ar ebreju kopienas vēsturi, veidojot atvērtu, iekļaujošu attieksmi holokausta atmiņas komunikācijā.
Zinātniskajos lasījumos uzstājās ievērojami vēstures pētnieki: ebreju kopienas vēstures pētnieks Josifs Ročko, vēstures pētnieks, Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Kaspars Strods, Daugavpils universitātes pētnieks Dmitrijs Oļehnovičs un Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Viņu pētījumi un atziņas sniedza klātesošajiem padziļinātu ieskatu Ilūkstes ebreju kopienas vēsturē un tās traģiskajos notikumos vācu okupācijas laikā. Īpaša uzmanība tika pievērsta vietai, kur, kā liecina Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra dati, 1941. gada jūlija vidū trīs akciju laikā tika nogalināti ap 60 Ilūkstes ebreju un ap 30 ebreju – bēgļu no Lietuvas.
Pasākuma programmā tika iekļauta Ilūkstes pilsētas bibliotēkas bibliotekāres Gaņas Rošānes sagatavotā nozīmīgā novadpētnieciskā pētījuma prezentācija par ebreju kultūras mantojumu Ilūkstē, kas ir būtisks solis, lai integrētu šo vēstures daļu mūsdienu izpratnē par Ilūkstes un Augšdaugavas novada pagātni.
Diskusijas laikā dalībnieki aktīvi apmainījās viedokļiem par to, kā efektīvi un iekļaujoši komunicēt par holokausta atmiņu, veicinot savstarpēju cieņu un dialogu starp dažādām kopienām un paaudzēm. Semināra lektori un dalībnieki vairākkārt uzsvēra nepieciešamību gan vietējā, gan nacionālā mērogā pievērst lielāku uzmanības holokausta piemiņas vietu pienācīgai sakārtošanai un uzturēšanai. Piemēram, Ilūkstē nošaušanas vietā bijušajā ebreju kapsētā saglabājies padomju laikā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu krievu un latviešu valodā: “Mūžīgā piemiņa padomju pilsoņiem, kritušiem no vācu fašistu iebrucēju rokām Latvijas PSR okupāciju gados 1941-1945″ un daudzu uzvārdu sarakstu, starp kuriem nav minēts neviens Ilūkstes ebreju, vien pierakstīts “daudzi citi”. Šo faktu ar ironisku rūgtumu atzīmēja ilggadējais ebreju kopienas vēstures pētnieks Josifs Ročko, sakot, ka ebreji vienmēr bijuši “…un daudzi citi”.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir noticis būtisks pavērsiens holokausta vēstures izpētē, arī šobrīd izpēti var raksturot kā aktīvu procesu, jo darbs notiek gan lokālā, gan starptautiskā mērogā. Vienlaikus tiek apzināti Latvijas mazpilsētu, lauku novadu iedzīvotāju likteņstāsti, fiksētas konkrētas slepkavību vietas, tāpat starptautiskā līmenī Latvijas vēsturnieki sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem un institūtiem. Seminārā Ilūkstē interesentiem bija iespēja dzirdēt lektoru sagatavotos stāstījumus, kuros netrūka vēsturiski apstiprinātu faktu, bet līdzās faktiem sarežģītas vēstures tēmas joprojām atstāj daudz neatbildētu, filozofiski un socioloģiski sarežģītu jautājumu.
Ar semināru Ilūkstē noslēdzās Augšdaugavas novada pašvaldības un Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda projekta “Vēstures atmiņas un kopienas dialogs” zinātniskie lasījumi un diskusijas. Semināru rīkošanā lielu atbalstu sniedza novada bibliotēkas, parādot savu novadpētniecības resursu iespējas.
Paldies Ilūkstes bibliotēkas speciālistei Gaņai Rošānei par vērienīgo pētījumu “Ebreju kopiena Ilūkstē un holokausta traģēdija” un Višķu bibliotēkas vadītājam Jānim Strodam par veikto pētījumu holokausta vēsturē Višķos (tika prezentēts seminārā Višķos 8.augustā “Kultūrvēsturiskās atmiņas atjaunošana un pārnese Višķu ciema identitātes paplašināšanai”).
