Reinis Līcis: “Nav tāda darba, kas varētu mani nobiedēt!”
23.10.2025
AKTUĀLI
Reinis Līcis ir Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Sēlijas un lauku dzīves patriots. Par sevi Reinis Līcis stāsta: “Es pats dzīvoju Bebrenē, mani bērni mācās Bebrenē, ikdienā esmu arī zemnieks. Kā viens no pamatdarbiem ir Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieka amats. Paralēli jaunajam amatam, ikdienā strādāju ar pašvaldības būvēm un infrastruktūru, risinot arī dažādas projektu lietas, un tā nu ir sanācis, ka abi amati pašvaldībā ikdienā iet viens ar otru roku rokā.
Man tuva ir lauku vide, ikdienā zemnieku saimniecība ir tā, kas sniedz gan fizisko, gan morālo atpūtu no ikdienas skriešanas. Mīlestība pret laukiem ir manī iesakņojusies, tāpēc es neesmu aizmucis kaut kur uz ārzemēm vai Rīgu, redzu, ka laukos arī var izdarīt daudz labas lietas un arī radīt kaut ko labu priekš sabiedrības.”
Kāds ir Jūsu politiskais ceļš no sākuma līdz pat šodienai?
Pašvaldībā strādāju jau 12 gadus, sāku kā būvinženieris, vēlāk biju arī būvvaldes vadītājs, arī labu laika sprīdi nostrādāju kā izpilddirektora pienākumu izpildītājs Ilūkstes novada pašvaldības laikā. Ir tā, ka lielie politiskie spēki meklē savus atbalstītājus visā Latvijas teritorijā. Manuprāt, Latvijas zemnieku savienība, kas ir vecākā Latvijas politiskā partija, ir ar tādām pamatnostādnēm, kas sakrīt ar manām dzīves vērtībām, un tad bija mudinājums no kolēģiem, ka vajadzētu iesaistīties arī politiskajā organizācijā. Pirms četriem gadiem, veidojoties jaunajam Augšdaugavas novadam, bija aicinājums, ka ir vajadzīgas politiskās personas, kas jaunajā novadā varētu pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses. Tā nu es 2021. gadā piedalījos Augšdaugavas novada pašvaldību vēlēšanās un ieguvu arī deputāta mandātu. Atkārtoti piedalījos arī 2025. gada vēlēšanās. Tā es ieceļoju politikā pašvaldības līmenī. Ar katru kandidēšanas reizi ir uzkrāta gan politiskā pieredze, gan pieredze citās jomās, un arī tas ir devis pienesumu manā personīgajā izaugsmē un ļāvis veiksmīgāk pieņemt lēmumus, kā vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
Kā ir mainījusies Jūsu darba ikdiena, strādājot jaunajā amatā?
Stundu strādāšanai ir palicis arvien mazāk, jo darbu ir palicis arvien vairāk. Es nekad neesmu baidījies uzņemties lietas, kas saistītas ar projektu vadību, vai ko citu, jo nav tāda darba, ko nevarētu izdarīt, vai, kas varētu mani nobiedēt. Protams, kaut kur kādas kļūdas ir noteikti bijušas, bet pamatā viss, ko daru, ir izdevies. Kā saka, nekļūdās tas, kurš neko nedara. Ja tā paskatās atpakaļ pagātnē, tad to paveikto darbu ir diezgan daudz. Pienākumu ir palicis vairāk, bet pagaidām izdodas sadzīvot, redzēs, kā veiksies turpmāk.
Kāds šobrīd Jums darbā ir lielākais izaicinājums?
Gandrīz vienmēr darba diena ir saplānota pa minūtēm, tad reizēm kādi ikdienas pavērsieni visus plānus var pamatīgi izmainīt un sāk pietrūkt stundu darba dienā. Tas ir izaicinājums, kā sakārtot visu, lai ikviens, kurš uzdod jautājumu vai risina kādu problēmu, spēj saņemt kvalitatīvu un laicīgu atbildi, lai nepaliek kādi neatrisinātie darbi. Es redzu ne tikai savā, bet arī kolēģu darbā, ka ir ļoti svarīgi atbildi sniegt pēc iespējas ātrāk, lai būtu maksimāli ātra virzība uz priekšu. Ir jābūt arī pēckontrolei, vai tā tava atbilde, ko esi sniedzis, ir sasniegusi galamērķi, vai tā ir saprasta un vai notiks tā, kā esam vienojušies.
Vai šo mēnešu laikā, kopš esiet vietnieka amatā, pie Jums ir vērsušies iedzīvotāji?
Jā, iedzīvotāji ir vērsušies, un jāsaka, kopš jaunā amata iegūšanas, tā jautājumu intensitāte, salīdzinot ar vienkārši deputāta pienākumu pildīšanu, ir krietni lielāka un cilvēki vēršas visdažādākajos jautājumos. Cilvēki jautā gan par ielu norādēm, gan par ceļiem, gan par skolām, gan par neapmaksātiem īres līgumiem, gan dažādiem saskaņojumiem. Jautājumus uzdod gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kas ir gatavi nākt ar savām idejām un investēt novadā. Esmu jau organizējis vairākas tikšanās, un, pamainoties vadošajām sejām, tā iedzīvotāju aktivitāte mainās līdzi.
Kā Jūs vērtējat 2025. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātus?
Es domāju, ka šis modelis, kādā mēs šobrīd strādājam, ir niansēti izvērtēts, sadarbības jomas ir sadalītas, katrs zina par ko viņam ir jāatbild un kas viņam ir jādara. Pagaidām, cik esam kopā strādājuši, es neredzu kādas nesaskaņas starp politiskajiem spēkiem, kas traucētu ikdienas darbā un pašvaldības attīstībai kopumā.
Mēs, Latvijas zemnieku savienības pārstāvji, protams, cerējām uz lielāku mandātu skaitu vai procentuālo atbalstītāju skaitu, kā jau ikviens politisks spēks pirms vēlēšanām, bet rezultāti parādīja, ka atbalsts saglabājas aptuveni tādā pašā līmenī, kāds tas bija iepriekšējās vēlēšanās. Vai tie rezultāti ir labi, tas katram ir jāspriež pašam - rezultāti atspoguļo to, ko katrs patiesībā ir nopelnījis.
Salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ko šoreiz vēlētos panākt Augšdaugavas novadā?
Es teiktu, ka iepriekšējie četri gadi bija tāda divu pašvaldību, Ilūkstes novada un Daugavpils novada, savstarpēja aprīvēšanās, jo katrā novadā, tāpat kā katrā mājā, ir sava virtuve. Katram savā virtuvē tie darbarīki ir savādāki, un ja divām saimniecēm ir jāstrādā ar vienu nazi, tad reizēm sanāk, ka tā strādāšana tā īsti nesanāk. Sākums bija ar daudziem problemātiskiem, bet fundamentāliem jautājumiem, kaut vai vienkārši par optimālākās grāmatvedības sistēmas izvēli, jo katram novadam bija sava sistēma un katrs ir pārliecināts, ka viņu sistēma ir labāka. Ikdienišķie lēmumi - tos bija grūti virzīt, jo vienmēr bija jāpierāda, kurš ir labāks. Kā saka, vienam labs ir žigulis, otram labs ir mersedess. Sākumā tas bija ļoti jūtams, bet tā kā mēs nevarējām atkāpties no tā, ka esam apvienoti, tad aprīvēties aprīvējāmies un uz sasaukuma beigām tie darbi jau gāja diezgan raiti.
Uzsākot darbu jaunajā sasaukumā, pirmais lielais izaicinājums bija spēcīgo lietavu postījumi, kas šovasar ietekmēja ne tikai zemnieku dzīvi, bet arī pašvaldību, pamatīgi izpostot dažādus ceļu posmus visā novada teritorijā. Ir izdevies piesaistīt lielus līdzekļus, lai šos ceļu posmus sakārtotu, tas bija viens no pirmajiem darbiem, ko visi aktīvi risinājām. Būtībā, daudzas lietas, kas pašvaldībā jārisina, sasaucas ar kopējām valsts nostādnēm, piemēram, kā stiprināt demogrāfiju. Tas arī mūsu pašvaldībai ir ļoti svarīgi - kā veicināt un nodrošināt lauku apdzīvotību, lai būtu iedzīvotāji, kam būtībā ir nepieciešamība pēc pašvaldības infrastruktūras, kas ir gan ceļi, gan aprūpes iestādes, gan izglītības iestādes, kā arī iespēja rast darba vietu. Tās ir tās pamatlietas, pie kurām jāstrādā, lai tāda pašvaldība, kā Augšdaugavas novads, varētu turpināt pilnvērtīgi pastāvēt, lai šeit būtu iedzīvotāji.
Kādas ir Jūsu domas par novada centru izveidi ārpus Daugavpils pilsētas?
Augšdaugavas novadam šobrīd nav sava novada centra, un es piekrītu uzskatiem, ka novada dome nedrīkst atrasties Daugavpils pilsētā. Mūsu attīstības plānos ir iezīmēti divi attīstības centri - viens ir Ilūkste, otrs ir Špoģi. Diezgan loģiski būtu, ka katram novadam jābūt savam attīstības centram, un Daugavas kreisajā krastā tā tiešām varētu būt Ilūkste. Domāju, ka tie būtiskākie ieguvumi Ilūkstei būtu, ka pašvaldība atrastos tuvāk iedzīvotājiem. Ja tagad lauku iedzīvotāji, lai saņemtu pakalpojumus no pašvaldības, mēro tālu ceļu līdz Daugavpils pilsētai, tad viņi šos pakalpojumus tikpat labi varētu saņemt Špoģos vai Ilūkstē. Protams, mums ir izveidoti klientu apkalpošanas centri pagastu pārvaldēs, būtībā, tos pakalpojumus, ko nodrošina pašvaldība, iedzīvotāji var saņemt jau tur. Izejot ārā no Daugavpils, arī novada vadība atrastos tuvāk iedzīvotājiem. Ilūkste ir pašpietiekama, lai nodrošinātu visas nepieciešamās funkcijas tieši no pašvaldības puses. Es neredzu lielus šķēršļus, kāpēc Ilūkste nevarētu būt novada centrs. Iegūstot attīstības centra statusu, daudz savādāk uz šo teritoriju arī skatās, piemēram, bankas. Tāpat, ceļu infrastruktūra tiks uzturēta ap šo centru, tas dod pienesumu arī uzņēmējdarbības aktivitātei un tādām lietām. Līdz ar to notiek tāda ķēdes reakcija, kas sekmē arī pašvaldības attīstību kopumā. Tā aprite, kas šobrīd ir Daugavpilī, tiktu centrēta Ilūkstē, attīstot tieši novada teritoriju. Ilūkstei atrašanās vieta ir izdevīga, tā atrodas pie lielajiem ceļiem, kas mazpilsētu savieno ar Rīgu, ar Rēzekni, ar Lietuvu. Būtībā, šī pamata augsne uzņēmējdarbībai jau šobrīd ir laba, atliek tikai nākt pie mums un radīt.
Ko Jūs domājat par šobrīd aktuālo jautājumu par Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas apvienošanu?
Lūk šeit ir kategorisks nē. Tā kā es esmu arī vērojis un vērtējis situāciju par mūsu kaimiņiem - Jēkabpils novadu - tās ir divas nesavienojamas lietas. Pilsēta ir ar pilsētas dzīvi un lauki ir ar lauku dzīvi, un tās problēmas katrā vidē atšķiras. Samērot tās vienā līmenī ir diezgan sarežģīti. Pie jebkuras centralizācijas, finansējums virzās uz centru. Ja centrs būs Daugavpils, tad cietīs visa apkārtējā Augšdaugavas novada teritorija, tieši finansiālā ziņā. Šie draudi Augšdaugavas novadam veidojas no Administratīvi teritoriālā likuma, kad katram novadam ir nepieciešams savs attīstības centrs. Šinī gadījumā, Augšdaugavas novadam attīstības centrs ir iezīmēta Daugavpils, jo pilsēta fiziski atrodas novadam pa vidu. Šobrīd šis lēmums ir apstādināts un mēs aktīvi strādājam, lai novadam būtu savs attīstības centrs, nevis Daugavpils.
Kādi šobrīd ir pašvaldības lielākie izaicinājumi novadā?
Šobrīd novadā būtiska problēma ir sarūkošais budžets pašvaldībai, jo nauda seko iedzīvotājam. Jāsaka, ka valsts uzdod pašvaldībai papildus funkcijas, bet finansējumu tam īsti neparedz, piemēram, pašvaldības policijas izveidošana novadā. Jā, nenoliedzami, pašvaldības policija ir noteikti vajadzīga novadā, tā pilda savas funkcijas un uzdevumus, kas ir svarīgi iedzīvotājiem, tomēr, šis ir diezgan pamatīgs slogs pašvaldībai, kur valsts neparedz savu atbalstu. Otra lieta ir izglītības joma. Kā es parasti saku, kā mums ir jauns izglītības ministrs, tā mums ir jauna reforma. Skolu finansēšanas modelis šobrīd rada bažas, it īpaši vidusskolas posmā, kad skola ar mazu skolēnu skaitu vidusskolā var zaudēt finansējumu. Tāpat laika bumba ir arī jautājums par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Protams, bagātākās pašvaldības negrib šķirties no saviem līdzekļiem un ar tiem atbaltīt citas mazāk ekonomiski aktīvas pašvaldības, bet, lai pašvaldības līdzīgi spētu attīstīties visā Latvijas teritorijā, atbalsta mehānismi no valsts puses ir nepieciešami. Jebkuras iestādes slēgšana rada negatīvu ietekmi uz reģiona ekonomisko aktivitāti, kas arī ietekmē apdzīvotības līmeni reģonā.
Kāda ir Jūsu, kā politiķa, misija, strādājot Augšdaugavas novada pašvaldībā?
Visu laiku tiek runāts par birokrātiju. Strādājot pašvaldībā vairāk nekā 12 gadus, es redzu, ka tas birokrātijas apjoms ir pieaudzis vismaz trīs reizes. Tas, ko es redzu, ir pazudusi savstarpējā uzticēšanās - mums ir pārbaude pārbaudes galā un pēc tām divām pārbaudēm atnāk vēl trešā, kas pārbauda pirmās divas. Mēs esam apauguši ar to savstarpējo neuzticību tik tālu, ka mēs vairs nevaram izdarīt vienkāršu darbu bez neskaitāmām atskaitēm. Šī ir viena no tām jomām, ko gribētos sakārtot. Ja teikt tā pavisam vienkāršoti - gribētos izdzēst visus likumus un uzrakstīt tos no jauna, jo brīžiem tiešām šķiet, ka mēs esam aizpeldējuši nepareizā gultnē un vairs nezinām, kā atgriezties atpakaļ.
***
Reinis Līcis ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot būvinženiera profesiju. Ir zemnieku saimniecības “Arkliņi” īpašnieks, Lauku partnerības “Sēlija”, politiskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” un biedrības “Zemnieku Saeima” biedrs. Savus spēkus izmēģinājis arī lielajā politikā - kandidējis 13. un 14. Saeimas vēlēšanās.
