Līksnas divgadīgo draudzes skolu izveidoja pie Līksnas baznīcas ar grāfa Jozefata Zīberga atbalstu 1803.gadā. Skolu uzturēja garīdziniecība. Skolā mācīja katehismu, lasīt un rakstīt, poļu valodu, kā arī rokdarbus. 1806. gadā grāfs J.Zībergs piešķīra Līksnas draudzes prāvestam dāvinājumu ar norādi, lai draudzes skolas skolotājs tiktu uzturēts par muižas līdzekļiem. Skola ir atradusies Daugavpils – Rīga un Ilūkste – Līksna lielceļu krustojumā, 19 km no Daugavpils. Skola bija celta no koka, ar vairākām klašu telpām. Pirmā pasaules kara laikā skolu nopostīja līdz pamatiem.
1853. gadā Līksnas grāfs ar baznīckungu Tomašu Kosovski nodibināja Līksnas draudzes skolu, kur jau mācījās 30 bērni latgaliešu valodā. T.Kosovskis pats arī bijis šīs skolas vadītājs. Viņš sūtījis vienu Līksnas draudzes skolu beigušo absolventu uz Zemgali, lai tas iemācītos pareizu latviešu valodu un atgriežoties pēc tam varētu mācīt latviešu valodas zinībās arī citus latgaliešus.
Latvijas Valsts vēstures arhīva fonda ‘’Izglītības ministrijas Skolu departaments’’ dokumentos 1937.gadā sastādītajā vēsturiskajā izziņā uzrādīts, ka Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta sešgadīgās pamatskolas pirmsākums bija 1863.gadā, kad Līksnas muižā atvēra Līksnas skolu, kuru dibinājis grāfs Heinrihs Plāters-Zībergs. Kā skolotāja tur darbojusies grāfiene Sofija Plātere-Zīberga. Skolēnu skaits svārstījās no 10-20 un tie bijuši tikai zēni. Skolai arī tad bijis nosaukums ‘’Līksnas skola’’. Mācības notika poļu valodā, bet ar 1868.gadu – krievu valodā. Skolā mācīja lasīt, rēķināt, ģeogrāfiju un vēsturi.
Pirmo patstāvīgo skolas ēku cēla Līksnas pagasta pārvaldība 1873.gadā. Ēka bija celta no koka un atradās 2 km uz ziemeļiem no Līksnas muižas pie Vaikuļānu sādžas. Ēka tika nopostīta 1915.gadā, Pirmajā pasaules karā.
1895.gadā skolā iestājusies pirmā meitene - Jadviga Paķeris.
1916./1917.māc.g. skola kara apstākļu dēļ pārcelta uz Līksnas pagasta Motivānu sādžu, kur tā darbojusies līdz 1919.gadam.
Vienu gadu skola bija pārcelta uz Jura Šalkovska māju (celtu 1890.gadā kā degvīna tirgotava),bet 1920.gadā – uz Vaikuļānu sādžu Jāzepa Paukšta mājā, kas bija 1 km attālumā no vecās skolas uz Daugavas pusi. Vietējie galdnieki izgatavoja divvietīgu un četrvietīgus kombinētus solus un skolas tāfeli. Skola ar 52 vietām varēja uzsākt darbu. Par skolas pārzini nozīmēja Teklu Ruštāns, kura tur nostrādāja līdz 1921.gadam. Skolēnu sastāvs bija ļoti raibs, tādēļ bija grūti izveidot klašu sistēmu skolēnu dažādā vecuma un attīstības dēļ.
1921.gadā par Līksnas skolas pārzini iecēla Skolotāju semināru absolvējošo Pēteri Zariņu. Skolā pieteicās 76 skolēni vecumā no 7 līdz 16 gadiem. Telpu trūkuma dēļ skolā nodarbības notika divās maiņās. Abās maiņās klases telpas tika pārpildītas.
1921./1922.māc.g. atklāja otro skolas māju Jāņa Ruža mājās 1 km attālumā no iepriekšējās.
1922.gada skola sāka pievērsties Latvijas tautskolu jaunajām mācību programmām.
No 1922.gada 1.novembra līdz 1924.g. 25.februārim skolu vadīja Mārtiņš Līmanis.
1923.gada 10.februārī skolu pārcēla uz jaunām telpām – izremontēja Līksnas pagasta feldšeru dzīvokļu un ambulances ēku, kas celta 1873.g. un bija cietusi Pirmajā pasaules karā. Telpu remonts un pielāgošana skolas vajadzībām izmaksāja 5200 LS.
Sakarā ar skolas vecuma bērnu skaita pieaugumu, 1934./1935.māc.g. tika atvērta 5.klase Līksnas un Tiltu pamatskolās. Ar 1935./1936.māc.g. tika atvērta arī 6.klase.
20.gs. 30.gados skolēni ar skolotāju Pēteri Zariņu izrādīja aktīvu iniciatīvu vides sakopšanā un sastādīja pie Līksnas baznīcas liepu aleju.
Politiskās pārmaiņas Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē 1940.gadā skāra arī Līksnas skolu: tika nomainīta skolas vadība, daudzus skolotājus skāra represiju vilnis.
Arhīva fonda ‘’Izglītības ministrijas Tautskolu direkcija’’ dokumentos – izrakstā no Skolu departamenta padomes 1940.gada 5.aprīļa sēdes protokola Nr.168/504 redzams, ka Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta seškalsīgā pamatskola pārdēvēta uz kādu laiku par Līksnas pagasta Brāļu Skrindu sešklasīgo pamatskolu.
Laika posmā no 1955.gada līdz 1998.gadam ir dažādi mainījies skolas nosaukums: Līksnas 7-gadīgā skola, Līksnas 8-gadīgā skola, Līksna nepilnā vidusskolas, Līksnas pamatskola.
Jauna telpas Līksnas pamatskola ieguva 1956./1957.māc.g. – pie Līksnas baznīcas esošajā baznīcas prāvesta mājā, kuru izremontēja, paplašināja un piemēroja skolas vajadzībām no 1957./1958.m.g. toreizējā skolas direktora S.Korkliša vadībā. Kapitālo remontu skolas ēka pieredzēja 1996.gadā. 1964.gadā skolas ēkai, kura atradās pie Līksnas baznīcas, uzcēla piebūvi. Šajās telpās Līksnas pamatskola atradās līdz pat 2008./2009. mācību gadam, kad to slēdza.
Sienas ēkai ir būvētas no mūra, jumts – šīfera. Kopējā skolas ēkas platība – 1427 kv.m. Skolas ēka visus laiku ir apkurinājusies ar krāsns malkas apkuri.
20.gadsimta 50.-60.gados Līksnas skolā skolēnu skaits svārstījies ap 200. Vecāko klašu vecumposmā bija pat paralēlklases.
20.gs. 70.gados skolas kabinetu sistēmā sāka ienākt mācību kabinetu sistēmas ieviešana skolā. Tas prasīja nopietnu darbu gan pie kabinetu papildināšanas ar mācību un izdales materiāliem, gan to izgatavošanu un sistematizāciju. Ar vietējo kolhozu finansiālo atbalstu, tika iegādāti tehniskie mācību līdzekļi: kino projektori, magnetafoni, dažādi projekcijas aparāti, mēbeles mācību un izdales materiālu novietošanai. 1977.gadā Līksnas pamatskolas vārds kļūst nedaudz atpazīstams arī citviet Latvijā, jo skolas krievu valodas kabinets ir izvirzīts Latvijas PSRS Izglītības ministrijas Mācību metodiskā kabineta kopā ar RSKCI (Republikāniskais skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts) un PZPI (Pedagoģijas zinātniski pētnieciskais institūts) Republikas skatei un par to top arī raksts ‘’Darbs kabinetā’’ laikrakstā ‘’Skolotāju Avīzē’’ Nr.17 (27.04.1977.). Rakstā skola un iekārtotais kabinets tiek uzteikts – tas ir gaumīgi noformēts, bagāts materiālu klāsts, kā arī iekārtojot kabinetu skolotāji ir ņēmuši vērā Izglītības ministrijas instruktīvi metodiskās rekomendācijas un publicētos pieredzes materiālus.
Līksnas pamatskola ir bijusi bagāta ar tradīcijām – gan ar latviskajām, gan ar tām, ko pieprasīja konkrēta laika pastāvošā vara. Skolotāja R.Komarovska izdevumā ‘’Līksniešu atmiņu stāsti’’ atceras:’’ Tika rīkoti dažādi pasākumi, kurus vadīja latviešu valodas skolotāja Baiba Marcinkeviča. Sevišķi atmiņā palikuši Ziemassvētku un Lieldienu uzvedumi, kuros tika iesaistīti ne tikai skolēni, bet arī ciema ansamblis un skolēnu vecāki. Atmiņā palicis arī skolas iekšējais noformējums. Skola bija vienmēr tīra, saposta, gaumīgi noformēti kabineti. Pie tā atkal draudzīgi strādāja viss kolektīvs. Zīmīgi arī tas, ka skola bija labāko skolu skaitā rajonā. Šeit bieži notika semināri un atklātās stundas.’’
No 31.05.1992.g. skolu sauc par Līksnas 9-gadīgo skolu. Savukārt no 08.09.1992. skola iegūst Līksnas pamatskolas statusu.
Šobrīd Līksnas pamatskola, pateicoties biedrībai ‘’Mūsu Līksnai’’, savās telpās atgūst jaunu dzīvības dvesmu.
Pētījums tika veikts, pateicoties biedrības ‘’Mūsu Līksnai’’ iniciatīvai, Līksnas kopienas mājas informatīvo stendu izveidei.
