Ģeoradars pašvaldības infrastruktūras kvalitatīvai uzturēšanai un modernizēšanai

AKTUĀLI

Augšdaugavas novada kapitālsabiedrība SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” iegādājusies unikālu ierīci – ģeoradaru, ar mērķi aktualizēt datus par pašvaldības īpašumā un valdījumā esošajiem inženiertīkliem. Šobrīd tas ir vienīgais šīs paaudzes ģeoradars Latvijā.

Ģeoradars Leica DS 4000 ir jaunākās paaudzes ģeodēziska ierīce no Šveices mērniecības Leica Geosystems kompānijas. Jaudīgs ģeoradars ir sava veida pazemes skeneris, kas izmanto radioviļņus, lai pētītu pazemes būves un objektus. Pārsvarā ar tā palīdzību meklē pazemes komunikācijas, ūdensvadus, elektrības vadus. Visa informācija atspoguļojas ekrānā un tiek ierakstīta atmiņas kartē, lai pēc teritorijas apsekošanas varētu analizēt iegūtos datus.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe uzsver, ka Augšdaugavas novada teritorijā esošās komunikācijas ir izbūvētas padomju laikos un tām nav saglabājusies dokumentācija. “Kad nodevām visu saimniecību SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”, SIA “Ornaments” un aģentūrai “Višķi”, kas apkalpo ūdens apgādi, kanalizāciju, siltuma apgādi, sapratām, ka ne vienmēr ir iespējams ātri un kvalitatīvi atrast pārrāvumus tīklos, kā arī ĢIS sistēmā nevaram salikt kartes, kur atrodas mūsu inženiertīkli. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ģeoradara iegādi, lai uzņēmumi varētu ātri un kvalitatīvi veikt savu darbu. Lai ir zināms, kur ir tuvākie tīkli, kādi ir to diametri, kur drīkst veikt pieslēgumus, kā arī paplašināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem,” stāsta izpilddirektors.

Uzņēmuma “Leica Geosystems” oficiālais pārstāvis Latvijā ir SIA “GPS Partners”. Kompānijas produktu speciālists Ēriks Trišins stāsta, kā ģeoradars “redz” piecus līdz sešus metrus dziļumā. “Redzamību” ietekmē grunts blīvums un materiāls, piemēram, zeme ir mālaina, vai to pārklāj asfalts, vai nē. “Mēs planšetdatorā neredzēsim, vai ir kabelis, vai ir vads, vai caurule, mēs redzēsim, ka tur kaut kas ir, un šos datus mēs analizējām ar pēcapstrādes programatūru datorā. Tur mēs varam redzēt, cik dziļi ir tas vads vai caurule, un kāds ir diametrs, tomēr mēs nezināsim, vai tur tek ūdens, vai tur ir strāva. Uzreiz visus datus redzam kartē, jo ir GPS ar Google kartēm. Interesanta, specifiska tehnoloģija,” skaidro Ē.Trišins.

Šīs tehnoloģijas izmantošana Eiropā ir diezgan populāra, arī kaimiņi Lietuvā to izmanto arvien vairāk, jo izmaksas, kas rodas no rakšanas darbiem un, reizēm, arī bojājumiem, ir ļoti lielas. Līdz ar to, rodas lielas izmaksas gan būvniecības firmām, gan komunikāciju uzturētājiem. Šī ierīce būtiski atvieglos speciālistiem ikdienas darbu.

SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” valdes loceklis Aivars Elksniņš stāsta: “Šī ierīce būs neaizvietojama mūsu uzņēmuma, kā arī Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūras “Višķi” un SIA “Ornaments” darbā. Ar to mēs spēsim aptvert visa novada teritoriju. Mēs detalizēti varēsim redzēt, kur atrodas pazemes komunikāciju trases, arī dažādus pamatus, ceļu segumus un zemes slāņus.”

Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” darbiniekiem bija iespēja apgūt praktiskas un teorētiskas apmācības, ko vadīja Rumānijas speciālists Valentin Vlad.

Teksts, foto: Jeļena Ivancova

Bibliotekārs – kopienas kultūras dzīves veidotājs