Divu gadu laikā varētu atdzīvoties Raudas ciems

AKTUĀLI

Jau tuvākajā laikā Šēderes pagasta Raudas ciemā sāksies rosība un slēgtajā Raudas skolā atgriezīsies dzīvība.

Skolai ir diezgan sena vēsture. Tā izveidota pagājuša gadsimta trīsdesmitajos gados, tobrīd skolā mācījās 200 audzēkņi. Padomju laikos skola pārtapa par mācību iestādi bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Vēl pirms gadiem desmit skolā bija vairāk kā 30 audzēkņi, bet pamazām audzēkņu skaits saruka un pirms četriem gadiem bija vairs tikai 9 audzēkņi, tāpēc Augšdaugavas novada pašvaldība pieņēma lēmumu likvidēt Raudas internātpamatskolu.

Visus šos gadus pašvaldība turpināja uzturēt ēku, lai tā neaizietu bojā, tas ik gadu izmaksāja vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.

No sākotnējās ieceres veidot skolas ēkā pansionātu pašvaldība atteicās, jo tika secināts, ka ēka nav piemērota pansionāta izveidei, turklāt atrodas tālu no Šēderes pagasta centra, Ilūkstes un Daugavpils, arī sabiedriskais transports grūti pieejams.  

Tika meklēti gan Latvijas, gan ārvalstu investori, taču šie meklējumi nevainagojās panākumiem. Arī visas trīs rīkotās izsoles bija neveiksmīgas. Tomēr beidzot pašvaldībai izdevies atrast risinājumu, kas ļaus atdzīvināt ne tikai skolas ēku, bet arī pašu Raudas ciemu.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts stāsta, ka Augšdaugavas novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu un šo īpašumu bezatlīdzības kārtībā nodos Iekšlietu ministrijai, Valsts nodrošinājuma aģentūrai: “Šobrīd ir sagatavots patapinājuma līgums ar Valsts nodrošinājuma aģentūru un novada pašvaldību par to, ka šis īpašums tiek nodots viņiem, lai šeit izveidotu patvēruma meklētāju īslaicīgās uzturēšanās mītni. Tas nozīmē to, ka tie cilvēki, kuri grib saņemt patvērumu Eiropas Savienībā, šeit uzturēsies līdz 90 dienām, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņiem piešķirs šādu atļauju un statusu. Pieļauju, ka tad viņi dosies prom ne tikai no Raudas, bet droši vien no mūsu novada, varbūt no Latvijas uz Rietumeiropu. Ja viņiem šādu statusu nepiešķirs, tad šie cilvēki tiks deportēti uz savām mītnes zemēm.”

Jau tuvākajā laikā tiks noslēgts patapinājuma līgums, un Valsts nodrošinājuma aģentūra skolā uzsāks rekonstrukcijas darbus, savukārt pašvaldība nodrošinās komunālos pakalpojumus. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram Raudā jātop līdz nākamā gada jūnijam. Jau nākamgad te varētu izmitināt līdz 150 cilvēkiem, bet līdz 2029. gadam – līdz 450 ārzemniekiem.

Nododot šo īpašumu Iekšlietu ministrijai, Augšdaugavas novada pašvaldība cer beidzot atdzīvināt Raudas ciemu, jo te parādīsies jaunas darba vietas.

Vitālijs Aizbalts skaidro, ka pirmajā tūrē tiks rekonstruēta skolas ēka un izbūvēts žogs, bet otrajā posmā tiks būvētas jaunas mītnes: “Kopumā šeit tiks ieguldīti 30 miljoni eiro, būs darbs arī mūsu vietējiem būvniekiem. Esam vienojušies ar Valsts nodrošinājuma aģentūru, ka šeit kā celtnieki strādās vietējās Latgales firmas. Protams, te būs vajadzīgi pavāri, apsargi, sētnieki, tie, kas mazgā veļu un sniedz citus pakalpojumus.”

V. Aizbalts atzīst, ka saistībā ar šo ieceri parādās dažādas spekulācijas un sabiedrības tracināšana, tāpēc uzsver, ka centra iemītnieki te atradīsies 90 dienas iežogotā teritorijā, no kuras iziet viņiem nebūs iespējas. aiz žoga, viņiem būs liegts iziet no šīs teritorijas. “Tāpēc visas runas, ka varētu būt kaut kāda vardarbība vai vietējiem tiks palīdzēts novākt ražu, tas viss ir muļķības. Viņi te atradīsies 90 dienas aiz žoga, un tad, kad saņems vienu vai otru atbildi, tad arī attiecīgi rīkosies.”

Pašvaldība ir uzsākusi sarunas ar Iekšlietu un Satiksmes ministriju arī par piebraucamā ceļa sakārtošanu un melnā seguma ieklāšanu.

“Vēl viena lieta, ko mēs ceram atrisināt - šeit stāv viena pilnībā brīva daudzdzīvokļu māja, otrā apdzīvoti četri dzīvokļi. Mēs ceram, ka, parādoties šeit dzīvībai, arī dzīvojamās mājas tiks apdzīvotas, varēsim piedāvāt dzīvokļus, un cilvēki te varēs uzturēties pastāvīgi vai uz laiku, kamēr viņi šeit strādās,” teic pašvaldības vadītājs.  

Teksts, foto: Inese Minova

Ilūkstē notiks zinātniskie lasījumi, veltīti ebreju vēsturei