Vaboles pagasta koktēlnieks un metālkalējs Varis Vilcāns sevi dēvē par “dīvaino lietu meistaru”. Viņš darina gan praktiskas, gan dekoratīvas lietas no koka, metāla un citiem materiāliem – no smalkiem kokgriezumiem un kalumiem līdz pat funkcionāliem priekšmetiem un unikāliem mākslas darbiem.
Pēc Višķu sovhoztehnikuma absolvēšanas, 1993. gadā, savā vecvecāku īpašumā Varis Vilcāns izveidoja zemnieku saimniecību “Kļavas”. Līdztekus lauksaimnieciskajai ražošanai, viņš atradis un attīstījis sirdslietu – amatniecību, kurā iesaistījis arī visu ģimeni – sievu Agru un bērnus Martu un Mārci.
No lauksaimnieka par amatnieku
“Agrāk biju diezgan liels lauksaimnieks, apsaimniekoju ap 50 ha zemes, bet man radās vaļasprieks - kokapstrāde, sāku kaut ko taisīt, radās pasūtījumi, bet laika nebija, vajadzēja kult labību, vākt kartupeļus, kaut ko stādīt, biju konvencionālais zemnieks, vajadzēja visu ko miglot. Sapratu, ka, sašaurinot vienu jomu, varu paplašināt otru. Uzcēlu darbnīcu, sāku sastādīt tāmes, strādāt ar dažādām organizācijām. Tā kļuvu par amatnieku. Tagad esmu neliels bioloģiskais lauksaimnieks, apstrādāju tikai 12 ha zemes, pārējo iznomāju. Audzēju dārzeņus, augļus, ogas, man ir krūmmelleņu plantācija. Pats potēju ābeles, bumbierus, persikus un aprikozes, kaut vai sevis apliecināšanai,” stāsta Varis. No vecākiem mantojumā palicis arī liels narcišu lauks, kas agrāk bijis ģimenes bizness. Arī tagad ik pavasari tas saplaukst ziedos, kas lielākoties tiek notirgotas pārpircējiem.
Arī Vara sieva Agra, kura ikdienā strādā par medmāsu Vaboles pamatskolā, ir īsts dabas cilvēks – viņa audzē krāšņus ziedus, kopj ūdensrozes saimniecības dīķī un uztur īsto ābolu pagrabu. Viņa vada arī ziepju veidošanas darbnīcas, kurās viesi var izgatavot savu unikālo ziepju dizainu, izmantojot dabiskas sastāvdaļas.
Varis Vilcāns māca Vaboles pamatskolas audzēkņiem dizainu un tehnoloģiju priekšmetu, taču stundas saliktas tā, lai viss mācību process notiktu tikai pavasarī, tāpēc pārējo laiku Varis veltī amatniecībai.
Pasūtījumi ir visdažādākie, gan no pašvaldībām, gan privātām mājsaimniecībām, arī no ārzemēm, turklāt klienti viņu atrod paši. Vara darinājumi ir aizceļojuši uz Austriju, Vāciju, Itāliju, Zviedriju un Somiju. Komunikācija ar ārvalstu klientiem parasti sākas WhatsApp vietnē, kur saņem no ārzemēm ziņas. Taču ne visiem varot uzticēties, tam par piemēru kāds iesākts liela izmēra objekts, kas tā arī stāv šķūnī, jo klients no Itālijas pēkšņi pazudis.
Savu darbu skaitu Varis mēra simtos. Ir bijuši arī neparasti pasūtījumi, piemēram, divmetrīgi lāči Žīguru parkam vai ratu riteņi kādai kvesta spēlei un lielgabala lafete. Esot gadījies pārliecināt klientu, ka jātaisa citādāk, jo rezultāts nebūs labs, tad Varis piedāvā citus risinājumus.
Pašam patīk daudzveidība. “Ja pasūta biti, ir ok, bet ja pasūta 20 bites, tad līdz trešajai strādā ar sirdi, bet tālāk ir rutīna. Man nepatīk vienmuļš darbs. Man ir grūti koncentrēties uz kaut ko vienu, apnīk, sāku darīt ko citu,” saka meistars.
Ikviens darbs esot izaicinājums, jo tie nav ikdienišķi, piemēram, ratu riteņi, kuriem jāizdomā gatavošanas tehnoloģija. “Agrāk krusttēvs bija meistars, kala, virpoja, viņš būtu varējis dot padomu, bet nu vairs nav. Vai jūs zināt, kā, piemēram, uzvilkt ratu ritenim dzelzs stīpu? Tai jābūt par 2 cm īsākai nekā rata apkārtmērs. Uzkur lielu ugunskuru, izkarsē stīpu, uzliek uz riteņa un aplej ar aukstu ūdeni,” pieredzē dalās Varis.
Nupat sadarbībā ar biedrību “Mana Vabole” Varis ir izgatavojis neparastus puķu podus ar bizbizmārītes tēlu un latvju zīmēm, kas tagad lieliski papildina Vaboles muižas parku.
Īpašu vietu viņa daiļradē ieņem paša gatavoti loki un arbaleti. Tie top uz pasūtījumu. “Sākās viss ar laminētajiem lokiem, bet tiem nevar dot lielu garantiju, tāpēc sāku taisīt kompozītlokus,” stāsta Varis un nodemonstrē loka šaušanas meistarību.
Varis prot uzmeistarot arī dažādas rotas no koka, kaula vai ragiem, ko uziet mežā vai dabū no lopkopjiem. Dažādas interesantas lietas top no mežā nejauši uzietiem dabas veidojumiem. Varis mežā ievāc arī čagu, ko izkaltē, sasmalcina un piedāvā iegādāties. “Čaga ir viena no nedaudzajām sēnēm, kas izgājusi visus klīniskos pētījumus imunitātes uzlabošanā un onkoloģijas apkarošanā. Somijā un Igaunijā pat ir veselas audzes,” stāsta amatnieks.
Īpaši ir viņa darinātie mūzikas instrumenti vargāni, kurus arī pats bieži uzspēlē. Gadā viņš izgatavo uz pasūtījumu vismaz 30-40 vargānus. “Man patīk izaicinājumi. Ja kāds prot, kāpēc es nevaru? Neesmu tāda līmeņa meistars, lai uztaisītu konkrētu noti, , piemēram, noti G, nezinu, kas tā tāda. Bet ja vajag tīru toni, augstāku vai zemāku, to gan var pieregulēt.”
Pašam sava “Alpu” drava
Visas zināšanas Varis apguvis pašmācības ceļā. Viņa vectēvs Francis Vaivods bijis namdaris, visā apkārtnē atrodas viņa celtās mājas. “Viņš varēja pats izdomāt, kā uzmeistarot loga rāmi vai apkalt pašu nepaklausīgāko zirgu,” sala amatnieks. Savulaik Vara vectēvs bijis arī profesionāls biškopis, no viņa, vēl zēns būdams, Varis iemācījies biškopības pamatus. “Es vienmēr zināju, kas ir bites, bišu mātes, peri, jo vectēvs visu laiku par to runāja.” Saimniecībā “Kļavas” ir sava drava ar vismaz 50 saimēm. Varis sevi sauc par bišturi, jo biškopība esot vairāk vaļasprieks nevis pamatnodarbe. “Vēl pirms 6 gadiem es paniski baidījos no bitēm, bet tad notvēru pirmo spietu un tā radās spietu ķeršanas sports. Katru gadu noķeru vismaz 30 spietus. Ja tie ir mazi spieti, uz rudens pusi, tos apvienoju. Pārāk uz to neiespringstu.” Varis patur tikai mierīgās bites, niknās aiznes un izber mežā, jo ar tām nav iespējams sadzīvot. Viņa dravā pārsvarā ir paša darinātie tā saucamie Alpu stropi, kas atšķiras no ierastajiem stropiem pēc izmēriem un uzbūves. Arī rāmīšus Varis meistaro pats, jo tādus nekur nevar nopirkt gatavus. Visas biškopības zināšanas Varis smeļas internetā, saziņā ar Ukrainas biškopjiem, kas dāsni dalās ar padomiem. Ja citiem biškopjiem šogad dravas ir pustukšas, Varis par medus trūkumu nesūdzas, bites esot kārtīgi pastrādājušas un medum ir labs noiets.
Gan medu, gan savus darbus un saimniecībā izaudzēto ražu Varis pārdod zemnieku vakara tirdziņos, dodas uz Rīgas ielas tirdziņiem, daudzi kundes brauc pa tiešo uz saimniecību. Tepat var atbraukt arī nomakšķerēt kādu karpu viņa dīķī.
Sadarbībā ar Skrindu dzimtas muzeju Varis piedalās tūrisma maršrutā “Pie seno amatu meistariem”, uzņem apmeklētājus, demonstrē amatnieka darbu, bet vasara labprāt piedalās skolēnu nodarbinātības programmā un piedāvā vasaras darbu skolas jauniešiem.
***
Vaboles pagasta zemnieku saimniecības „Kļavas” īpašnieks Varis Vilcāns izvirzīts pašvaldības konkursa “Saimnieks 2025” nominācijā “Gada amatnieks”
