Bebrenes pagasta “Dzeguzītēs” darbojas serumnīca

AKTUĀLI

Bebrenes pagastā ir atdzīvojušās senas lauku mājas, ko pērn savā īpašumā iegādājās kurzemniece Agnese Irbe. Saimniece laipni uzņem ciemiņus un aicina uz savu darba telpu, ko sauc par serumnīcu. Jau paverot istabas durvis, mūs ieskauj spēcīgs ēterisko eļļu aromāts, bet senatnīgā mājas aura uzvējo patīkamu miera sajūtu. Tieši šeit top sieviešu iecienīts kosmētikas līdzeklis – serums. Tas ir Agneses lolojums, kas kļūst arvien atpazīstamāks ar zīmolu “Dzīvie”. 


Dzīvie serumi

Ventspilniece Agnese ir studējusi psiholoģiju gan Latvijā, gan arī Vācijā, taču šajā jomā nekad nav strādājusi. Pirmā pieredze uzņēmējdarbībā bija bērnu rotaļu mājiņu ražošana no kartona, kas darbojas joprojām. Savu biznesu “Annahouse” Agnese pārdeva un pievērsās industriālajai kosmētikai, izveidojot uzņēmumu INEX Cosmetics un ražojot homeopātisko kosmētiku. Nu jau piecus gadus Agnese darbojas kosmētikas nozarē, taču pēdējos divu gadus pievērsusies tieši serumiem, kas ir unikāls roku darbs.  

Par šo ideju viņa pateicīga saviem bērniem Annai un Rihardam, kuri iedrošināja mammu izmēģināt ražot serumus. “Tā eksperimentu ceļā mēs nonācām līdz šo serumu formai. Uztaisījām vēl vienu formu - gēla serumu, kas ir viendabīgs, nav divslāņains,” stāsta Agnese un skaidro, ka savas radītās receptūras saskaņo ar profesionālu ķīmiķi un kosmētikas tehnologu, lai saņemtu novērtējumu un sakārtotu visu nepieciešamo dokumentāciju produkta laišanai apgrozībā.

Viņas serumnīcā top dažādu augu serumi, kas aizstāj krēmu. To pamatā ir dabiska alvejas sula, augu eļļas, izvilkumi, ārstniecības augu ekstrakti, vitamīni un augu ēteri. Tie nesatur krāsvielas un mākslīgus aromātus, serumiem netiek pievienots ūdens un tie netiek karsējot apstrādāti. Tieši tāpēc produkts ieguvis nosaukumu “Dzīvie”.   

“Mēs nonācām līdz tādai filozofijai, ka jābūt maksimāli tuvāk dabai, kur var mierpilni, harmoniski gatavot serumus. Protams, tiem ir īss dzīvības termiņš, tikai divi mēneši. Parasti kosmētikai ir divi gadi.


Serumi netiek konservēti pārāk spēcīgi, tikai nedaudz, un nesatur ūdeni, te ir tikai aktīvās vielas. Tas ir svaigs, dzīvs, dabīgs produkts, gluži kā salāti ādai.”

Izejvielas Agnese iepērk gan Latvijā, gan pasūta no Francijas un Vācijas. Pati pagaidām pagatavo tikai alvejas gēlu no dabīgās alvejas sulas. Sadarbojas ar dizaina un mārketinga speciālistiem. Liels atbalsts ir pašas ģimene.


Pēc dzīves lielpilsētās Agnese laukos jūtas ļoti labi, arī serumu gatavošanas process esot harmoniskāks, jo nekas netraucē. Galvenais esot darīt to, kas pašam patīk. Lai arī pasaules un Latvijas tirgū kosmētikas klāsts ir ļoti liels, tas nav iemesls atteikties no sava sapņa, uzskata Agnese: “Ja sirdij liekas, tad to vajag darīt, tad jādara, jo katram ir savs pircējs, sava niša, savs klients, kuram vajag tieši to, ko tu radījis.”

Agnese pieļauj, ka drīzumā varētu paralēli tapt jauns zīmols, lai ražotu līdzīgu produktu industriāli un varētu iziet pasaules tirgū. Lai to īstenotu, būs nepieciešamas papildus darba rokas, tāpēc Agnese labprāt apmācītu jaunus serumniekus.  


“Es pārdodu sajūtas”

Serumu veidošana viņai esot īsta meditācija. To parasti viņa veic vienatnē, ieslēdzot fonā klusu mūziku un iededzot sveces. Agnese uzskata, ka gatavot serumus nedrīkst steigā, tam jābūt pilnīgi mierpilnam procesam. Viņasprāt roku darbs ir īpašs, nāk caur sirdi, ieliekot produktā labas domas, ko klienti patiesi sajūt.

Agneses klāstā ir 25 serumi. Tos var iegādāties veikalos Rīgā un Ventspilī, bet lielākoties Agnese tos izsūta klientiem caur pakomātu. Ir iespēja tikt pie sava individuāla seruma, kas tiek pagatavots no klienta izvēlētām sastāvdaļām, izrunājot savas vēlmes ar Agnesi. Katru sestdienu un svētdienu Agnese rīko meistarklases, piedāvājot ikvienam izgatavot sev īpašo serumu.

Serumnīcas mājaslapā dzivie.lv ikvienam ir iespēja izmantot unikālu seruma konstruktoru, proti, izvēlēties tieši sev patīkamas sastāvdaļas, no kurām Agnese izveido serumu. Ja kādas sastāvdaļas kopā nesader, Agnese par to informē klientu, lai rezultāts būtu tiešām patīkams.  

Agnese ir piedomājusi arī pie savas produkcijas iesaiņojuma. Serumi pie klienta nonāk, iesaiņoti kastītē zīdpapīrā, bet klāt pielikts serumā izmantotā auga apraksts, vizītkarte un Agneses novēlējums. Noskaņu rada neliela kaltētu augu buntīte, kas iesmaržināta ar palmrožu eļļu. Jau atverot kastīti, klientu apvij patīkams aromāts. 

“Es jau nepārdodu serumus vai kosmētiku, es pārdodu vai dodu no sevis prieku, sevis lutināšanu, sevis mīlestību. Un vēl visi ēteri un augi, kas tajā piedalās, manā izpratnē ir kaut kas īpašs. Un man liekas, ka manas meitenes to tā uztver un sajūt.”


Māja ar pievienoto vērtību

Uzsākot ražot serumus, Agnese sapratusi, ka vēlas to darīt pēc iespējas tālāk no pilsētu burzmas un trokšņa, tāpēc sāka meklēt lauku mājas Sēlijā kādā klusākā vietā. Tā viņu ceļš aizveda uz Bebrenes pagastu, kas laipni uzņēmis jauno uzņēmīgo sievieti. “Bebrenes pagasta vadītāja Benita ir atsaucīga un ieinteresēta, lai šeit kaut kas notiek un attīstās, lai ienāk jaunas vēsmas un jauns bizness, palīdzēja atrast mums vietu, kur būt un palikt. Tā mēs nonācām šeit,” stāsta Agnese.

Lauku mājas “Dzeguzītes” izrādījās ar senu un bagātu vēsturi. Gan šo māju, gan Ilzes kultūras namu un pienotavu savulaik uzcēlis vietējais zemkopis  Pēteris Muižnieks, kurš te saimniekoja ar sievu Elvīru. Tā bijusi spēcīga strādīga dzimta. Agnese stāsta, ka tā pat bijusi viena no paraugsaimniecībām, kuru apskatīt braucis valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Te esot rīkotas šķirnes lopu izstādes. Pats saimnieks bijis liels estēts, to var manīt jau pašas mājas arhitektūrā, kur piedomāts par detaļām. Piemēram, ēku rotā tornīši un ovālas formas logi, kas pirms simts gadiem nebija tik viegli izgatavojami. Mājā ir istaba ar sešiem stūriem, kas arī esot retums.   

“Pētera sieva bija rīdziniece, ļoti mākslinieciska un dabai tuva. Ļoti skaists un harmonisks pāris,” secina Agnese, rādot senlaicīgas fotogrāfijas, kurās iemūžināti māju pirmie saimnieki. Arī vēlākos gados mājā kūsāja dzīvība. Pēdējā īpašniece bija kultūras nama vadītāja, kura “Dzeguzītēs” pulcinājusi ļaudis uz dažādiem kultūras pasākumiem.

Taču beidzamos desmit gadus māja stāvēja tukša. Agnese vēlas te visu atjaunot un radīt jaunu kultūras telpu, kur cilvēkiem braukt ne tikai taisīt serumus, bet arī atpūsties, klausīties koncertus, skatīt izstādes. Viņa iecerējusi restaurēt veco akmens stalli, kur nākotnē varētu tapt kultūras telpa.


“Dzeguzītes” ir māja ar pievienoto vērtību, te valda laba aura. Visapkārt plešas bioloģiskās pļavas, kur Agnese atrod daudzveidīgus ārstniecības augus, kas nonāk tējā un produkcijas iesaiņojumā. Agnese iekopusi arī dārzu, kur briest ražena dārzeņu raža un aug ārstniecības augi.

Savu dinamisko dzīvesveidu Agnese aizstājusi ar mierpilnu dzīvi laukos, kur bauda dabas klātbūtni, uzņem viesus un rada savu produkciju

Teksts, foto: Inese Minova

Neona diskotēka Medumos