Barikādes atceras kā laiku ar spēcīgu vienotības sajūtu
20.01.2026
AKTUĀLI
Šogad aprit 35 gadi kopš janvārī notikušajām barikādēm, kuru laikā, lai aizsargātu savas valsts neatkarību, vairāki tūkstoši brīvprātīgo Latvijas iedzīvotāju devās uz Rīgu. Viņu vidū bija arī Augšdaugavas novada iedzīvotāji. Pieminot tā laika notikumus, Kalupē tradicionāli tika iedegts liels ugunskurs un aizvadīts atmiņu stāstu pasākums.
Šodienas apstākļos, kad kaimiņos jau četrus gadus notiek pilna mēroga karš, savas valsts neatkarības un drošības tēmas ir visaktuālākās. 1991. gada barikādes ir Latvijas neatkarības vēstures viens no svarīgākajiem notikumiem, kad tauta vienojās ar vienu mērķi – paust savu atbalstu lietuviešiem un gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Viļņā 1991. gada janvārī notika traģiskas sadursmes starp Lietuvas neatkarības atbalstītājiem un padomju karaspēku, kuru kulminācija bija televīzijas centra un televīzijas torņa ieņemšana 13. janvāra naktī. Tā rezultātā gāja bojā 14 cilvēki un simtiem citu tika ievainoti. Tas kļuva par pagrieziena punktu Lietuvas centienos atjaunot valstiskumu. 13. janvārī Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā Rīgā sapulcējās ap 500 000 cilvēku. Ap valstiski svarīgiem objektiem izveidoja barikādes, kuras apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem. Aizsardzības pasākumus koordinēja LTF un Augstākās padomes izveidotais aizsardzības štābs. Barikāžu aizsardzība turpinājās no 13. līdz 27. janvārim, bojā gāja daži Latvijas civiliedzīvotāji.
Kalupē pie ozola tika iedegts barikāžu ugunskurs, pieminot 1991. gada vēsturiskos notikumus un bojā gājušos. Turpinājumā barikāžu dalībnieki, Trešās atmodas aktīvisti, pagasta iedzīvotāji un Kalupes pamatskolas skolēni pulcējās Kalupes kultūras nama telpās, lai atcerētos vēsturiskos notikumus un parunātu par vērtībām, kuras šodien īpaši jāsargā. Par vērtībām Kalupes pagasta pārvaldes ēkā vēsta priekšmetu izstāde "Mūsu "iekšējā barikāde”” un stikla mākslinieces Ingas Salmiņas darbu izstāde “Trauslā brīvība”.
"Mūsu "iekšējā barikāde"” ir stāsts par priekšmetiem, kuri simbolizē barikāžu laika noskaņu un kļuva par spēka un izturības zīmēm, piemēram, radiouztvērējs. Tolaik tieši radio (Latvijas radio) un radiouztvērēji palīdzēja cilvēkiem ļoti ātri koordinēties un darboties: korespondenti un barikāžu organizatori tiešraidē stāstīja jaunākās ziņas, bet barikāžu dalībnieki ar radiouztvērēju palīdzību visu uzzināja un plānoja nākamās darbības. Fotoaparāts un vēsturiskās fotogrāfijas, kā arī avīzes – pateicoties tām, mēs šodien zinām, kā viss notika pirms 35. gadiem. Vēl viens simbolisks priekšmets – tautiskā josta kā saikne starp paaudzēm, vēsturisko notikumu aculiecinieki stāsta šodienas jaunatnei par Latvijas dramatisko neatkarības ceļu.
Kalupieši bija vieni no aktīvākajiem barikāžu dalībniekiem Augšdaugavas novadā, bet kopumā barikādēs bijuši vairāk nekā 200 novada cilvēku. Rihards Seilis aizbrauca uz Rīgu ar savu fotoaparātu un iemūžināja tā laika notikumus simtos fotogrāfiju. Kopā ar viņu Rīgā bija Roberts Kuklis, Leonards Draška, Ivars Bitenieks un daudzi citi kalupieši. Diemžēl, daudzi jau ir aizsaulē: Donats un Ligija Plotki, Henriks Kivlenieks, Jānis Krūmiņš. Barikāžu dalībnieki atceras, ka nebija nekādu baiļu un šaubu – braukt vai nebraukt uz Rīgu. “Ja tas viss notiktu šodien, protams, mēs arī brauktu, un mūsu bērni arī ies,” saka Rihards un Roberts. “Toreiz mēs bijām plecu pie pleca, neatkarīgi no tautības, bieži nepazīstami cilvēki, bet vienoti, ļoti vienoti. Tagad pie mums nav tādas saliedētības un vienotības. Atcerēsimies vēl Baltijas ceļu 1989. gadā. Bet kur mēs tagad ejam – grūti pateikt,” domā Rihards. “Atmosfēra bija ļoti sirsnīga, tu varēji palūgt jebko ikvienam, visi atbalstīja viens otru, tā bija līdz šim nebijusi vienotības sajūta,” saka Leonards.
Vīrieši atceras, ka 1991. gada janvārī bija auksts laiks, sals nebija liels, bet pūta stiprs vējš, un sniega bija maz. Ugunskuri palīdzēja sasildīties, bija silti arī no sirds siltuma – visi cilvēki bija uz viena viļņa, drosmes, entuziasma un cerību pilni.
