Augšdaugavas novads uzgavilēja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos

No 5. līdz 13. jūlijam Rīgā norisinājās 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki “Nāc gavilēt!”, kas kļuva par neaizmirstamu pieredzi gandrīz 400 jauniešiem no Augšdaugavas novada.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās 26 Augšdaugavas novada kolektīvi no 12 izglītības iestādēm. Rīgā svētku notikumos dejā, dziesmā, muzicēšanās, vizuālajā mākslā u.c. ievijās 7 deju kolektīvi, 3 kori, 2 folkloras kopas, pūtēju orķestris, 2 akordeonistu ansambļi, koklētāju ansamblis, trīs tērpu kolekcijas, popgrupa, vokāli instrumentālais ansamblis, 5 vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi. Katra joma svētkos ieguva savu vietu un uzmanību – bērni uzstājās koncertos, modes skatēs, izstādēs un radošajās darbnīcās.

Augšdaugavas novada kolektīvi tika laipni uzņemti Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolā, kas uz nedēļu kļuva ar otrām mājām. Lai gan dienas bija piepildītas ar mēģinājumiem un koncertiem, brīvajos brīžos bērni izmantoja iespēju atpūsties skolas stadionā, spēlējot bumbu, vingrojot vai vienkārši ļaujoties pastaigām.

Nedēļa Rīgā nebija viegla – garie mēģinājumi, karstums un pārgurums brīžiem lika pārbaudīt bērnu izturību. Tomēr katrs priekšnesums, katrs aplausu vilnis un katra piedzīvotā emocija deva milzīgu gandarījumu.

Skolotāji un kolektīvu vadītāji ar lepnumu vēroja savus audzēkņus – ne tikai uz skatuves, bet arī ikdienas situācijās, kur bērni pierādīja savu atbildību, cieņu un spēju sadarboties.

“Šie svētki bija kā sapņa piepildījums – redzēt mūsu bērnus Rīgā, dziedot, dejojot, radot un gavilējot. Tā ir mūsu novada nākotne – radoša, spēcīga un vienota,” teica pedagogi, kas visu šo laiku bija kopā ar bērniem Rīgā. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Augšdaugavas novada bērniem bija ne tikai koncerti un mēģinājumi, tā bija kopā būšana, kas deva  pieredzi, stiprināja piederību, pašapziņu un mīlestību pret savu kultūru un valsti.

Svētkos neiztika arī bez pārsteigumiem. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, kura pirms 25 gadiem absolvējusi Špoģu vidusskolu, apciemoja XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus-Špoģu vidusskolas deju kolektīvu “Zvārgulītis” un atveda bērniem gardu cienastu. Viņa apjautājās par skolēnu ikdienu un svētku sajūtām. Savukārt "Zvārgulīša" dejotāji tikšanos uztvēra kā iedvesmu un motivāciju – būt lepniem par savu valsti, savu kultūru un darbu, ko viņi iegulda dejā. Irēna Kucina izteica vēlmi doties kopā ar dzimtās skolas jauniešiem svētku gājienā un aicināja jauniešus apciemot kādreiz viņu darba vietā un iepazīt Satversmes tiesas darbu.

Pirmo reizi dziesmusvētkos tika iekļauti mūzikas skolu akordeonistu orķestri, Naujenes Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu orķestris un Špoģu Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu ansamblis piebiedrojās vēl 46 kolektīviem uz Dailes teātra skatuves, kur izskanēja akordeonu mūzikas koncerts “Skan akordeons”. Kopā uz skatuves muzicēja ap 300 akordeonisti no visas Latvijas. Naujenes akordeonistu kolektīva vadītāja Tatjana Jukuma atzīst, ka ir liels gods un prieks kļūt par daļiņu no svētkiem: “Mums tas ir grandiozs notikums, lieli svētki Latvijā, kuros pārstāvēta arī Latgale. Ceram, ka tas ir tikai sākums un turpināsies nākotnē.”

VEF Kultūras pilī bija aplūkojama vizuāli plastiskas mākslas darbu izstāde “Starojums”, kurā piedalījās pieci Augšdaugavas novada laureātu darbi no Kalupes pamatskolas, Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas un Naujenes pamatskolas. Vērmanes dārzā bija apskatāmi vides objektu konkursa “StaroJums” laureātu darbi, kur mūsu novadu pārstāvēja trīs Špoģu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbi. Kokļu mūzikas koncertā “Dzīslojums” piedalījās Špoģu Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis “Dzirksteļeitei”, dažādās folkloras kopu programmās novadu pārstāvēja Ilūkstes Raiņa vidusskolas folkloras kopa “Lukste” un Vaboles pamatskolas folkloras kopa “Kanči”.

Popgrupu koncertā novadu pārstāvēja Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas popgrupa “MIX”, tērpu parādē “StaroJums” novadu ar vienu kolekciju pārstāvēja Zemgales vidusskolas pulciņš “Kolorīts” un ar divām kolekcijām Špoģu Mūzikas un mākslas skolas pulciņš “Dabas dizains”. Pūtēju orķestru programmā mūsu novadu pārstāvēja Naujenes pūtēju orķestris.

Profesionālo izglītības iestāžu aktivitātēs novadu pārstāvēja Bebrenes profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas radošās darbnīcas un vokālais ansamblis “Lai skan!”.

Daugavas stadionā deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” piedalījās  Ilūkstes Raiņa vidusskolas deju kolektīva “Ance” trīs vecuma grupas, Lāču pamatskolas deju kolektīvs, Špoģu vidusskolas deju kolektīvs “Zvārgulītis”, Vaboles pamatskolas deju kolektīvi “Kukainīši” un “Aismiņa”.

Mežaparkā svētku noslēguma koncertā “Te aust!” piedalījās novada folkloras kopas, pūtēju orķestris un kori no Ilūkstes Raiņa vidusskolas, Lāču pamatskolas un Salienas vidusskolas apvienotais koris, Špoģu vidusskolas koris “Elpa”.

Gatavojoties svētkiem, katrs kolektīvs veidoja savu unikālo pērli, kuras turpināja savu pērļu savīšanas ceļu Vērmanes dārzā Rīgā un kļuva par vienu no skaistajiem un neparastajiem svētku simboliem. Ikviens svētku apmeklētājs vēlējās tikt iemūžināts uz pērļu virteņu fona, bet paši dalībnieki ar aizrautību meklēja savu īpašu pērli iespaidīgajā pērļu vijumā.      

Svētku gaitā jautājām bērniem, kāda bija viņu galvenā motivācija kļūt par svētku dalībniekiem. Bērniem sajūsmu radīja gan kopīga dzīvošana skolā ar draugiem, pastaigas, jaunas emocijas un pieredze. “Dejas ir mana sirdslieta, kas man sagādā prieku. Šeit es pavadu laiku ar draugiem, mūsu sastāvam tas ir tāds noslēgums, kas padara svētkus īpašus. Ir ļoti liels spēks tajā, ko mēs esam iemācījušies un parādām, ir gandarījums par to, cik daudz ir izdarīts, varam priecēt citus,” atzīst kolektīva “Ance” dejotāja Laura. “Protams, ir grūti, jādejo katru dienu, pirmajā dienā mēģinājums ilga vairāk kā 7 stundas, koncerts arī bija sarežģīts, jo bija ļoti karsta diena, fiziska slodze ir ļoti liela, bet mēs izjūtam gandarījumu. Atjaunot spēku palīdz tuvie cilvēki, draugi, ar kuriem kopā šo piedzīvojam,” saka dejotāja Elīna. Kolektīva “Ance” dejotāja Ance teic, ka vērtīgākais šajos svētkos ir sajūtas un emocijas, ka ir daudzi tūkstoši cilvēku, kuri ir saliedēti kā viens vesels.

Ļoti daudziem jauniešiem tā ir pirmā pieredze. Svētki nav notikuši desmit gadus, izkritusi vesela paaudze. Vidusskolēniem tā ir arī pēdējā iespēja pabūt svētkos, tāpēc svētku izskaņā netrūka asaru un pārdzīvojumu. 

Svētku izskaņā viens no centrālajiem notikumiem bija svētku gājiens, kas aizvijās gar Brīvības pieminekli līdz Dailes teātrim, tajā piedalījās novada vadība un uzmirdzēja vairums mūsu novada kolektīvu Naujenes mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestra pavadībā.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki paliks bērnu un viņu skolotāju atmiņās kā viens no spilgtākajiem notikumiem.

“Ar patiesu prieku un gandarījumu varu teikt – Augšdaugavas novads šajos svētkos bija redzams, dzirdams un jūtams visā krāšņumā! Mūsu novadu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēja gandrīz 400 dalībnieku – deju kolektīvi, kori, folkloras kopas, pūtēju orķestris, akordeonistu un koklētāju ansambļi, tērpu kolekcijas, popgrupa, vokāli instrumentālais ansamblis, kā arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi. Man pašam bija gods baudīt klātienē deju lielkoncertu “Es atvēru Laimas dārzu” un noslēguma koncertu “TE-AUST”, un varu teikt – tas bija aizkustinoši, iedvesmojoši un dvēseliski skaisti!” teic Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Pašvaldības vārdā viņš pateicas ikvienam dalībniekam par ieguldīto darbu, radošumu, degsmi un mirdzošajām acīm, vecākiem un vecvecākiem par atbalstu, sapratni un mīlestību, kas iedrošina bērnus un jauniešus doties lielajā svētku ceļā, kolektīvu vadītājiem un pedagogiem par pacietību, neatlaidību un iedvesmojošo vadību, organizatoriem, pagastu pārvaldēm, skolu direktoriem, šoferiem, pašvaldības policijai – par rūpēm, sadarbību un praktisko atbalstu, novada Dziesmu un deju svētku garam Inesei Zuģickai – par nesavtīgu darbu un patiesu degsmi, īpašs paldies Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolai un tās direktoram Jānim Japiņam par sirsnīgo un viesmīlīgo uzņemšanu svētku laikā!  “Svētki ir noslēgušies, bet radošais gars turpinās dzīvot mūsu sirdīs un darbos. Jau tagad domājam par nākamajiem svētkiem, lai atkal kopā radītu ko īpašu un paliekošu,” saka V. Aizbalts.

Teksts: I. Minova

Foto: I. Minova, J. Ivancova, svētku organizatoru foto