Augšdaugavas novada jaunatnes politika – pārdomāta un iedarbīga
02.02.2026
AKTUĀLI
29. janvārī Augšdaugavas novada pašvaldību apmeklēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinsks, Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe un vecākā eksperte Renāte Mencendorfa, lai iepazītos ar novada jaunatnes jomu un pastāstītu vietējiem speciālistiem par sfēras aktualitātēm.
Ministrijas pārstāvjus sagaidīja Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, izpilddirektors Pēteris Dzalbe, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece un Izglītības pārvaldes jaunatnes daļas vadītāja Olesja Ņikitina, Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska, kā arī novada jaunatnes lietu speciālistes Laura Grigorjeva un Zane Ozola.
Olesja Ņikitina sniedza visaptverošu informāciju par jaunatnes jomu Augšdaugavas novadā. Viesiem bija ļoti interesanti uzzināt, piemēram, par jaunatnes attīstības centru darbību pagastu apvienībās. Tāda struktūra ir nepieciešama, jo novadam ir liela teritorija, pārsvarā lauku, un nav viena centra, pilsētas. Lai jaunieši varētu kopā pulcēties, rīkot pasākumus un realizēt projektus maksimāli tuvu savai dzīves vietai, novadā ir izveidoti 8 jaunatnes attīstības centri, kuri apvieno trīs vai četrus pagastus, savukārt katrā pagastā izveidotas jauniešu pulcēšanās vietas. Šīs telpas savām vajadzībām parasti pielāgo paši jaunieši, un vairākos ciemos tā ir vienīgā vieta, kur viņi vakaros vai brīvdienās var kopā pavadīt laiku, jo mazajos pagastos vairs nav skolu, bibliotēkas pēc 17.00 nestrādā, un kultūras namā katru dienu pasākumu nav. Jau ir bijuši gadījumi, kad uz jauniešu pulcēšanās vietām nāk arī mazākie bērni, kā arī jauniešu vecāki un pat vecvecāki.
Jaunatnes lietu speciālisti brauc pie jauniešiem – tāds mobilais darba modelis strādā ļoti efektīvi lauku novada kontekstā. “Nedrīkst būt tā, lai mēs sēžam, piemēram, kultūras centrā “Vārpā” vai novada domes ēkā Daugavpilī, un jaunieši no attālākiem pagastiem brauks pie mums 60 km uz vienu pusi. Viņi nebrauks, jo nav tādas iespējas. Tā nebūs un tas nedarbosies. Mēs braucam pie viņiem.”
“Tāds modelis ir ļoti reti sastopams Latvijā, liekas, ka ļoti veiksmīgs,” atzina IZM Jaunatnes politikas nodaļas vecākā eksperte Renāte Mencendorfa. Ekspertus arī pārsteidza skolēnu vasaras nodarbinātības programmas īstenošana Augšdaugavas novadā – veiksmīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un galvenais - jauniešu vēlme strādāt un nopelnīt savu pirmo algu. Jauniešu interese par iespēju strādāt vienmēr ir liela.
Kopumā Augšdaugavas novadā ir ap 3000 jauniešu, visvairāk 13-25 jauno cilvēku ir Naujenes, Višķu, Kalkūnes, Demenes, Laucesa, Līksnas pagastos un Ilūkstē. Ar jauniešiem strādā 14 jaunatnes lietu speciālisti – vietējie jaunie cilvēki, kuri jau vairākus gadus bija aktīvi iesaistīti jauniešu dzīvē un labi zina sava pagasta jauniešu vajadzības.
Augšdaugavas novada jaunatnes lietu speciālisti pastāstīja arī par citām daudzām savas nozares aktivitātēm: brīvprātīgo darbu un apmācībām, dalību pašvaldības, valsts un Eiropas projektos, sadarbību ar skolām un jauniešiem no citiem novadiem, ikgadējo jauniešu salidojumu, pasākumu “Jauniešu gada balva” u.c. Vislielākie novada jaunatnes izaicinājumi ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, pašvaldības pierobežas statuss, kā arī valodas barjera.
Jaunatnes politika ir valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Atbilstoši Jaunatnes likumā noteiktajam jaunieši Latvijā ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet pašlaik notiek darbs pie tā, lai grozītu likumu un noteiktu jauniešu vecumu no 13 līdz 30 gadiem, pastāstīja ministrijas speciālisti. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 240 000 jauno cilvēku vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šī gada jaunatnes politikas valsts programma, kura ietilpst Nacionālā attīstības plānā 2021. – 2027. gadiem, paredz 1 324 604 eiro finansējumu, no tiem 39% sastāda līdzekļi jaunatnes organizāciju atbalstam, savukārt, pašvaldībām pieejami 13%, prioritāte ir austrumu pierobežu novadiem.
Attiecīgajās valsts struktūrās notiek diskusijas par to, kas ir pašvaldībās jaunatnes lietu speciālists un kas ir jaunatnes darbinieks. Jaunatnes politika ietver vairākas jomas, piemēram, jaunatnes sportu, jaunsardzi, veselību, nodarbinātību, skolēnu mācību uzņēmumus, NVO u.tt. Pašlaik ir pieņemts, ka jaunatnes lietu speciālists ir amats, un darbinieks ir tas, kas redz to visu plašo lauku un nodarbojas ar politikas veidošanu, savukārt, jaunatnes darbinieks – ir profesija, tiešais darbs ar jauniešiem. Jaunatnes lietu speciālisti strādā 23 Latvijas pašvaldībās, bet jauniešu darbinieki – 20.
Jauniešu domes izveidotas 32 pašvaldībās, 28 – jaunatnes lietu konsultatīvas komisijas. No šī gada Latvijas Universitātē pirmo reizi Latvijā būs pieejama profesionālās pilnveides programma “jaunatnes darbinieks” ar valsts atzītu apliecību.
“Esam sajūsmā par jūsu darbu, patiešām daudzas stipras puses, strādā laba komanda. Ļoti pozitīvs iespaids. Aicināsim jūs stāstīt par sevi citiem un sūtīsim pie jums citus,” teica Edgars Pukinsks. Ministrijas pārstāvji aicināja Augšdaugavas novada jaunatni izvērtēt iespēju piedalīties ikgadējā IZM organizētā konkursā “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta”. Konkursa mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū, veicināt pašvaldību sadarbību un pieredzes apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī paaugstināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu un jaunatnes organizāciju prestižu. Par 2026. gada uzvarētāju kļuva Rēzekne, savukārt 2024. gadā – Līvānu novads.
