Flickr
31. jūlijā Višķos notika vēsturisks pārgājiens “ATMIŅAS. VIŠĶI”, veltīts 85. gadadienai kopš 1941. gada traģiskajiem notikumiem, kad nacistu okupētajās teritorijās Baltijā un citviet Austrumeiropā sākās masveida ebreju iedzīvotāju iznīcināšana. Augšdaugavas novadā šie notikumi neatgriezeniski izmainīja vietējo kopienu dzīvi, īpaši Višķos, kur pirms Otrā pasaules kara 56% iedzīvotāju bija ebreji.
Pārgājiens ir biedrības “Drei Stufen” (“Trīs pakāpieni”) iniciatīva, kas realizēta, pateicoties ilgstošai un veiksmīgai sadarbībai ar Augšdaugavas novada pašvaldību. Baruhs Čauskins no Vācijas, Osnabrikas ebreju draudzes kantoris un biedrības “Trīs pakāpieni” dibinātājs jau vairākus gadus piesaista vietējos un Vācijas vēsturniekus, Holokausta un ebreju pētniekus, pedagogus un jauniešus Višķu ebreju tautas vēstures izzināšanai. Baruha dzimtas saknes meklējamas Višķos, šeit 1912. gadā piedzima viņa vecmamma Haja Bleiman. Pirmo reizi Višķus viņš apmeklēja 2012. gadā, un kopš tā laikā mērķtiecīgi attīsta pētnieciskus projektus, piesaista cilvēkus un līdzekļus, lai petītu Višķu pagasta kultūrvēsturisko mantojumu.
Kopš 2017. gada Višķos aizvadīti jau daudzi ievērojami notikumi – 2021. gada augustā sagrautās Višķu sinagogas vietā tika atklāti tās trīs saglabājušies pakāpieni un uzstādīts informatīvais stends. 2024. gadā Aglonas ielā ēkas logos parādījās lielformāta vēsturiskas fotogrāfijas, kuras vēsta par ciema dzīvi pirms kara, un norādes uz vietām, saistītām ar ebreju tautas vēsturi. 2025. gadā notika seminārs, kurā vēsturnieki un novadpētnieki dalījās ar pētījumiem par Višķu apkaimes dzīvi 19. un 20. gadsimtā, tāpat 2025. gadā Augšdaugavas novada pašvaldības delegācija viesojās Vācijā, kur notika Lejassaksijas federālās zemes dienas. Vizītes laikā Vēsturiskajā Osnabrikas rātsnamā tika parakstīts sadarbības līgums starp Špoģu vidusskolu un trim Osnabrikas novada skolām par kopīgu projektu īstenošanu un pieredzes apmaiņu, tai sekoja Osnabrikas delegācijas vizīte uz Augšdaugavas novadu. Novadu apmeklēja skolotāji no sadarbības skolām, vēsturnieki, ebreju vēstures un Holokausta pētnieki. Šogad aprīlī novadā viesojās 23 vidusskolas skolēni un četri viņu skolotāji no Aleksandra skolas Valenhorstā Osnabrikas apgabalā, kopā ar Špoģu vidusskolas skolēniem viņi pētīja ebreju tautas vēsturi Višķos. Visos šajos gados notika arī daudzi citi pasākumi un sabiedroto meklējumi. Biedrība “Trīs pakāpieni” veiksmīgi sadarbojas ar muzejiem “Ebreji Latvijā”, “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, Naujenes novadpētniecības muzeju, Vācijas un Lietuvas kolēģiem.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu iesaistei, lai attīstītu viņu vēsturisko apziņu par notikumiem, kuri ietekmēja visu pasauli.
Pārgājienā piedalījās vairāki desmiti cilvēku, arī viesi no Daugavpils, Preiļiem, Rēzeknes un Krāslavas. Gājiens sākās Aglonas ielas un Tirgus ielas krustojumā, kur pirms 85 - 90 gadiem rosījās aktīva dzīve. Iedzīvotāji - latvieši, krievi, ebreji - strādāja, tirgojās, mācījās, svētdienās gāja uz baznīcu un sinagogu. Viss beidzās brīdī, kad 1941. gada 28. jūnijā Višķu ciemā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks. Lielākā daļa vietējo ebreju, tostarp Aglonas un Dagdas ebreji, jūlijā tika nošauti Kalna Višķos. Pēc Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra datiem dažus ebrejus, kuri mēģināja slēpties, nošāva Višķu ebreju kapsētā. 2001. gadā Kalna Višķos tika atklāts piemineklis ebrejiem, fašistiskā režīma upuriem. Ebreju kapsētā klātesošie ievēroja, ka tajā ir daudz brīvu vietu. Iemesls ir tikai viens – pēc 1941. gada vairs nebija cilvēku, kurus kapsētā apglabāt.
Višķu ebreju kapsētu ieskauj akmens žogs, un tā tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajām ebreju kapsētām Latgalē. Vēl pirms dažiem gadiem kapsēta, kas tika izveidota 19. gadsimta sākumā, izskatījās bēdīgi – lielākā daļa pieminekļu bija sagāzti zemē vai sasvērušies, visa teritorija bija aizaugusi. Biedrība “Trīs pakāpieni” katru gadu rīko vācu jaunatnes nometni, un šovasar, jau piekto gadu pēc kārtas, uz Višķiem atbrauca 11 jaunieši, kuri sakopa Višķu ebreju kapsētu. Jauniešiem ļoti palīdzēja Višķu pagasta pārvalde, nodrošinot transportu, atkritumu savākšanu un zāles pļaušanu.
“Vieta bez sinagogas – kas tālāk? Tādu jautājumu mēs uzdevām 2022. gadā. Toreiz mēs vēl nezinājām atbildi, bet sapratām vienu – atmiņa nedrīkst beigties ar pieminekli. Šodien, 2026. gadā, mēs varam sniegt atbildi uz šo jautājumu – “Šalom, Višķi! Open memory space”. Tā ir jauna, starptautiska iniciatīva, kas sāk savu darbu Višķos, Krāslavas ielā 13,” Baruhs ar prieku stāsta par jauno ieceri, kuras misija ir saglabāt atmiņas par ebreju dzīvi Višķos un Latgalē, veicināt kultūru, izglītību un starpkultūru dialogu, veidot atvērtu vietu sadarbībai un nākotnei. Baruhs arī uzsvēra, ka viņi ir otrā paaudze, kas pārdzīvoja Holokaustu, bet vēsturei ir īpašība atkārtoties. Antisemītisma gadījumi pašlaik nav retums – piemēram, Višķos Baruhs var brīvi nest savu kipu, bet Vācijā šajos laikos jau diez vai tik droši.
“Prieks redzēt, ka interese par Višķiem pieaug, ciema vēstures pētīšana un mūsu sadarbība ar Vāciju veiksmīgi turpinās. Paldies Baruham, pateicoties viņa iniciatīvai, mēs esam tikuši jau tik tālu – katru gadu notiek vairāki pasākumi un viss virzās uz priekšu. Tagad viņš atgriežas Višķos, tas ir jauns sākums. Paldies arī mūsu pagasta pētniekiem Jānim Strodam un Jānim Kudiņam,” izteicās Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Proms.
Vakaru papildināja muzikālais priekšnesums ar ebreju dziesmām par atmiņām, cerību un garīgo mantojumu, godinot gadsimtiem ilgo ebreju un latviešu kopīgo dzīvi un kultūras līdzāspastāvēšanu.
Pārgājiens notika Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda projekta “Vēstures atmiņas un kopienas dialogs” ietvaros, to palīdzēja organizēt Augšdaugavas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Jeļena Žukova un Īpašuma nodaļas kultūras mantojuma eksperte Ināra Mukāne.
Teksts: Jeļena Ivancova
Foto: Jeļena Ivancova, Kristīne Kuņicka-Dzalbe