18. oktobrī Sventes Tautas namā izskanēja Viktora Petaško pirmais autordziesmu koncerts "Kā lai apstādina laiku". Viktora muzikālā debija pagāja skatītāju pilnā zālē, sirsnīgā un jautrā gaisotnē.
Viktors koncertā izpildīja 13 savas autordziesmas, taču viņa pūrā to ir krietni vairāk. Mūzikas studijā kopumā ierakstītas 26 dziesmas un vēl vismaz 15 dziesmas gaida savu kārtu.
Viktors Petaško jau vairāk kā 25 gadus vada kultūras dzīvi Sventes pagastā. Ikvienu pasākumu apvij Viktora neizsīkstošais humors. Bez tā neiztika arī koncertā. Viņš atminējās kādu amizantu gadījumu pirms daudziem gadiem, kad uz diskotēku Sventes Tautas namā ieradies vīrs ar zirgu. Tā kā zirgu neviens iekšā nelaida, vīrietis nopircis zirgam par rubli biļeti. Nācies ielaist, bet lopiņš pašā deju plača vidū atstājis kaudzi ar zirgāboliem. “Aromāts bija fantastiski neaizmirstams, diskotēku nācās pārtraukt. Bet štrunts par diskotēku, tagad vismaz ir, ko stāstīt,” smejas Viktors Petaško.
Pirms dažiem gadiem viņš aizrāvās ar dzejas rakstīšanu, pats saviem dzejoļiem rakstīja mūziku, vēlāk sadarbībā ar Ģirtu Ločmeli Rēzeknē un Oļegu Timofejevu Daugavpilī ierakstīja mūziku studijā, un nu viņa dziesmas var klausīties arī youtobe kanālā un citās mūzikas straumēšanas vietnēs.
Viktors smejas, ka dzejot sācis pavisam nesen, sarakstījis dzejoļu krājumu par skolas dzīvi, bet izdevniecība to izbrāķējusi. Taču viņa dzejoļi pamazām aiziet tautās dziesmu veidā. Viktors veltī dzeju un dziesmas dažādām tēmām un cilvēkiem – savai mīļotajai sievai Oksanai un māmuļai, jaunībai, savam Sventes pagastam un bijušajam grāfu Plāteru stallim, kurā mūsdienās atrodas Tautas nams. “Esmu romantiķis, man patīk rakstīt dziesmas par mīlestību. Esmu ražīgs dziesmu rakstītājs. Gada laikā sarakstīju vārdus un mūziku 35 dziesmām,” saka Viktors.
Vienīgā dziesma viņa repertuārā, kurai Viktors nav vārdu autors, ir “Rūpju zāle” ar dzejnieka Vitauta Ļūdēna vārdiem, to viņš uzrakstījis pirms daudziem gadiem kā veltījumu savai māmuļai.
Viktora lielā aizraušanās ir kāpšana kalnos: “Tur es smejos, tur es raudu, tur es laiku baudu.” Pirms diviem gadiem viņš devās pievarēt Mera Peak - augstāko trekinga virsotni Nepālā. Arī toreiz daba izspēlēja ļaunu joku, sākās plūdi un nogruvumi, ceļotāji nonāca kalnu gūstā, visas lidmašīnas bija noslogotas ar cilvēku evakuāciju no Nepālas. Ceļojums varēja beigties nesācies. Kad beidzot visi piedzīvojumi bija garām, viņš veltīja šim braucienam dziesmu.
Iespaidojies no Valda Artava dzejoļiem, Viktors sarakstījis arī vairākas nenopietnas vārsmas, piemēram, dziesmu “Asins donors”. Jāteic, ka Viktors ir priekšzīmīgs asins donors, ziedo asinis trīs vai četras reizes gadā. Viņš atceras, ka pirmajā reizē paģībis un tolaik nolēmis nekad vairs “nenoliet asinis”, taču valstī pietrūka donora asiņu, tāpēc nācies vairāk neģībt.
Lielāko daļu dziesmu Viktors uzrakstījis pēdējā gada laikā. Viņš atzīst, ka dzeja vislabāk rakstās naktī, piemēram, dziesma “Ēnu teātris” tapusi nakts laikā.
Viktors dzied ne tikai savas dziesmas, bet piedalās Daugavpils vīru korī “Forte”. Pirms gada Viktors piedalījās šovā “Koru kari” Daugavpils Tumšzilā kora sastāvā.
Jautāts, kā ģimene uztver viņa jauno vaļasprieku, Viktors jautri atbild, ka meita uzvelk austiņas un klausās savu mūziku, kad automašīnas radio atskan tēva sacerētā dziesma, dēls dažreiz paklausās un saka, ka nav īsti viņa stilā, vienīgi viņa sapņu sieviete Oksana noklausās, bet ne visai skaļi un tikai tad, ja nekas cits neatliek.
Sventes apvienības vadītāja Brigita Vasiļevska uzsvēra, ka 19. gadsimtā tepat netālu, Berķenelē, dzīvoja latviešu dzejas dižgars Rainis, 20. gadsimtā Sventē jaunību pavadīja mūziķis Ilmārs Dzenis, bet 21. gadsimtā vietējais slavenība ir Viktors Petaško. Viņa dāvāja Viktoram abonementu divām personām Sventes pirts apmeklējumam, jo šī esot labākā vietējā relaksācijas iespēja.
