Flickr
30. septembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars apmeklēja Augšdaugavas novadu, kur iepazinās ar pašvaldības īstenotajiem attīstības projektiem, ieguldījumiem infrastruktūrā un uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Delegācijas sastāvā bija arī Latvijas eksprezidents Raimonds Vējonis.
Ministrs tikās ar Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Vitāliju Aizbaltu un pašvaldības vadību, apmeklēja vairākus objektus Višķu pagastā, kur beidzamo gadu laika īstenoti vērienīgi projekti, kas ļāva sakārtot degradēto vidi un attīstīt uzņēmējdarbību. Tostarp iepazinās ar sanācijas projektu, kas īstenots par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem, apmeklēja Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietu “Višķi”, kur projekta ietvaros veikta ēku renovācija un modernizācija. Apskatīja arī veselības aprūpes sistēmas "Rūre" būvobejktu, kur top jauns senioru aprūpes centrs.
Līksnas pagastā ministrs apmeklēja 256 hektārus plašo plānoto Augšdaugavas industriālo parku, kā arī apmeklēja uzņēmumus Kalkūnes un Sventes pagastā – šūšanas fabriku SIA “Lattex D” un paipalu fermu SIA “EKA Paipalas”.
Vizītes mērķis bija pārrunāt pašvaldībai aktuālos jautājumus un iepazīties ar īstenoto projektu ieguldījumu infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībā.
“Mēs gaidām, lai mūs saprot un sadzird, arī atrisina reālas lietas,” pēc tikšanās ar ministru teica Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. “Mēs Višķos būvējam uzņēmējiem angāru un gribam, lai dažas konkrētas lietas tiktu finansētas arī no Eiropas Savienības. Ir vajadzīgs VARAM atzinums, un es šodien sadzirdēju, ka šis atzinums būs pozitīvs. Mēs gaidām no šīs vizītes, lai ātrāk virzītos mūsu industriālā parka “Augšdaugava” projekta attīstība.” Pozitīva risinājuma gadījumā industriālā parka būvniecība varētu sākties jau nākamgad un līdz 2028. gada beigām varētu pabeigt parka pirmo kārtu, kas ietver komunikāciju un piebraucamo ceļu izbūvi. “Tāpat mēs lūdzam atbalstu, lai tur tiktu izbūvēts Līksnas stacijas dzelzceļa pievads no Līksnas apakšstacijas līdz industriālajam parkam. Arī tur mēs sadzirdējām atbalstu. Mēs gribam parādīt gan ministram, gan eksprezidentam, ko mēs jau esam izdarījuši – Randenē pārbūvēta skola, kur pašlaik darbojas šuvējas, Sventes pagastā izbūvēti divi angāri, kurus izsoles rezultātā ir ieguvusi SIA “EKA Paipalas” un nodarbojas ar paipalu olu ražošanu un pārstrādi, un šobrīd ir gatavi investēt un būvēt vēl vienu putnu novietnes angāru.”
V. Aizbalts uzsver, ka cilvēku drošība nav tikai militāra drošība, bet lai cilvēkiem būtu darba vietas, pienācīga alga, tad jaunieši neaizbrauks prom no novada.
Ministrs Edgars Tavars atzina, ka viņam ir ļoti svarīgi redzēt dzīvē attīstību. Viņš pauda gandarījumu, ka virzās uz priekšu industriālā parka projekts Augšdaugavas novadā. “Mēs redzam, ka viss strādā, cilvēki tiek nodarbināti. Un es gribētu, lai nākamajos gados mums šādas darbavietas būtu vairāki desmiti – gan šādas fermas, gan ražošana. Jo, ja cilvēkiem nebūs darba, nebūs drošības un nebūs veselības aprūpes, tad nav jēgas remontēt skolas, jo nebūs jauno ģimeņu. Tāpēc darām visu iespējamo, lai industriālais parks pēc iespējas ātrāk sāk funkcionēt. Nākamgad sāksies būvdarbi. Šogad caur uzņēmējdarbības atbalsta programmām piešķirsim vēl resursus. Esam sagatavojuši un apstiprinājuši Austrumu pierobežai citas prasības nekā Pierīgai, labākas prasības, lai var vieglāk kvalificēties un uzvarēt konkursus. Uzņēmējdarbības atbalsts Latgalē ir ārkārtīgi svarīgs visai Latvijai,” teica ministrs.
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, Augšdaugavas novadā attīstība turpinās un izaicinājumi tiek pārvarēti, uzsvēra ministrs. “Man svarīgi, lai industriālais parks uzsāktu būvniecību un pēc iespējas ātrāk būtu piepildīts ar īrniekiem, kuri nodrošina reālas darbavietas, jo tā ir nauda pašvaldībai, nauda cilvēkiem un nauda budžetā.”
Pašlaik liels izaicinājums ikvienam ir lielās degvielas cenas. Ministrs atzina, ka ar akcīzes samazinājumu nepietiek un jāmeklē risinājums. Pašlaik notiek saskaņošana ar Eiropas Komisiju par PVN samazinājumu, tad varēs piemērot pašu mazāko PVN likmi degvielai, jo pašreizējā degvielas cena traucē konkurētspējai, un tas var radīt lielu bedri ekonomikā.