Flickr
Jau 27 gadus Višķu pagastā darbojas Tautas lietišķās mākslas studija „Pūpoli”. Sākumā tas bija pulciņš bezdarbnieku apmācīšanai, bet pamazām pārtapa nopietnā studijā un ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Tās dibinātājs un pirmais vadītājs bija klūgu pinējs Viktors Kuhaļskis, bet nu jau septiņus gadus studiju vada Maija Kivleniece, Latvijas Amatniecības kameras pinēju amata meistare.
Špoģu Mūzikas un mākslas skolā atrodas studijas radošā darbnīca, kur vismaz reizi nedēļā pulcējas pinējas, lai dalītos pieredzē, mācītos cita no citas un sirsnīgā gaisotnē darinātu jaunus mākslas darbus.
Pašlaik studijā aktīvi darbojas 9 pinējas, interesei iesaistīties izrāda arī pinēji no Krāslavas novada, Viļāniem, Rēzeknes un Daugavpils.
Studijas vadītāja Maija Kivleniece atzīst, ka Viktors Kuhaļskis iemācījis pamatus un dažādas smalkas pinumu lietas. “2005. gadā mēs kļuvām par Tautas lietišķās mākslas studiju “Pūpoli”. Tas uzliek lielus pienākumus un lielu atbildību.”
Studija sevi sauc par ģimeni, kur var izrunāt jebkādus jautājumus, cits citu atbalsta, kopā dodas uz dažādiem pasākumiem, izstādēm, vada meistarklases un palīdz citiem apgūt klūgu pīšanu. Pašām pīšana esot lieliska atslodze.
Ingrīda Putāne jau ilgus gadus strādā aprūpes jomā, bet pīšana palīdz atpūsties no darba un relaksēties. “Tu atnāc uz šejieni, atpūties un redzi, ka ir kāds darbiņš jauns uzpīts. Vienkārši aprunājamies, aizmirstam par ikdienu. Mēs šeit jūtamies pavisam savādāk. Mēs baudām, darbojamies, kaut ko jaunu iegūstam. Mēs atpūšamies.”
Pinēju darba cikls sākas rudenī pēc salnām ar kārklu vākšanu. Ar katru gadu šis process gan kļūstot arvien sarežģītāks, jo ceļmalas tiek izcirstas un krūmi sašķeldoti. Pati klūgu sagatavošana esot vesels rituāls, ko lielākoties veic kopīgiem spēkiem, iesaistot savas ģimenes. Klūgas tiek mizotas, mērcētas un vārītas, tad šķeltas un žāvētas, frēzētas un ēvelētas ar īpašiem instrumentiem, kurus iegādāties nav tik vienkārši. Jau griežot klūgas, pinējs izsapņo, ko no tām darinās. Saldajā ēdienā ir jau pats pīšanas process, ko var baudīt garajos ziemas vakaros. Apgūt šīs prasmes nav viegli, jābūt milzu pacietībai.
Maija Kivleniece atzīst, ka apgūt amatu nav viegli un apgūšanas procesā neiztikt bez uzsistiem puniem, arī instrumentiem jābūt ļoti kvalitatīviem, lai neuzberztu tulznas uz rokām. Vienam groziņam vajag sagriezt vismaz 200 klūgas.
Studijas vadītāja teic, ka pinēju pulciņš krietni sarucis. Cilvēki noveco, bet jaunie īsti negrib to smago darbu darīt. “Mums ir viens desmitgadīgs bērniņš, kurš visu gadu kopā ar mani pina. Ir grūti piesaistīt, jo pīšana ir ilgs process, materiālu sagatavot ir smagi. Drošsirdīgākie un spēcīgākie to darbu dara.” Ja gadās kļūdīties, tad darbs jājauc laukā un jāsāk no jauna.
Pinēji nemitīgi mācās un pilnveidojas, meklē jaunas idejas internetā un cits no cita. Bet pamatā idejas smeļas dabā. Darbi top no visdažādākajiem dabas materiāliem, tostarp priežu skujām, salmiem, vītola mizas vilnas, vilku vāles mizām. Pīt varot no jebkuriem materiāliem, kas lokās, pat no burkāna lakstiem. Somas top no vilku vāļu lakstiem, tās esot izturīgas un arī pieprasītas tirdziņos, labi iederas pie tautu tērpa.
“Paskaties uz ķirbi, uz ābolu, ķiploku, uz sīpoliem, gurķi, skaties uz tām formām, tad tās dabiskās formas var veidot,” saka Maija. “Mūsu studijā ir cilvēki, kuri pin tikai klūgas, ir klūdzinieki, bet mums ir arī vilku vāļu lapas, salmi, mēs mēģinām dabas materiālus iekļaut savos darbos, un arī pūpoli. Mums pat puzuris ir no klūgām uztaisīts.”
Pinēji rod labumu arī šī gada vētras postījumos. Pinēja Anna Gundega atzīst, ka pēc vētras ir daudz izgāztu koku, kuru saknītes var likt lietā pinumos. Tas ir ļoti sarežģīts un smalks darbs, ko viņa iecerējusi apgūt. “Es šobrīd sāku rakt un gatavot tās saknītes, tas ir smalks darbs. Tik daudz gružu, sašķelt, sapīt. Ir tāds mērķis sākt kaut vai pāris darbiņus no saknītēm.”
Studijā darinātie darbi ir praktiski izmantojami, ne velti tā ir lietišķās mākslas studija. Katrs darbs ir unikāls un neatkārtojams. Tagad klāt nācis arī māls, kas tiek appīts ar vītola vilnu vai sloksnītēm.
Maija Kivleniece rāda ļoti smalku darbu, kādu darina pirmo reizi: “Skatoties iekšā, izskatās, ka nāk no centra skujiņa, bet apgriež uz otru pusi, un tā skujiņa nāk uz centru. Pavērojiet, kā tas izskatās. Vai patīk? Jā, šķiet, tas ir ļoti interesanti.” Viņa atzīst, ka pinumi nāk no senatnes, tie izstaro siltumu, kas silda sirdis sev un citiem.
Pinēji esot kā kurpnieki bez kurpēm, jo lielākoties visi darbi aiziet tautiņās. Lai arī mūsdienās veikali vilina ar lēto plastmasu un citiem traukiem, pinumi joprojām ir cieņā, jo īpaši praktiskas, bet arī skaistas lietas. Gandarījumu sniedz gala rezultāts un cilvēku sajūsma.
“Var teikt, ka tas ir vecmāmiņu mantojums. Tas nāk no senatnes un dzīvo kopā ar mums. Un es ceru, ka ceļos arī uz nākotni,” saka Maija.
***
Tautas lietišķās mākslas studija "Pūpoli'' izvirzīta balvai pašvaldības konkursā “Saimnieks 2026” nominācijā “Gada amatnieks”.